– Vai jūs jūtaties līdzatbildīgs par tiem procesiem, ko tautā sauc par “prihvatizāciju”? 9
– Acīmredzot savulaik Tautas frontē es nepietiekami uzstājīgi uzstājos pret privatizācijas sertifikātiem. Praktiski tie sertifikāti pārvērtās par tādu surogātnaudu, nevis nodrošināja līdzdalību privatizācijas procesā. Bija arī cilvēki, kas saskatīja tajā visā izdevīgumu un iespējas.
– Bet kāda bija Valsts kontroles loma šajos procesos?
– Sava loma bija. Ne uzreiz, bet pēc dažiem gadiem Valsts kontrolē izveidoju Valsts īpašuma privatizācijas kontroles departamentu, kur vismaz skatījās, lai tiktu ievērots likums. Viens no tādiem spilgtākajiem piemēriem bija Ķemeru sanatorijas privatizācija. Atgādināšu, ka joprojām ir spēkā VK kolēģijas lēmums, kurš nav apstrīdēts, ka sanatorijas privatizācija ir nelikumīga. Taču neviens to šodien negrib ņemt vērā.
– Sava otrā pilnvaru termiņa beigās jūs runājāt par politisku spiedienu. Kā tas izpaudās, un kas uz jums spieda?
– Neteiksim, ka spieda, vienkārši no manis atbrīvojās. Tolaik valdošā partija bija “Jaunais laiks” un no šīs partijas arī nāca likumdošanas iniciatīva mainīt valsts kontroliera pilnvaru termiņu, kā arī liegt iespēju kandidēt uz šo amatu trešo termiņu. Tas acīmredzami bija vērsts pret mani. Es arī uz trešo pārvēlēšanu negāju, jo tur bija ļoti smalka politiskā spēle, un parlaments izdomāja labāk mainīt likumu nekā ievēlēt mani.
– Jūs tolaik runājāt par to, ka acīmredzot esat kādam pārgājis ceļu. Vai tagad kļuvis skaidrāks, kam bijāt kaitējis?
– Grūti to precīzi izskaitļot, kur nu vēl pierādīt. Protams, ļoti nepatīkama dažiem izvērtās lieta par “Latvijas kuģniecības” iecerēto kuģu iepirkumu, kur mēs skaidri pateicām, ka tas ir daudz par dārgu. Bet es nedomāju, ka šī attieksme pret mani ir saistīta ar kādām konkrētām revīzijām. Vienkārši es nebiju “savējais”. Varbūt man ir bieza āda un es nesapratu mājienus, ko kāds centies man raidīt? Varbūt kāds nesagaidīja no revīzijām tādu rezultātu, kā gribēja – ne to atzina par vainīgu vai arī, gluži otrādi, kādu citu – par nevainīgu.
– Un līdz tam 11 gadus nekādu ietekmēšanas mēģinājumu no politiķu puses nebija?
– Nē, tādā veidā tas nenotika. Protams, mēs neatradāmies izolētā telpā. Tikos gan ar valdības pārstāvjiem, politiķiem, ar sabiedriskajām organizācijām. Es izveidoju arī Valsts kontroles sabiedriski konsultatīvo padomi, kuras sastāvā darbojās dažādu jomu sabiedrības pārstāvji. Tas nodrošināja saikni ar sabiedrību.
