Česlavs Batņa: Diemžēl bieži vien izglītības iestāžu vadītāji pārspīlē ar dažādu atskaišu pieprasīšanu 0
Vai šobrīd pedagogiem un skolu direktoriem ir pārāk liela birokrātija un pārāk daudz atskaišu jeb “papīru”? “Ir tā saucamā ārējā birokrātija un iekšējā birokrātija. Ārējā birokrātija ir tā, ko veido valsts ar savām prasībām. Politikas veidotāji šajā gadījumā – Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), un ir iekšējā birokrātija,” tā uz jautājumu intervijā TV24 raidījumā “Uz līnijas” savu atbildi iesāka teikt 14. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts Česlavs Batņa (AS), runājot par izglītības nozari Latvijā.
“Iekšējā birokrātija ir, kur pats iestādes vadītājs var noteikt pamatprincipus, kādas atskaites vajadzības, ko jāaizpilda un ko nē. Un diemžēl bieži vien iestāžu vadītāji pārspīlē ar dažādu atskaišu pieprasīšanu no dažādiem izvērstiem protokoliem uz 30 lapām. Vecāku sarunās tā ir realitāte. Vai tas ir vajadzīgs? Nē, noteikti nē!” uzskata Batņa. Pēc viņa domām, šajā gadījumā ir jābūt vadlīnijām no IZM, nevis direktoram visu laiku par katru cenu jāizdod rīkojumus un jāprasa atskaites, bet jāizvērtē vai tas atvieglo vai neatvieglo darbu.
“Es šobrīd kā Ādažu skolas skolotājs neizjūtu, ka man ir ļoti liela birokrātija un jāizpilda atskaites. Es teikšu, ka nē, nebūt nē. Es strādāju vienu dienu ar trīs klasēm, bet, iespējams, tiem, kas strādā katru reizi un klašu audzinātāji ar to vairāk saskaras. Bet es kā vadītājs vienmēr esmu izvērtējis, vai to darīt ir lietderīgi vai tas ir bezjēdzīgi?! 50% gadījumu es saku, ka tas ir bezjēdzīgi tikai tāpēc, ka, iespējams, atnāks kāda pārbaude. Nu, ja atnāks pārbaudīt un prasīs kādu informāciju, tad es to sagatavošu, nevis likt par to tagad atskaitīties skolotājiem,” norādīja Saeimas deputāts Batņa TV24 raidījumā “Uz līnijas”, apspriežot birokrātijas apmērus izglītības iestādēs.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
