Eksperiments: četras pazīstamu cilvēku ģimenes šķiro un sver atkritumus 13
Četras Latvijas ģimenes piekritušas piedalīties atkritumu šķirošanas eksperimentā “Samazini atkritumu daudzumu!”. Žurnālista Anša Bogustova, bobslejista Daumanta Dreiškena, dizaineres Ievas Cipruses, kā arī kulinārijas blogeres Katrīnas Mames ģimenes četras nedēļas šķiros atkritumus un svērs, cik daudz atkritumu paliek nešķiroto atkritumu tvertnē uz vienu cilvēku.
Līdz šim K. Mames trīs cilvēku ģimene radīja apmēram 10 kg nešķiroto atkritumu nedēļā, A. Bogustova sešu cilvēku ģimene – 16 kg, D. Dreiškena piecu cilvēku ģimene – 17,5 kg, I. Cipruses trīs cilvēku ģimene – 14,5 kg.
Atkritumu šķirošanas akcijas iniciatore ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas uzskata, ka Latvijā par gandrīz 90% iespējams samazināt nešķiroto sadzīves atkritumu daudzumu.
Šķirošana kā sociāla kustība
Bobslejista D. Dreiškena ģimene dzīvo Gulbenē privātmājā, bet pirms tam mita dzīvoklī un arī tur, lai gan vietas ir mazāk, šķirojuši atkritumus. “Arī mani vecāki, kuri dzīvo dzīvoklī, šķiro un to dara vēl rūpīgāk nekā mēs. Mājā dzīvojot, atkritumu šķirošanai ir papildu pluss – mazāk jāmaksā par sadzīves atkritumu konteineru izvešanu. Mūsu privātais konteiners pildās ļoti, ļoti lēni. Vedot bērnus uz dārziņu vai skolu, paņemu līdzi kartonus, pudeles, piebraucam pie konteineriem un sametam. Es mazāk skaitu, cik aizvedu sašķiroto, bet gan cik konteineriem man atbrauc pakaļ pie mājas,” savā pieredzē dalās sportists.
Dizaineres I. Cipruses ģimenei atkritumu šķirošanā pieredze nav tik liela kā Dreiškenu saimei. “Nedaudz šķirojām jau iepriekš, bet darījām to visai slinki – bieži vien steigā iemetot kādu plastmasas vai papīra iepakojumu kopējā atkritumu tvertnē. Sākotnēji šķirošanā jautājumus rada dažādi iepakojumi, piemēram, piena paka ar iestrādātu plastmasas korķi vai čipsu paka – tās var vai nevar šķirot un kā to pareizi darīt. Sākot cītīgāku šķirošanu, izmaiņas atkritumu daudzumā šokēja. Kādu atkritumu daudzumu nedēļā mēs – maza trīs cilvēku ģimene – saražojam! Vislielākais pārsteigums bija plastmasas daudzums. Veikala apmeklējuma dienās, kad tiek sapirkts vairums pamata preču, plastmasai paredzētais maiss piepildījās vienā vakarā,” saka I. Cipruse,
Arī blogeres K. Mames ģimene pēdējā laikā īpaši piedomā par saražoto atkritumu daudzumu. Mamu ģimene sākusi šķirot samērā nesen, pagājušā gada novembrī. Tas neesot viegls process, jo līdz tuvākajam šķiroto atkritumu konteineram jāmēro 10 minūšu ceļš. “Es nesu tos savus maisus, atkritumi krīt pa ceļam ārā, es tos lasu… Apsaimniekotājs atteicās nolikt konteineru ar argumentu, ka atkritumu izvešanas mašīna nevarot iebraukt pārāk mazajā pagalmā. Kaut gan tajā pašā laikā sadzīves atkritumu konteineri tur ir. Pārsvarā tur nonāk autiņbiksītes un bioloģiskie atkritumi, pārējais – papīrs, stikls, plastmasa – nonāk šķiroto atkritumu konteinerā.”
A. Bogustovs uzskata, ka bez personiskas iesaistes nekas nenotiek, tāpēc pats vienmēr iniciē pārmaiņas. Tā arī šķirošanas gadījumā – gan ar kaimiņiem runājis, lai uzsāktu šķirošanu, gan arī ar mājas apsaimniekotāju – par konteineru izvietošanu. “Runāju ar kaimiņiem, lai tur mašīnu citā vietā un būtu vieta konteineram. Apsaimniekotājam tik ilgi īdu vārda tiešā nozīmē, kamēr tiek uzlikts konteiners šķirotajiem atkritumiem. Jā, es tā daru un uzskatu to par pienākumu,” teic žurnālists.
“Lai kaut kas mainītos, ir jāsāk pašam un jārāda piemērs apkārtējiem. Daudzi nesaprot, ka mājsaimniecības atkritumu šķirošana tiešā veidā ietekmē izmaksas, īpaši, ja daudzdzīvokļu mājā šķirot sāk veselas kāpņu telpas vai pat visi mājas iedzīvotāji. Turklāt svarīgi ir ne tikai šķirot, bet arī saplacināt, jo arī izvešana kaitē ekosistēmai. Pats esmu novērojis, ka ārpus Rīgas šķirošanas kultūra ir daudz attīstītāka nekā galvaspilsētā. Protams, būtiski, lai konteineru skaits tiek audzēts un lai tie atrodas pieejamās vietās – pie skolām, veikaliem, uzņēmumiem. Mūsu ģimenē šķirošanas iedvesmotāji esam mēs, puiši – es un mans deviņgadīgais dēls, kurš jau 2. klasē saprot, cik daudz var mainīt viens cilvēks. Ceram, ka kampaņa iedvesmos arī mūsu ģimenes meitenes.”
A. Bogustovs, lai iesaistītu bērnus atkritumu šķirošanā, rosina to pārvērst par spēli. Tas strādājot. Viņa bērni, piemēram, skolā aizrautīgi sacentušies starp klasēm, kurš savāks vairāk izlietoto bateriju. “Būšu atklāts, dažus miskastes maisus es neizmetu konteinerā pie mājas, bet, piemēram, baterijas – skolā.”
Vispasīvākie atkritumu šķirotāji – Rīgā
Patlaban atkritumus šķiro aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem, secinājusi VARAM. Vairāk šķiro sievietes, seniori un jaunā paaudze – līdz 24 gadu vecumam. Apzinīgāki sadzīves atkritumu šķirotāji ir Vidzemē (55%), savukārt Rīgā dzīvojošie pagaidām ir gana pasīvi šajā jautājumā (35%). Visbiežāk šķiro stikla pudeles un burkas (81%), plastmasas PET pudeles (75%), papīru un kartonu (65%), baterijas (62%), retāk – nolietotas elektroierīces (32%) un skārdenes (26%).
Vairāk nekā puse iedzīvotāju atzīst – galvenokārt nešķiro, jo tuvumā nav dalītās vākšanas konteineri (63%). Ievērojami mazāks skaits min, ka grūti mainīt ieradumu izmest atkritumus vienā tvertnē (24%), šķirošana rada neērtības (17%) un vēl daļai nav skaidrs, kāpēc tas būtu jādara (7%).
“70% no nešķirotājiem apgalvo, ka šķirotu, ja tuvumā būtu dalītās atkritumu savākšanas tvertnes. Te ļoti svarīgi uzsvērt, ka efektīvas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības pamatā ir tās dalībnieku iesaiste – gan iedzīvotāju un uzņēmēju, gan arī atkritumu apsaimniekotāju un pašvaldību. Noteikti jāizmanto iespēja vērsties pie sava apsaimniekotāja un pašvaldības ar aicinājumu izvietot šādas tvertnes jūsu dzīvesvietas tuvumā,” saka VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņa arī rosina tiem, kuri aizbildinās ar vietas trūkumu dzīvoklī atkritumu šķirošanai – “vienkāršākajā variantā šķirojamās lietas var likt vienā atsevišķā maisā un sašķirot tās pie konteinera”.
Patlaban vairākumā pašvaldību tiek nodrošināti dalītās vākšanas konteineri un vismaz 70 pašvaldībās atkritumu savākšanas blīvums ir atbilstošs iedzīvotāju skaitam, uzskata VARAM speciāliste. Latvijā ir 3216 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punkti, kā arī 50 pašvaldībās kā papildu iespēja tiek nodrošināta dalīto atkritumu savākšana, izmantojot atkritumu savākšanas maršrutus.
Latvijā gadā viens cilvēks rada vidēji 1,8 m3 vai aptuveni 412 kg nešķirotu atkritumu, vismazāk – lauku viensētās (1,1 m3/gadā), visvairāk – daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā 40 iedzīvotājiem (2,12 m3/gadā). Kopumā Latvijā ik gadus radām ap 745,7 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem iedzīvotāji sašķiro apmēram piekto daļu.
