Četrgadīgajam Kristapam pēc rehabilitācijas Slovākijā vairs nevajag zondi. Tālākai rehabilitācijai nepieciešams jūsu atbalsts 8
Šobrīd ir nepieciešams jūsu atbalsts, lai četrgadīgais Kristaps iziet nākamo rehabilitācijas kursu Slovākijā. Pēc iepriekšējā kursa viņam vairs nav vajadzīga zonde, caur kuru bērnu baroja. Daļa naudas iemaksāta, bet vēl trūkst 2470 eiro, kas jāsamaksā līdz 19. martam. Bērna veselības stāvokļa uzlabošanos apstiprina arī ģimenes ārste.
“Patlaban Kristapiņam ir 4 gadi,” stāsta bērniņa mamma Inga Lazdāne. “Viņa diagnoze ir BCT (bērnu cerebriālā trieka) spastiska tetraperēze, simptomātiska epilepsija. Šī diagnoze mums jau ir kopš dzimšanas, jo ārsti nebija pamanījuši, ka grūtniecības laikā viņam ap kaklu vairākas reizes bija aptinusies nabassaite un kad viņš piedzima, mazais neiebļāvās. Pirmais bļāviens bija aptuveni pēc 4-5 minūtēm un tad Kristapiņu ievietoja intensīvās terapijas nodaļā, jo viņam sākās krampju lēkmes. Nākamajā dienā Kristapu no Ventspils slimnīcas pārveda uz Liepājas slimnīcu, kur viņš ārstējās vienu mēnesi. Tikai pēc mēneša mazo izrakstīja no slimnīcas un varējām viņu vest mājā,” atceras mamma.
“Mājās regulāri bija jālieto zāles un jādodas uz ārsta apskatēm – bijām stingrā uzraudzībā. Taču Kristapu piemeklēja nākamā nelaime 10 mēnešu vecumā – viņam pēkšņi pazuda rīšanas reflekss un viņš nespēja paēst. Ārsti Rīgā izlēma, ka jāliek zonde un jābaro viņu ar tās palīdzību. Tā nu caur zondi Kristapiņu barojām līdz pagājušajam gadam, bet neirologs teica, ka būs jāliek gastrostoma, jo dēls joprojām neēd….” stāsta mamma. Apņēmīgā sieviete noskaidroja, kas tā tāda ir un nepiekrita operācijai, lai ieliktu gastrostomu. Tā vietā viņa sāka meklēt palīdzību ārzemju rehabilitācijas centros. Un tā uzgāja rehabilitācijas centru “Adele” Slovākijā un caur e-pastu aprakstīja visu slimības vēsturi. Viņi uzņēmās mazajam Kristapam palīdzēt. “Mūsu neirologs šo rīcību neatzina,” atzīst mamma, “bet pagājušajā gada maijā Kristaps ar tēti devās uz divu nedēļu rehabilitācijas kursu. Bija rezultāti! Kristapiņš mājās atbrauca jau bez zondes un pats spēja paēst. Augustā viņš bija uz otro rehabilitācijas kursu Slovākijā un šoreiz ārsti panāca, ka viņš spēj labāk koncentrēties, fiksē skatienu, kad ieliek mantiņu rokā, mēģina to noturēt, spēj pagriezties uz sāniņu un atvelties atpakaļ. Kristaps spēj vairāk kustēties! Slovākijas ārsti mums sola, ka Kristaps spēs arī kādu dienu staigāt, ja regulāri iziesim rehabilitācijas kursus pie viņiem. Viņi rekomendē šos rehabilitācijas kursus ik pēc 3-6 mēnešiem, bet tā kā tie ir ļoti dārgi, skatāmies, ko varam paveikt. Taču vismaz reizi gadā ir jātiek, lai tiktu līdz mērķim,” cer mamma.
Bērniņš arī Latvijā iziet valsts atmaksātos rehabilitācijas kursus. “Ikdienā Kristapu vedu uz fizioterapijas nodarbībām, pie ergoterapeita, uz masāžām, pie logopēda. Šajā mācību gadā Kristaps uzsāka arī bērnudārza gaitas. Viņam ļoti patīk pie bērniem. Viņš apmeklē speciālo bērnudārzu “Kastanītis” Talsos. Protams, arī mājās strādājam ļoti intensīvi, jo bez pašu darba arī neko nevar panākt. Speciālisti mums ir parādījuši vingrinājumus, kurus ikdienā ir jāizpilda. Sestdienās un svētdienās vedam Kristapu uz Jaunķemeriem uz reitterapijas nodarbībām. Kristapam ļoti patīk zirdziņi un šīs nodarbības mazina kājiņām spastiku.
Šī rehabilitācijas kursa mērķis Slovākijā ir turpināt iesākto un iet uz mērķi, lai Kristaps spēj kādu dienu staigāt, kā arī, lai viņš kontrolē savu galvu, jo pagaidām viņš vēl nespēj noturēt stabili galviņu. Paldies Dievam krampju lēkmes nu jau otro gadu vairs nav bijušas,” stāsta mamma.
Kristapa ārste, ģimenes ārste Laucienes pagastā Evija Sporāne apstiprina, ka Kristapam pēc rehabilitācijas Slovākijā ir uzlabojumi: “Viņam vairs nav jāēd caur zondi, bērns pats var paēst. Viņa situācija ir stabilizējusies. Arī krampji, iespējams, pateicoties rehabilitācijai, ir mazāk. Vecāki izmanto visas iespējas, ko piedāvā Latvijā, bet tur saņem citādāku terapiju, kas rada uzlabojumus”.
Šobrīd ir iemaksāta daļa naudas rehabilitācijas centram un nopirktas aviobiļetes, bet līdz 19 martam jāsamaksā rēķins, lai 20. martā dotos uz rehabilitācijas centru. Šobrīd trūkst 2470 eiro.
