“Cēsu agrais”, “Sprīdītis” un “Vidzemes karalis” ieglabāti sēklu bankā netālu no ziemeļpola 3
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tomāti ‘Cēsu agrais’, ‘Vidzemes karalis’ un ‘Pūres konservu’, gurķi ‘Sprīdītis’ un dilles ‘Kurland’ – šo, tāpat kā vēl teju 30 dažādu laukaugu šķirņu un sugu sēklu paraugi, sabērti nelielos maisiņos, tagad sarindoti Svalbāras Globālās sēklu bankas plauktos.
“Var droši teikt, ka Svalbāra ir visdrošākā vieta, kur glabāt sēklas, – tā atrodas pie ziemeļpola, vieta ir ģeoloģiski stabila, un tā atrodas politiski stabilā valstī. Pati glabātava iekārtota 130 m virs jūras līmeņa, tāpēc arī ūdens līmeņu izmaiņas to neapdraud. Tas tiešām ir kā Noasa šķirsts.
Jebkurā nelaimes gadījumā, piemēram, pēc plūdiem vai ugunsgrēkiem, būs iespēja saglābt Latvijas izcelsmes sēklas. Klasisks piemērs ir Sīrija, kur kara laikā gāja bojā sēklu krātuve, bet, pateicoties Svalbārai, gēnu banka dabūja atpakaļ visas svarīgākās šķirnes,” tā “Latvijas Avīzei” stāsta Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka.
Svalbāras Globālo sēklu glabātavu atklāja 2008. gadā, un tās būvniecību finansēja Norvēģijas valdība un dažādi starptautiskie fondi. Būvniecība tika veikta rekordātros tempos, un tikai 18 mēnešu laikā uzbūvētā glabātava atbilst visiem ilgtermiņa un kvalitatīvas sēklu uzglabāšanas nosacījumiem.
Komplekss izcirsts klintī un atrodas mūžīgā sasaluma zonā, telpās uzturot nemainīgu temperatūru -18 °C. Tātad, pat ja saldēšanas iekārtas nestrādātu, sēklas necietīs – arhipelāga subpolārie apstākļi neļaus temperatūrai uzglabāšanas telpās paaugstināties virs -3,5 °C. Šī temperatūra, kā arī sēklu vakuuma iesaiņošana un samazināts skābekļa saturs noliktavās nodrošinās materiāla saglabāšanu 1000 gadus. Patlaban jau 87 gēnu bankas no 66 pasaules valstīm Svalbārā uzglabā savas sēklas – kopumā 1 081 026 paraugus.
Ko uzglabāsim mūžīgajā sasalumā? Iemetām aci sarakstā un konstatējām, ka lielākoties tās ir laukaugu sēklas. Auzas (14 šķirnes), pārdesmit šķirnes mieži, tikpat daudz šķiedras lini, rudzi (tostarp retais ‘Kaupo’), kvieši, sarkanais un baltais āboliņš, lauku pupas, zirņi (arī slavenie pelēkie ‘Bruno’), griķi, melnie rutki, pļavas auzene, pļavas skarene, lupīna, kamolzāle, ķimenes, trīs šķirņu kaņepes (tostarp unikālā, zemnieku pašu selekcionētā ‘Adzelvieši’). Kopumā tie ir 153 Latvijā izveidotu šķirņu paraugi, kuri tiks uzglabāti pēc “melnās kastes” principa, proti, izņemot Latvijas pārstāvjus, nevienam citam nebūs tiesību ne atvērt kastes, ne arī izsniegt paraugus.
“Sēklas iepakotas folija maisiņos un atkarībā no sugas un sēklu rupjuma tās vienā maisiņā ir no 500 līdz 4000. Pupām, kurām ir vienas no lielākajām sēklām, paraugā ir 500–600 sēklu, bet sugām ar sīkām sēkliņām paraugā ir 4000 sēklu. Konkrētu sugu paraugus izvēlējās Latvijas Kultūraugu gēnu bankas pārstāvji, konsultējoties ar nozares ekspertiem un ņemot vērā katrā šķirnes paraugā esošo pazīmju kopumu – augu garumu, augļu lielumu, izturību pret slimībām utt.,” stāsta Gints Lanka, piebilstot, ka vērtīgo krājumu uzglabāšana būs bez maksas, izdevumi valstij ir tik vien, cik sēklu sagatavošana, proti, žāvēšana un fasēšana.
Arī nākamgad uzglabāšanai Svalbārā tiks sagatavota nākamā sēklu porcija. Šobrīd plānots, ka tie varētu būt 36 paraugi 14 augu sugām – soja, zirņi, vīķi, dārzeņi, daudzgadīgās stiebrzāles, lucerna un āboliņi. Šoruden ievāktās sēklas jau žāvē un tiek pārbaudīta sēklas materiāla dīgtspēja.
Svalbāras sēklu glabātava
Sēklu glabātava atrodas Norvēģijai piederošajā Svalbāras arhipelāgā Arktikā, netālu no Longjērbīenes pilsētiņas.
Glabātava ierīkota speciāli izbūvētā tunelī 130 m virs jūras līmeņa un 120 m dziļumā.
Šobrīd glabātavā atrodas 1 081 026 sēklu paraugi no 66 pasaules valstīm.
Glabātavu uz trīspusējas vienošanās pamata pārvalda Norvēģijas valdība, Vispasaules kultūraugu daudzveidības fonds un Ziemeļvalstu Ģenētisko resursu centrs.
Pirms trim gadiem Latvija ar Norvēģijas lauksaimniecības ministriju noslēdza līgumu par iespēju glabāt sēklas.
Svinīgais pasākums sēklu paraugu novietošanai glabātavā, klātesot abu pušu, notika vakar, 26. oktobrī.
Saglabāt unikālās auga īpašības
Dr. agr. Sanita Zute, Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece: “Latvija vairāk nekā 100 gadus ir mērķtiecīgi strādājuši, lai atlasītu un radītu augu kopas – šķirnes, kas Latvijai raksturīgajos augsnes un klimata apstākļos spēj nodrošināt labu ražu, noteiktam pārstrādes veidam un tradīcijām atbilstošu pārtikas produktu izejvielas.
Šķirnes ir daudzu selekcionāru zināšanu un pieredzes rezultāts mūža garumā un līdz ar to arī valsts nacionālā bagātība. Daudzas no šķirnēm, kas radītas pirms 50 vai vairāk gadiem, nav tik augstražīgas, kādas vēlamies audzēt šodien. Tomēr tajās ir liela daudzveidība, kāda diemžēl ne vienmēr ir redzama mūsdienu šķirņu klāstā.
Kāpēc ir svarīgi saglabāt šķirnes? Ģenētiskie resursi pamatā tiek izmantoti selekcijā – jaunu šķirņu radīšanai, kā arī citiem pētnieciskiem mērķiem. Selekcionāri, radot nākotnes šķirnes, pielāgojas ne tikai tirgus pieprasījumam, bet arī meklē iespējas, kā apvienot pazīmes, kas nodrošina ražību un izturību.
Strauju klimata pārmaiņu laikā augi ir pakļauti stresu radošiem vides apstākļiem. Daži genotipi pielāgojas, citi aiziet bojā, aiznesot nebūtībā arī daudzu vērtīgu īpašību ģenētisko izejmateriālu.
Ģenētisko resursu sēklas materiāla glabāšana mūžīgā sasaluma zonā – pasargājot no mainīgās vides un garantējot stabili zemu temperatūru, ļauj saglabāt sēklās dzīvību daudzus gadus bez pārsēšanas un pakļaušanas meteoroloģisko un citu vides apstākļu ietekmei. Tādā veidā mēs garantējam, ka zinātnieki nākotnē varēs tās izmantot sabiedrības labā.”
