Cēsu mērs Rozenbergs: Ja ārā būtu karš, droši vien būtu daudz trakāk 5
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pieļauj, ka arī viņš nākotnē varētu iestāties Zemessardzē, un pozitīvi vērtē citu amatpersonu izšķiršanos par šādu lēmumu.
Vai Cēsu mēram darbs attālināti ir liels izaicinājums?
Jā, ir zināmā mērā smagi, bet, no otras puses, ir ko ēst, elektrība mājās ir, siltums ir, kara nav. Tas arī galvenais, ja ārā būtu karš, droši vien būtu daudz trakāk.
Vai esat apsvēris iestāšanos Zemessardzē? Vai dažāda ranga amatpersonām vajadzētu to darīt?
Pats neesmu par to domājis un aizdomājies, un man ir grūti pateikt iemeslu, kāpēc es neesmu par to aizdomājies, bet – nekad nesaki nekad! Daudzas lietas dzīvē notiek tad, kad tām ir jānotiek, kad pienācis īstais brīdis, un, kas zina, varbūt pienāks diena, kad sajutīšu aicinājumu kļūt par zemessargu.
Tas, ka vairākas amatpersonas valstī – Ķirsis, Staķis, Pabriks – ir kļuvuši par zemessargiem, domāju, ir ļoti labi, tas zināmā mērā ir tāds labs piemērs sabiedrībai, ka arī augstākās amatpersonas ir daļa no Zemessardzes, daļa no aizsardzības sistēmas. Kas ir kopā arī grūtībās, kas zemessargiem jāpiedzīvo mācībās, nometnēs.
Tā ir daļa arī no personiskā brīvā laika, tā ir daļa no ģimenes laika, un, ja cilvēki ir gatavi Zemessardzei ziedot savu laiku, tas ir tikai apsveicami. Es atbalstu to, ka augstākās amatpersonas rāda piemēru un tas ir labs pamudinājums pārējai sabiedrībai. Ka nav tā – aicina stāties Zemessardzē, bet paši sēž siltos kabinetos un dod attiecīgus norādījumus.
Vai esat aicinājis jūsu vadītās pilsētas iedzīvotājus stāties Zemessardzē?
Apzināti aicinājumi nav bijuši, bet, ņemot vērā to, ka Cēsīs atrodas Zemessardzes 27. bataljona štābs un instruktoru skola, sadarbība ir ļoti regulāra, ļoti daudzpusīga – jau sākot ar dažādām praktiskām lietām, kur mēs viens otram palīdzam. Piemēram, pirms pieciem gadiem uzbūvējām jaunu bibliotēku un vajadzēja spēcīgus vīriešus, kas varētu pārnest grāmatas.
Mums ir ļoti daudz dažādu patriotisku norišu, piemēram, Cēsu kaujas piemiņas pasākums. Bez instruktoru skolas un Zemessardzes iesaistes nav iespējams šos svētkus padarīt par militāriem svētkiem.
Jāatzīmē instruktoru skolas un Zemessardzes īpašā loma, tie ir vaļi, uz kuriem mūsu resors nosacīti turas, un tas ir vēstījums, kādu cenšos nodot sabiedrībai, ka tie ir spēki, ar kuriem mēs lepojamies, ka tie ir spēki, kuri vienmēr ir gatavi uzņemt jaunus biedrus un biedrenes.
Jūsu viedoklis par obligāto militāro dienestu un to, vai nepieciešams būtiski palielināt zemessargu skaitu?
Obligātais dienests ir ļoti diskutabls temats. Domāju, šeit vienas pareizās atbildes nav. Ir savi plusi un savi mīnusi obligātajam dienestam, kā arī pašreizējai sistēmai. Man nav precīza lēmuma par šo jautājumu – tai būtu jābūt plašai diskusijai gan politiskajā plāksnē, gan visā sabiedrībā, jo ir skaidrs, ka, no vienas puses, jo vairāk apmācītu vīriešu un sieviešu militārajās prasmēs, jo labāk.
Tomēr, no otras puses, jāskatās ekonomiskais aspekts, jo cilvēku resurss mūsu valstī nav mērāms desmitos miljonu. Līdz ar to, atņemot ekonomiski aktīvos cilvēkus no iespējas dibināt uzņēmumus, iespējas ražot pievienoto vērtību, valstij kaut ko atņemam, te nav viennozīmīgas atbildes.
Zināms, ka Zemessardze plāno paplašināties. Neapšaubāmi tur ir nepieciešami atbilstoši infrastruktūras paplašinājumi, atbilstošs ekipējums, apmācīti komandieri, un aizsardzības resoram tāds plāns ir, un es domāju – tas noteikti būtu virziens, kādā pavisam noteikti varam iet.
Vai Latvijas iedzīvotāji adekvāti uztver valsts apdraudējumu?
Šis novērtējums vai sajūta ir ļoti mainīga, un tajā brīdī, kad mums kaimiņos uzliesmo viens vai otrs militārais konflikts vai agresija, militārie draudi iedzīvotāju risku skalā būtiski paceļas uz augšu un tad ir apdraudējuma sajūta. Kad nav nekādu militāro draudu, militāro konfliktu vai militārās agresijas tuvākos vai tālākos kaimiņos, tad virsroku ņem kaut kādi ekonomiskie un citi riski.
Raimonda Vējoņa laikā tika veikts pētījums, kuru varēja redzēt arī pašvaldību vadītāji, un labi bija redzami riski un tās vājās vietas, kas var ietekmēt Latvijas suverenitāti. Tur nebija militāro risku, tur bija ekonomiskie riski, tur bija kaut kādi mediju riski.
Ja mēs runājam tieši par militārajiem riskiem, jāteic, ka tas ir ļoti mainīgs jēdziens – uztvere ir ļoti mainīga, bet es domāju, ka mums ir jāskatās kompleksi uz pilnīgi visiem riskiem, kas var apdraudēt vai kaut kādā veidā ietekmēt Latvijas suverenitāti.
Vai Aizsardzības ministrijas iniciatīvas sasniedz sabiedrību, un kāda ir sadarbība ar Cēsīm?
Te vietā teiciens, ka informācijas nekad nav par daudz. Esmu pamanījis Aizsardzības ministrijas iniciatīvas un aktivitātes gan par pirmās nepieciešamības precēm, gan par to, kas jādara vienā vai otrā situācijā. Domāju, to jāturpina konsekventi un regulāri darīt. Zināšanu māte ir atkārtošana. Jo vairāk par to runāsim, jo labāk.
Kā labu piemēru varu minēt CSDD reklāmas, kas ir viegli uztveramas, kas paliek atmiņā, un es domāju, ka tādu ceļu arī vajag iet. Sadarbība ar pašvaldībām ir laba, es jau minēju – mums ir divas nozīmīgas militāras organizācijas Cēsīs, un mēs viens otru atbalstām, vai tā ir infrastruktūras attīstība vai sadarbība tradīciju vai piemiņas pasākumos, vai kultūras pasākumos.
Ļoti būtiska sadarbības forma ar Zemessardzes bataljonu ir civilās aizsardzības mācības. Šajā gadā mums bija civilās aizsardzības mācības, ko rīkoja 27. bataljons. Arī pirms trim gadiem iepriekšējā komandiera laikā bija civilās aizsardzības mācības, ko rīkoja Zemessardzes bataljons un kas bija ļoti vērtīgas.
Es aicinātu arī citus atbildīgos dienestus, kas atbild par civilo aizsardzību valstī, aktivizēt šīs mācības. Tās ir dažādas – ir biroja mācības, teorētiskās, taktiskās, un jo to būs vairāk, jo mēs būsim labāk sagatavoti stundai X.
Ko šajās mācībās darījāt?
Nezinu, cik daudz varu atklāt, bet nosacīti tās bija mācības par zaļo cilvēciņu parādīšanos – ar tādu scenāriju, ko esam redzējuši beidzamajos gados kaimiņvalstīs. Bija naidīgu neidentificējamu militāru vienību ienākšana Latvijā.
Ar visām izrietošajām sekām – bija elektrības pārrāvums, slimnīcas kapacitātes pārbaude, apziņošana, komunikācija, viltus ziņas utt., tas bija ļoti plaši un interesanti, bet tas ir jādara ļoti regulāri.
Vai jūsu ģimenē ir 72 stundu soma?
Nav, jo mēs jau vienmēr dzīvojam ar cerību, ka nekad tas nepiepildīsies, un Dievs dod, lai tā arī notiek, 72 stundu somas nav. Bet, protams, pirmās nepieciešamības lietas ir pietiekamā daudzumā.
Kā raugāties uz aizsardzības priekšmeta ieviešanu vispāriglītojošās skolās?
Vērtēju to pozitīvi tā iemesla dēļ, ko minēju jau nedaudz iepriekš, jo ir vēlama iedzīvotāju plašāka izpratne par militārajiem principiem, par aizsardzības sistēmu.
Pieņemu, ka militārajā mācībā būs arī praktiskās nodarbības par militāro jomu, un es domāju, ka vispārējās sapratnes veidošanas dēļ tas ir ļoti svarīgi. Arī ceru, ka ar šo militāro mācību ir iespējams stiprināt patriotisma un piederības sajūtu valstij.
