LZA uzņemas iniciatīvu 5
Tolaik veiktās pārbaudes parādīja, ka Latvija, tāpat kā citas republikas un PSRS reģioni, atomsprādziena seku likvidācijai ir pilnīgi nesagatavota. Piemēram, 1986. gada 21. maijā, pārbaudot Rīgas pilsētas 7. poliklīniku, kas skaitījās viens no civilās aizsardzības galvenajiem atbalsta punktiem Rīgas pilsētā, noskaidrojās, ka tur nav neviena radiometra, kas darbotos, un ka personālam trūkst sapratnes par tāda slimnieka pieņemšanu, kura ķermenis vai drēbes ir piesārņoti ar radioaktīvajām vielām. Līdzīgu stāvokli konstatēja 1. bērnu poliklīnikā un 5. poliklīnikā. Dozimetriskie mērījumi, kas Rīgas ostā bija izdarīti ar eksportam domātiem paraugiem, kas atvesti no Poltavas un Smoļenskas, atklāja lielu piesārņotību ar radioaktīvajiem izotopiem. LZA Fizikas institūtā tajās dienās bija vērsušies vairāki cilvēki, kuri bija ieradušies no Baltkrievijas un Ukrainas. Viņu apģērba pārbaudes uzrādīja radioaktīvo piesārņojumu, kas pieļaujamās normas pārsniedza 10 – 15 reižu.
Iepriekš minētajā ziņojumā LZA darbinieki uzskatīja par nepieciešamu organizēt republikā kontroli par radioaktīvo izotopu daudzumu lopbarībā, dārzeņos un pārtikas produktos, kā arī cilvēku organismā. Tāpat steidzamā kārtā bija jāorganizē visa transporta, kas ieradās no avārijas zonas un tai tuvējiem apgabaliem, kā arī atvestās produkcijas un ieradušos cilvēku kontrole. Zinātnieki ieteica ņemt uzskaitē republikā esošos radiometrus un pirmkārt nosūtīt tos uz vietām, kur tie visnepieciešamākie, piemēram, uz slimnīcām. Pati LZA, saņemot atbilstošu valdības atbalstu, bija gatava nodot cilvēku dezaktivācijai Salaspils atomreaktora sanitārās pārbaudes punktu, organizēt jaunu dozimetristu apmācību, nosūtīt savus speciālistus kā konsultantus, kur republikā nepieciešams. Zinātnieki norādīja: “Mēs uzskatām, ka steidzami veiktie pasākumi dos jūtamu ieguldījumu, lai samazinātu ar vēzi saslimušo skaitu un ģenētiskās sekas republikas iedzīvotājiem.”
Lielu palīdzību Latvijas iestādes sniedza tiem Baltkrievijas un Ukrainas iedzīvotājiem, kuri Latvijā ieradās no radiācijas saindētajiem rajoniem. Līdz 1986. gada 15. augustam Latvijas pilsētu un rajonu iestādēs dažādos jautājumos vērsās 108 ģimenes, kuras republikā bija ieradušās neorganizētā veidā. No tām 21 sniedza materiālo palīdzība un piešķīra pagaidu apdzīvojamo platību kopmītnēs un kempingos. Pionieru nometnēs un pirmsskolas bērnu iestādēs Jūrmalā izvietoja 2022 bērnus un 209 viņu audzinātājus. Triju mēnešu laikā Jūrmalā reģistrēja un jūrmalnieku mājās izmitināja 10 115 cilvēkus, kuri no Ukrainas un Baltkrievijas bija ieradušies bez ceļazīmēm. Jūrmalas pilsētas sanatorijās un atpūtas namos organizēja atpūtu 5600 personām no Ukrainas un Baltkrievijas. Lai piedalītos kodolkatastrofas izraisīto seku likvidācijā, uz Černobiļu nosūtīja 6000 Latvijas iedzīvotāju.
