KŠATRIJI – militārais tips 0
Aktīvi. To galvenā vajadzība ir rīkoties, mērķis ir otršķirīgs. Tieši tāpēc šiem bērniem obligāti ir jāuzstāda mērķis! Jo viņi jau rīkosies tāpat arī bez tā. Ja iziet no kontroles, tad uzvedas sliktāk nekā pārējo tipu bērni.
Vienmēr ir gatavs iet uz priekšu, pat ja nezina, uz kurieni. Ja pats nevar iet uz priekšu, gatavs vest uz priekšu citus. Ja nav, ko vest, un nav skaidrs, kur iet, viņš vienkārši rīkosies pēc paša ieskatiem. Partizāns. Šie bērni ir obligāti jānodarbina un jāuzstāda tiem sasniedzami mērķi. Šādiem bērniem skaidri jāizprot hierarhija – kareivis, kaprālis, seržants, virsseržants, leitnants utt., tādēļ šī tipa puiku var, piemēram, sūtīt jaunsardzē, lai viņš saprot, kur virzīties, un lai viņam ir skaidrs, kur viņš atrodas konkrētajā brīdī šajā hierarhijā. Ja būs mērķis, viņš uz to ies. Ja mērķa nebūs, viņš kaut ko domās pats, kas ne vienmēr būs tas labākais.
Kad militārā tipa bērns uzzin kādu teoriju, viņš uzreiz vēlas to izmēģināt praksē. Uzjaukt kopā pāris pulverīšus un nolikt skolā, lai paskatītos, kā uzsprāgst – tas ir par viņiem.
Vecāki šos bērnus nevar nokontrolēt, ja nav konkrētas sistēmas, rīcības plāna. Ja šie bērni ir nepaklausīgi, tad viņi nesaprot, kam ir jānotiek. Ļoti labi dzīvo sistēmā. Ja plāns ir, tad viņi ir atsaucīgi. Ļoti svarīgi ir noteikt termiņus. Ja nav termiņu, tad viņš ‘pazaudējas’. „Jābūt pēc 20 minūtēm”,„Nākamajās brīvdienās braucam tur” utt. – viņiem jāsaprot, kas un kad notiks.
Ir svarīgi kādam sekot, bet var cienīt tikai kompetentu un pašpārliecinātu vadītāju, tad to klausīs. Ja vadītāju neciena, tad pēc tā neies. Viņam nevar ieskaidrot, ka skolā vajag klausīt skolotājiem. Viņš vienkārši pasaka: „Skolotāja ir stulba. Viņa ir neadekvāta. Viņa izdarīja tā un tā”. Pat ja mēģini viņam iestāstīt, ka jāklausa skolotājai tāpat, viņš to nedarīs. Jo tas cilvēks sevi ir diskvalificējis, diskreditējis šī bērna acīs. Pat ja šis skolotājs labi izprot priekšmetu, tas nav svarīgi, jo militārā tipa bērnam svarīga ir personība. Nav svarīgi, ko stāsta, svarīgi – kas. Ja viņam tā ir autoritāte, tad viņš būs gatavs klausīties arī vilcienu sarakstu.
„Es gribu, lai tu tā izdari” bez liekiem paskaidrojumiem ir efektīvākais vecāku „lūgums”. Ja mamma kaut ko no šī bērna vēlas, tad efektīvāk ir teikt, ka tā teica tētis.
Ļoti svarīgi viņus nekad nekritizēt citu cilvēku klātbūtnē. Vispār kritizēt var tikai tos cilvēkus, kurus tu lieli sakarā ar viņu sasniegumiem. Bet publiski to darīt nedrīkst, tas nestrādās, visticamāk viņš sāks neadekvāti uzvesties.
Audzināšanā labi der princips, ka pāveles no sākuma tiek izpildītas un tikai pēc tam pārrunātas. Viņiem nav ilgi jāskaidro, kas jāizdara.
Vislielākais stimuls šiem bērniem ir sasniegumi. Viņu tikai jāievirza, lai viņš dabū pirmos rezultātus. Tālāk viņš pats sevi stimulēs ar šiem rezultātiem. Un viņš nav vairāk jāstumj, viņš ir nokļuvis sistēmā un ripo pats, līdz kļūst par olimpisko čempionu.
