Prāta un ķermeņa kontrolieris. Saruna ar Raitu Černaju 9
Ar bijušo valsts kontrolieri Raitu Černaju sarunājamies viņa mājā Jūrmalā, pareizāk sakot, īrētajā namā, ko Černaju ģimene izbūvējusi par saviem līdzekļiem, bet kura privatizācija ir atteikta. Bijušais kontrolieris tagad daudz laika velta mazbērniem, viņš praktizē cigun, kā arī absolvējis astroloģijas skolu.
– Valsts kontroliera amatā sabijāt 11 gadus. Nu jau tāds pats laika sprīdis pagājis, kopš amatā vairs neesat. Kā jūs raugāties uz savu veikumu no šīs laika distances, un kas ir tie darbi, ar ko īpaši lepojaties?
– Vislielākais veikums ir mūsu valsts neatkarības deklarācijas pieņemšana. Man gan kā cilvēkam, gan kā tā laika Augstākās padomes deputātam Latvijas neatkarības atjaunošana ir tas, kāpēc ir vērts dzīvot. Jāsaka gan, ka toreiz pat visļaunākajos murgos nerādījās, ka Latviju Eiropas Savienībā pārstāvēs arī Ždanoka un Rubiks. Mūsu atmiņa ir tik īsa, ka neatceramies, kā vienoti cīnījāmies pret migrantu plūsmu, un tagad tā parādās bēgļu kvotu formā.
Ja runājam par Valsts kontroli (VK), būtiska bija jau pati Valsts kontroles likuma atjaunošana un VK kā sistēmas, kā valsts pārvaldes struktūras radīšana. Un tur nu man nav par ko kaunēties – mans ieguldījums ir attiecīgi arī novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni. Es nodibināju arī ļoti labu sadarbību ar ārzemju partneriem, it sevišķi ar Apvienoto Karalisti, Eiropas Savienības audita un revīzijas palātu. Beidzot savu darbību, saņēmu Eiropas ekspertu atziņu, ka Latvijā ir izveidota, iespējams, viena no labākajām Valsts kontroles sistēmām Centrālajā un Austrumeiropā. Viens no tādiem maniem uzstādījumiem bija atjaunot Latvijas Republikas laika Valsts kontroles likumu, un praktiski tas arī ir viens no retajiem likumiem, kuru izdevās atjaunot un nostiprināt.
– Kas bija grūtākais, ko nācās pārvarēt, veidojot Valsts kontroli?
– Es neteiktu, ka būtu bijušas kādas sevišķas grūtības. Protams, bija jāsaskaras ar to struktūru neizpratni vai pat pretestību, kas līdz tam pildīja šo funkciju. Man ir ļoti žēl, ka tomēr neizdevās pārliecināt saglabāt Valsts kontroles likumu tādu, kāds tas ir, un pēc manu pilnvaru termiņa beigām VK neatkarība tika nonivelēta.
– Kā tas notika?
– 1994. gadā atjaunojot Latvijas Republikas Valsts kontroles likumu, VK amatpersonu darbības termiņš bija četri gadi. Pēc tam mēs veicām starptautisko ekspertīzi, un bija ieteikums nostiprināt iestādes politisko neatkarību, pagarinot VK amatpersonas darbības termiņu. Līdz ar to septiņu gadu pilnvaru termiņš tika noteikts valsts kontrolierim, VK padomes loceklim un kolēģiju locekļiem. Turpmākos septiņus gadus par to arī nebija nekādu diskusiju, un tad pēkšņi manu pilnvaru termiņa beigās radās jautājumi. Nebija pat diskusiju, vienkārši bez jebkādas Valsts kontroles līdzdalības pēkšņi parlamenta darba kārtībā nonāca priekšlikums atcelt šo septiņu gadu pilnvaru termiņu, samazinot to atkal uz četriem gadiem. Acīmredzot kaut kur kuluāros nebija apmierinātība ar Valsts kontroles neatkarības statusu. Laika gaitā tika likvidēta arī VK departamentu kolēģija.
