Cēsinieki pierāda, ka aprites ekonomika iederas arī vides mākslā, un izglīto apkārtējos par bezatkritumu dzīvesveidu 5
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bezatkritumu dzīvesveida ideja būs tukša skaņa, ja nav saprašanas par tās principiem un praktisku lietojumu. Vasaras skolā topošos “Zero Waste” vēstnešus pērnvasar Cēsīs izglītoja Ruckas mākslas rezidenču centrs, kas astoto gadu darbojas muižas ēkā. Rudenī parkā parādījās aprites ekonomikas cienīgs daudzfunkcionāls vides mākslas objekts – šūpoles un soliņi ar nosaukumu “Pieturvieta Rucka”.
Šūpojas un ceļ sniegavīrus
“Neesam gan klāt stāvējuši, bet objekts kļuvis populārs – šeit šūpojas un ceļ sniegavīrus,” par jauno parka magnētu, kas tapis Latvijas Laikmetīgās mākslas centra publiskās mākslas programmas “Kopā” paspārnē, saka idejas autore un centra vadītāja Ieva Ūbele.
Ideja nākusi ar vēlmi radīt vides konstrukciju, kas piesaistītu garāmgājēju uzmanību un mudinātu pavadīt parkā vairāk laika, reizē apliecinot centra zaļo pārliecību, ka būvniecībā jāizmanto arī lietoti materiāli.
Šūpolēm noderējis vecs futbollaukuma klājums un dēļi, kā arī skaidas no kokmateriālu apstrādes. “Pie objekta pielikām nelielu aprakstu, no kā tas veidots, jo daudzi neapzinās, ka būvniecība ir viena no jomām, kurā rodas ļoti daudz atkritumu, īpaši, kad nojaucam nolietotu ēku. Tā pievēršam cilvēku uzmanību, ka varam darīt arī kaut ko mazu, bet videi vērtīgu,” skaidro centra vadītāja.
Pirms pāris gadiem, kad Cēsis apņēmās ieviest pilsētā bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus, pašvaldības solījumam pievienojās 14 uzņēmumi, to vidū arī Ruckas centrs. “Būtībā mēs jau to darījām, atkritumus šķirojām no pirmās dienas, dārzā ierīkojām kompostu, zāli parkā noganām. Kad pastaigā pa muižas ēku, var redzēt, ka te valda eklektika, jo liela daļa mēbeļu ir atdotas. Esam radoši ļaudis, kur kāds redz tikai izmetamu padomju laika skapīti, mēs to noslīpējam, pārkrāsojam, un par rezultātu visi saka – jā!”
Pēc centra sludinājuma mēbelēm pievienojušās istabas puķes. Cilvēkiem esot grūti izmest puķes, ar kurām viņi vairs netiek galā. Visām atrodas vieta muižas verandā, kur augiem piemērots mikroklimats un daudz gaismas.
“Zero Waste” nav “glamūrīgs”
Vasaras skolu gribējies veidot par izglītojošu pasākumu, kur iegūtās zināšanas bezatkritumu dzīvesveidā un aprites ekonomikā dalībnieki gluži kā “Zero Waste” vēstneši izplatītu tālāk. Aicinājumam pieteikušies 24 cilvēki no 11 Latvijas pašvaldībām. Spriežot pēc “Whatsapp” grupas sarakstes un atsauksmēm, nedēļa muižā daudziem pavērusi plašāku un drošāku skatu vides izglītībā un palīdzējusi ar jauniem kontaktiem.
Ar gūtajām zināšanām un pieredzi Sanda Roze dalījusies Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformā, kuru apmeklē ap 45 tūkstoši interesentu, kā arī sarīkojusi semināru par pārtikas atkritumu mazināšanu savā virtuvē Izglītības ministrijas un tās pakļautības iestāžu darbiniekiem.
Arī Elīna Krastiņa apkārtējos mudina pievērsties “Zero Waste” principiem, pati Ruckā iemācījusies no nederīgu apģērbu strēmelēm tamborēt kaķu gultas un vannas istabas paklājiņus, nesmādēt lietotu apģērbu un izvēlēties videi draudzīgāko bambusa zobu birsti. “Man šķiet, ka “Zero Waste” dzīvesveids nav “glamūrīgs”, tāpēc jābūt “iekšām” un pārliecībai par sevi, lai citiem pamatotu, kāpēc tagad iepērcies lietotu drēbju veikalā vai velc mugurā ko salāpītu,” viņa spriež. Bezatkritumu dzīvesveida atslēgu mērenībā atradusi Zane Karīna Kalēja, bet Elīza Spilnere guvusi iedvesmu un pārliecību, ka tādu kā viņa Latvijā kļūst arvien vairāk.
Ruckas mākslas centram padomā turpināt vasaras skolu, ja vien apstākļi pandēmijas laikā to ļaus, plānā arī aprites ekonomikas darbnīcas ar lietu atjaunošanu un labošanu, sāktas sarunas ar arhitektiem par ilgtspējīgas darbnīcas izveidi, lai atjaunotu muižas koka ēkas, izmantojot ilgtspējīgas būvniecības principus. Ideju centra vadītājai netrūkst, tikai jācer, ka pietiks spēka un naudas izturēt ārkārtas apstākļu radīto sastingumu arī kultūras un mākslas laukā.
