Cēsu seniori ir rosības uzturētāji pilsētā 0
“Varbūt nevaram mainīt senioru materiālos apstākļus, taču viņu garīgo dzīvi noteikti varam padarīt bagātāku,” pārliecināta biedrības “Cēsu pensionāri” vadītāja Stefānija Goļikova.
Cītīgi projektu rakstītāji
Pagājušā gada oktobrī biedrība svinēja pastāvēšanas piecpadsmito gadskārtu un šobrīd pulcē ap 270 aktīvu senioru, kuru vidū ir gan sešdesmitgadnieki, gan arī kāda kundze, kurai apritējis jau 96. dzīves gads. “Cēsu pensionāri” apvieno daudz dažādu pašdarbības kolektīvu un interešu kopu – dejošanas, dziedāšanas, nūjošanas, vingrošanas kolektīvus, teātra trupu un krustvārdu mīklu minētāju pulciņu. To dalībnieku ikdienu piepilda arī dažādi sarīkojumi, balles, kopīgi gadskārtu svētki un sacensības. Biedrības noīrēts autobuss un ar atlaidi iegādātas biļetes ik mēnesi 50 Cēsu pensionāriem ļauj lētāk vērot teātra izrādes ne tikai Valmieras, bet arī Rīgas teātros.
Šogad ieplānotas arī sešas ekskursijas, kuru laikā tiks apceļota Latvija, paredzēta arī viesošanās Viļņā un Munameģī.
Savas gaitas biedrība iemūžina videofilmās un neskaitāmos fotomirkļos, bet jubilejas reizē izdevusi pat laikrakstu. Tā kā biedra naudā katram tās loceklim par gadu jāiemaksā vien Ls 2,40, daudzajām aktivitātēm jāpiesaista papildu finansējums, un to kopš 2005. gada “Cēsu pensionāri” pamatā gūst no projektiem Sabiedrības integrācijas fondam, Borisa un Ināras Teterevu fondam, Latvijas Kopienu iniciatīvu fondam, pašvaldībai un citiem.
Telpas bijušajā domes ēkā, kā arī līdzekļus sakaru nodrošināšanai pensionāru organizācijai piešķīrusi Cēsu pilsētas pašvaldība.
Apciemo nevarīgākos
Biedrības vadītāja uzsver: “Tieši sabiedriskās organizācijas un tostarp “Cēsu pensionāri” ir rosības uzturētāji pilsētā.”
Pērn ar Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējumu un pašvaldības līdzfinansējumu pilsētā norisinājās senioru radošā diena “Nāc un dari! Redzi, ka vari!” – cilvēki varēja iesaistīties daudzveidīgās radošās nodarbībās un apgūt gan tradicionālus, gan ne tik tradicionālus rokdarbus Cēsu Pieaugušo izglītības centra pedagogu vadībā.
“Cēsu pensionāri” ir arī labu darbu darītāji. Kopš pilsētā uzlabojies sociālo dienestu darbs ar nevarīgākajiem un trūcīgākajiem pilsētas pansionāriem, biedrība vairāk pievēršas vientuļniekiem – apciemo ļaudis, kam trūkst sarunu ar līdzcilvēkiem.
Kopā ar Sarkano Krustu arī nogādā labdarības pakas maznodrošinātajiem pensionāriem, kuri citu sociālo palīdzību nesaņem, jo nav ieguvuši trūcīgā statusu, tomēr veselības stāvokļa dēļ paši vairs nevar ierasties tām pakaļ.
Vēl 20 brīvprātīgo biedru dežurē Cēsu Izstāžu namā, rūpējoties, lai netiek nozagti vai sabojāti tā eksponāti. Pensionāru biedrība piedalās arī talkās visā pilsētā, ne vien Lielās talkas pasākumos, bet paši pēc savas iniciatīvas. Pērn kāda projekta ietvaros biedrība pilsētā atjaunoja 1914. gada bēgļu pieminekli un tā apkārtni.
Viedoklis
Līvija Harjū, biedrībā jau 12 gadus: “Brīžiem skrienu tā, ka dzirksteles lec no papēžiem! Es darbojos biedrības valdē un krustvārdu mīklu minētāju pulciņā, dziedu ansamblī un kā brīvprātīgā dežurēju pilsētas Izstāžu namā. Mans laiks ir piepildīts un nepaliek pāri. Pateicoties biedrībai, esmu arī apguvusi datorprasmes. Vēl vismaz sarunvalodas līmenī vēlētos apgūt angļu valodu, lai, braucot ekskursijā uz Igauniju, jauniešiem varētu kaut vai ceļu pajautāt. Domāju, tas man arī izdosies, jo daudzie gadi biedrībā ir pierādījuši, ka viss ir iespējams – vajag tikai darboties un organizēt.”
Alīda Grīnfelde, biedrībā trīs gadus: “Darbošanās kā biedrības deju kolektīva vecākajai ir mana sirdslieta un vislabākā atpūta. Dejošanā allaž esmu smēlusies dzīvesprieku, tāpēc biju laimīga, ka, aizejot pensijā, satiku domubiedrus Cēsu pensionāru vidū un atkal varēju iesaistīties deju kolektīvā. Mūsu biedrības organizētajās nodarbībās esmu apguvusi arī pavisam netradicionālus rokdarbus un jaunās prasmes lieku lietā, lai izgatavotu dāvanas saviem radiem un draugiem.”
