Cēsīs un Ventspilī izskanēs unikāla koncertprogramma 0
“Orķestris “Rīga”. Zaļupe un kino mūzika” – tā ir unikāla koncertprogramma, kas skanēs 1. martā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” un 7. martā Ventspils koncertzālē “Latvija”. Piedalīsies Orķestris “Rīga” diriģenta Valda Butāna vadībā un solists Rihards Zaļupe. Mūziku ar stāstiem bagātinās Liene Jakovļeva. Programmā iekļauti skaņdarbi, kuru autori katrs savā veidā runā par latviešu tautai svarīgiem jautājumiem un būtiskiem vēstures mirkļiem.
Aigars Grauba kinolentē “Rīgas sargi”, izmantojot gan grupas “Jumprava”, gan paša sacerēto mūziku, radījis emocionāli piesātinātu un filmas sižetam atbilstoši dramatisku skaņu celiņu, kas pārtapis vienotā skaņdarbā Orķestrim “Rīga”. Cita kinofilma – “Nameja gredzens” nākusi klajā ar komponista Riharda Zaļupes sacerētu mūziku. Šo skaņu celiņu īpaši Orķestra “Rīga” koncertiem autors ir pārveidojis versijā sitaminstrumentiem un orķestrim, turklāt pats Rihards Zaļupe spēlē sitaminstrumentu solo šīs versijas atskaņojumos. Patriotiskā tēma atraktīvā veidā ir bijusi pamatā filmai “Vella kalpi” un koncertos būs iespēja dzirdēt arī populārās Raimonda Paula melodijas no šīs filmas. Lai kinofilmu mūzika saaustos vienotā stāstījumā, koncertu papildinās video mākslinieka Roberta Rubīna un radio žurnālista Oresta Silabrieža veidotas projekcijas ar kadriem no režisora Aigara Graubas kinofilmām.
Latviešu komponisti, svinot Latvijas valsts simtgadi, ir radījuši mūziku, saistītu ar mūsu tautas vēsturi, identitāti un tradīcijām. Te vispirms jāmin Jēkaba Jančevska opuss “Un pret savas tautas dziesmu…”, par ko autors saka: “Pamatā esmu izvēlējies Imanta Ziedoņa dzejoli “Un pret savas tautas dziesmu”, kura patriotiskā ideja un izteikti spēcīgais, emocionāli sakāpinātais vēstījums mani ir apbūris jau sen. Imants Ziedonis ir no tiem māksliniekiem, kurš allaž gājis laikam pa priekšu, brīdinot kritiskās situācijās. Dzejolis “Un pret savas tautas dziesmu”, kas rakstīts septiņdesmitajos gados, manā skatījumā, visos laikos ir bijis kā atgādinājums – sargāt savas tautas unikālās vērtības.” Ilonas Breģes “Mūzika Kārļa Zāles piemiņai” sacerēta 2018. gadā, atzīmējot tēlnieka 130. dzimšanas dienu. Iedvesma rasta Kārļa Zāles darbos – Brīvības piemineklī un Brāļu kapu memoriāla ansamblī, kur skulptūrās, bareljefos un ciļņos attēlotas tēmas, kas būtiskas Latvijai un latviešu tautai. Opusa dramaturģijā veidota arka starp pirmo daļu “Māte – ģimenes sargātāja” un pēdējo “Māte Latvija (ar kritušajiem dēliem)”, tā radot emocijas no personiskām, ģimeniskām izjūtām līdz apziņai par vispārcilvēciskām vērtībām, savas tautas un valsts mīlestībai. Jēkaba Jančevska un Ilonas Breģes skaņdarbi tiks atskaņoti koncertā Vidzemes koncertzālē “Cēsis” 1. martā, līdzās Andra Sējāna opusam “Karavāna”.
Savukārt koncertzālē “Latvija” Ventspilī 7. martā klausītājiem būs iespēja dzirdēt Viļņa Šmīdberga Simfoniju pūtēju orķestrim, kas godalgota ar Latvijas Lielo mūzikas balvu kā 2010. gada labākais jaundarbs. Komponists Vilnis Šmīdbergs iedvesmu smēlies 1941. gada traģiskajos notikumos, kas skāruši arī viņa ģimeni. Simfonijas zemtekstā rindas no Svētajiem Rakstiem vēsta – “Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā”. Latviešu mūzikā nav otra skaņdarba, kurš tik dziļi emocionāli skaņās stāsta par sāpēm, pārdzīvojumiem, tai pat laikā dodot un rodot mierinājumu lūgšanās un ticībā.
