“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku…” Izcilā Latvijas basketboliste Uļjana Semjonova nesūdzas par savām likstām, tomēr balsī jaušams izmisums 30
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izcilā Latvijas basketboliste, divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione Uļjana Semjonova 9. martā atzīmēja 71. dzimšanas dienu. Mājās, piekalta gultai un ratiņkrēslam, jo Uļai, kā viņu dēvē vecāka gadagājuma sporta līdzjutēji, pērnā gada augustā tika amputēta kāja.
Guļ un sēž
“Latvijas Avīzes” sazvanīta, Uļjana Semjonova par savām likstām stāsta nelabprāt un arī nesūdzas, taču balsī jaušams izmisums un tāda kā nolemtības sajūta. “Negribu neko daudz stāstīt, guļu mājās, un viss. Esmu palikusi bez kājas. Nezinu, kas un kā man var palīdzēt… Kāju man neviens atpakaļ nepielipinās,” nopūšas basketbola leģenda.
Pērn Semjonova astoņus mēnešus pavadījusi rehabilitācijas centrā Vaivaros, tomēr pēc atgriešanās mājās ārstiem nācies pieņemt lēmumu par kājas amputāciju zem ceļgala. Semjonovu apkopj un palīdz radiniece, kas pārcēlusies uz dzīvi pie viņas. Iespēju robežās pa māju Uļjana pārvietojas ratiņkrēslā, taču ārā iziet nav iespējams.
“Vairāk guļu un sēžu, ārā netieku. Ar kruķiem pārvietoties nevaru, jo vajag protēzi, taču tas arī neko daudz nepalīdzēs, jo otra kāja man ir pārāk švaka un gandrīz netur svaru. Savulaik tā kāja tika lauzta, operēta, kauli bija lupatās un ar dzelžiem likti kopā no jauna. Šobrīd man ir speciāla protēze, lai es varu nostāvēt,” bijusī sportiste atklāj, ka vienīgā pārvietošanās iespēja ir ratiņkrēsls.
Vaicāju, vai viņai palīdz Latvijas Olimpiešu sociālais fonds (LOSF), kuras vadītāja ilgus gadus bija pati Semjonova, bet tagad ir fonda goda prezidente.
“Jā, viņi mani apmeklē, atnāk parunāties, iespēju robežās palīdz. Saņemu LOSF pabalstu. Kaut kādas rehabilitācijas iespējas pagaidām gan atkrīt. Vienīgais, ko vēlētos, lai ir kāds, kas varētu dot atpūtu radiniecei, aizvietot viņu uz kādu dienu. Atrast gan ir grūti, jo galīgi svešu cilvēku, kas nāk pie manis, es negribētu,” atzīst basketboliste. Finansiāli viņa galus savelk kopā. “Zālēm, pamperiem, komunālajiem maksājumiem, kas man ir ļoti lieli, ap 600 eiro, aiziet visa pensija. Bija arī neliels iekrājumiņš. Tā mēs te dzīvojam.”
Palīdz, cik ļauj rocība
LOSF Sabiedriskās padomes priekšsēdētājs ir Andris Kalniņš, kurš savulaik bija Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP), pēc tam Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ilggadējs vadītājs. Viņš ir lietas kursā par Uļjanas Semjonovas stāvokli un šā brīža dzīves apstākļiem, jo pats apmeklē sportisti. “Esam kontaktā, taču mums ir jāvienojas par startēģiju, ko varam darīt lietas labā. Cilvēka, kas Uļjanai palīdzēja iepriekšējos 20 gadus, kas vadāja viņu, vairs nav, tika samazināta štata vienība.
Cerams, ka izdosies sarīkot visu tā, lai vasarā Uļjana dodas uz savu vasarnīcu Gaujā. Dānijā esam noskatījuši ratiņkrēslu ar citādu riteņu izvietojumu, lai varētu izbraukt cauri durvju ailei. Mums durvju ailes standarts ir 90 cm, un ar tiem ratiņiem, kas ir viņai, ar tiem netiek cauri. Tāpat Uļai būtu nepieciešama acu operācija, tā tika piedāvāta, bet viņa pagaidām no tās ir atteikusies.
Mēs no fonda esam gatavi nodrošināt transportēšanu no un uz mājām,” norāda Kalniņš. Lai kāpņu telpā uztaisītu pacēlāju ar Semjonovas augumam pielāgotu platformu, kas pamatīgi atvieglotu iziešanu ārā, nepieciešami aptuveni 40 000 eiro, bet fondam tādu līdzekļu nav.
“Mums ir 175 sporta veterāni, kas saņem LOSF pabalstu. Fonda gada budžets ir pie 700 000 eiro, taču ar to visam nepietiek. Sponsorus šobrīd ir ļoti grūti piesaistīt,” atzīst Kalniņš. Piemēram, viena aizvešana uz un no slimnīcas izmaksā 180 eiro. Viņš piebilst, ka Uļas gadījumā situācijai nepalīdz aktivitātes no viņas bijušajām cīņas biedrenēm.
“Cilvēki apkārt runā, ka vajag tā un šitā rīkoties, bet, kad reāli jādara, tad visi ir krūmos. Aicināju, lai pa maiņām kaut vai reizi nedēļā apciemo viņu, pasēž, atceras jaunību un parunājas par vecajiem laikiem, taču tad tas traucē, tad to nevar… Mēs no savas puses cenšamies palīdzēt, cik nu varam,” teic Kalniņš, piebilstot, ka viens no variantiem, lai atvieglotu Semjonovas ikdienu, būtu kāds specializēts aprūpes nams, taču basketboliste uz tādu nevēlas doties, bez tam tas izmaksātu ap 3000 eiro mēnesī.
