Četras nozares piesaista 66% ārvalstu investīciju 0
Baltijas valstu centrālās bankas publicējušas jaunākos rādītājus par uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām.
Saskaņā ar šiem datiem ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā šī gada 2. ceturksnī bija 14,8 miljardi eiro, savukārt abās kaimiņvalstīs tas ir bijis lielāks: Igaunijā – 20,4 miljardi eiro, Lietuvā – 15,6 miljardi eiro (sk. 1. attēlu).
Minētie rādītāji nozīmē, ka Igaunijā uz vienu iedzīvotāju ir piesaistīti vidēji 15,4 tūkstoši eiro, Latvijā – 7,7 tūkstoši, bet Lietuvā – tikai 5,6 tūkstoši eiro.
Ārvalstu kapitāls nodrošina būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un valsts budžetam. Uzkrātais investīciju apjoms (14,8 miljardi eiro) ir 51% no Latvijas IKP (kas 2018. gadā tiek prognozēts 28,8 miljardi eiro).
Ārvalstu īpašniekiem piederošos uzņēmumos ir nodarbināti 27% no strādājošajiem; attiecīgie uzņēmumi Latvijā nodokļos samaksā apmēram pusi (48%). Ārvalstu investīcijas arī dod iespēju piesaistīt labāko starptautisko praksi un izmantot modernākas tehnoloģijas.
No kopējā Latvijā uzkrātā ārvalstu investīciju apjoma lielākā daļa jeb apmēram divas trešdaļas ir ieguldītas četrās nozarēs – finanšu pakalpojumos (3,4 miljardi eiro), tirdzniecībā (2,3 miljardi eiro), operācijās ar nekustamo īpašumu (2,2 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecībā (1,7 miljardi eiro).
Jāatzīmē, ka arī Igaunijā un Lietuvā minētās četras nozares ir piesaistījušas lielāko investīciju apjomu.
Ja Baltijas valstis savstarpēji salīdzina, tad redzams, ka Igaunijā uzkrātais investīciju apjoms vairākumā nozaru ir lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, kas arī nepārsteidz, ja ņem vērā, ka kopējā investīciju apjoma ziņā Igaunija tālu apsteidz abas pārējās Baltijas valstis.
Tomēr atsevišķās nozarēs situācija ir atšķirīga: Lietuva ir piesaistījusi lielāko ārvalstu investīciju apjomu apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs. Savukārt Latvija ir Baltijas valstu līderis pēc uzkrātā ārvalstu investīciju apjoma lauksaimniecībā, enerģētikā un būvniecībā.
Vērtējot ārvalstu investīciju sastāvu, jāņem vērā arī to ģeogrāfiskā izcelsme. Latvijā, tāpat kā abās kaimiņvalstīs, lielākais ārzemju investors ir Zviedrija (2,5 miljardi eiro), kuras finanšu iestādes šeit darbojas jau ilgus gadus.
Tālāk seko Krievija (1,6 miljardi eiro), Igaunija (1,4 miljardi eiro), Nīderlande (1,2 miljardi eiro) un Kipra (1,1 miljards eiro).
Te jāpiebilst, ka minētie rādītāji ne vienmēr raksturo faktisko investīciju izcelsmes valsti, jo būtiska daļa Krievijas kapitāla šajā statistikā mēdz slēpties aiz Kipras, Nīderlandes, Luksemburgas u. tml.
Savukārt tādas lielvalstis, kas uzskatāmas par Latvijas ģeopolitiskajiem partneriem (piemēram, Vācija, ASV), šeit ir ieguldījušas salīdzinoši mazāku investīciju apjomu.
Igaunijā gandrīz pusi (48%) no kopējā ārvalstu investīciju apjoma nodrošina Zviedrija un Somija, kas ieguldījušas līdzekļus ne tikai finanšu sektorā, bet arī daudzās citās nozarēs.
Kā vieni no svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem Latvijā, uz kuriem norāda ārvalstu investori, ir darbaspēka [ne]pieejamība, veselības aprūpes kvalitāte, sakārtota tiesiskā vide, godīga konkurence, kvalitatīva nodokļu sistēma.
Attiecībā uz nodokļu sistēmu jāmin, ka Igaunijā būtisku daļu no ārvalstu investīciju pieauguma pēdējos gados ir nodrošinājusi reinvestētā peļņa, kas netiek aplikta ar uzņēmuma ienākuma nodokli.
Tāpēc šogad ieviestā nodokļu reforma Latvijā (t. sk. ieviešot 0% UIN likmi reinvestētajai peļņai un samazinot darbaspēka nodokļus) varētu būt viens no stimuliem, kas ilgtermiņā varētu uzlabot investīciju vidi un mūsu konkurētspēju starp Baltijas valstīm.
