“Ceru, ka nepiečurāja jums mašīnu!” Cilvēki “sadodas rokās”, sniedzot palīdzību ceļmalā gulošam vīram, taču mediķi ir jāgaida pārāk ilgi 82
Fotogrāfe Karīna Jurciņa piedzīvojusi situāciju, kas likusi aizdomāties, tāpēc viņa rosina to darīt arī citiem.
Viņa raksta: “Šovakar, braucot mājup, pamanījām guļošu cilvēku, kam blakus piestājies vīrietis, ar viņu sarunājas, mierina
Guļošais cilvēks ir “ielu” cilvēks, iedzēris, kritis un savainojies.
Aizdomas par insultu. Neatliekamo palīdzību gaida jau 20 minūtes.
Kad ar vīru cenšamies atkārtoti sazvanīt neatliekamo palīdzību uz 112, ar grūtībām beidzot sagaidām savienojumu. Diezgan asa atbilde… Visas neatliekamās palīdzības mašīnas ir izsaukumā – avārijā citā pilsētā.
Nesen kāda ekipāža esot izbraukusi, tātad vēl vismaz 20-30 minūtes jāgaida. Vīrietim slikti… Vīrs zvana uz 112 un konsultējas vai varam paši nogādāt kungu slimnīcā. Mums dod atļauju.
Piebrauc motociklists. Pa visiem spēkiem ieceļam kungu mūsu mašīnā bagāžas nodalījumā. Mēs braucam. Es nosēžos viņam blakus, turu viņa roku un saku, ka viss būs labi.
Un tagad morāle… Kur mūsu palīdzība, kad to gaidām? Vai varam tai uzticēties un paļauties? Cik daudz neatliekamās palīdzības ekipāžu ir mūsu pilsētā vai kaimiņu pilsētās, ja stundas laikā tie nespēj sniegt palīdzību?! Vai es jūtos droši pēc šī gadījuma? Nē!!!!!!
Un nav starpība, vai šis cilvēks ir dzīvē nomaldījies “ielu” cilvēks, kam palika slikti. Tas varēja būt ikkatrs no mums. Sportists, skrienot vakara krosu. Māmiņa, negulējusi naktis. Jebkurš, kuram pēkšņi radušās veselības problēmas!!!
Slimnīcā mūs sagaida laipna māsiņa, kura nosaka… Ceru, ka nepiečurāja jums mašīnu.
Lai piečurā, lai pievemj… Mēs visi esam cilvēki. Lai kas ar mums būtu noticis, lai kur mūsu ceļi ne tā ir aizveduši. Bet cilvēcība…. Cilvēcībai ir jābūt pārākai par visu!! Viela pārdomām.
Vislielāko pateicību izsaku puisim, kas bija blakus šim kungam no mirkļa, kad situāciju pamanīja. Un paldies manam vīriņam, kas tik operatīvi rīkojās!!”
