Cēsīs atklās piemiņas sienu padomju represijās bojā gājušajiem 0
Pieminot 75 gadadienu kopš padomju okupācijas sākuma, šodien plkst. 17. Cēsīs ēkas Pils ielā 12 pagalmā tiks atklāta piemiņas siena padomju represijās bojā gājušajiem Cēsu apriņķa iedzīvotājiem.
Piemiņas vietas izveide ir Latvijas Politiski represēto apvienības Cēsu biedrības un tās dalībnieka Pētera Ozola triju gadu pūliņu rezultāts. “Bija doma, ka mums, represētajiem, kaut kas aiz sevis jāatstāj,” skaidro Ozola kungs, pats piederēdams 1949. gada martā izvestajiem. Cēsīs gan ir piemiņas vietas aizvestajiem Pils laukumā un dzelzceļa malā, pie stacijas, taču represēto ieskatā, kaut kas bijis vajadzīgs arī tiem, kuri palika Sibīrijas sniegos, un kritušajiem nacionālajiem partizāniem – ļaudīm, kuru kapu vietas ir nezināmas. Daudzu Cēsu apriņķa ļaužu liktenis pēc arestiem dažādos padomju okupācijas gados tā arī palicis nenoskaidrots. Šie cilvēki vienkārši pazuda čekas sistēmā.
Piemiņas sienai izvēlētā vieta atrodas tagadējās Valsts policijas ēkas pagalmā. 40. gadu beigās milicija un čeka strādāja roku rokā un čekisti cilvēku ieslodzīšanai izmantojuši milicijas īslaicīgās uzturēšanās kameras otrpus ielai. Tās tur vēl saglabājušās un tiek lietotas kā noliktavas; līdzās atrodas policijas garāžas. Policija no sākuma pretojusies idejai par sienu, sakot, ka tās atrašanās pagalmā traucēs darbam, taču lūzumu šajā cīņā ar savu vīzu panākusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Pēteris Ozols jūtas pateicīgs par atbalstu gan Pētersonei-Godmanei, gan Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, gan vēsturniekam, nacionālo partizānu vēstures pētniekam Zigmāram Turčinskim un Saeimas deputātiem Aleksandram Kiršteinam un Edvīnam Šnorem.
Mākslinieka Daiņa Andersona izstrādātā piemiņas siena ar vairāk nekā 600 padomju režīma represiju dēļ bojāgājušo Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdiem būs 15 metru gara un 1,7 m augsta. Vidū starp uzvārdiem ievietota apriņķa karte ar atzīmi pie katra no 37 pagastiem, cik turieniešu gājuši bojā. Paskaidrojošais teksts būs latviešu, krievu un angļu valodā. Ozola kungs noskaidrojis, ka kopumā padomju laikā 1941. un 1949. gadā apriņķī represēti 4582 cilvēki. No tiem 522 ir gājuši bojā plus vēl 121 laikā no 1944. līdz 1956. gadam kritušais nacionālais partizāns. Vissmagāk padomju represijas skārušas Jaunpiebalgu, Raunu, Cēsis. Pēteris Ozols uzsver, ka atklājamā piemiņas siena nebūs ziedu nolikšanas vieta – “raudu mūris”. Tas būs informatīvs objekts, bet 14. jūnijā represētie ziedus likt, kā parasti, dosies pie piemiņas akmens Cēsu stacijā.
Represētajiem jau padomā arī nākamais solis – iepriekš minētajā ēkā, kurā reiz atradās aizturēšanas kameras, līdz Latvijas simtgadei izveidot nelielu padomju represijām veltītu ekspozīciju, lai mūsdienīgi rādītu, “kā tas notika”. Tā varētu būt kā Cēsu “stūra māja”. Pēteris Ozols spriež, ka Cēsu muzeju šobrīd interesējot tikai 16. – 18. gadsimts, kamēr padomju laiks paliekot novārtā. Tomēr esot cerība, ka jauno piemiņas sienu savām vajadzībām izmantos arī muzejs, jo objekts taču atrodas tikai kādu simtu metru no tā.
