Visbiežāk lietotais mājvārds Latvijā ir “Ceriņi”, izmantojot Valsts zemes dienesta adrešu reģistru, noskaidrojuši “Karšu izdevniecības “Jāņa sēta”” darbinieki.

Lasītākie

Mājas

Kaut kāds murgs – atkal viņas ir klāt! 12 veidi, kā tikt galā ar pārtikas kodēm

Omīte noved līdz izmisumam telefonkrāpniekus, nogurdinot ar stāstiem par pīrādziņiem – jauns veids, kā tik galā ar noziedzniekiem 31

Viņi nebija muļķi: atklāj patieso iemeslu, kāpēc ziemeļkorejiešus tik steidzami aizvāca no frontes

Lasīt citas ziņas

Izdevniecības pārstāvis Mareks Kilups spriež, ka “Ceriņi” salīdzinājumā ar “Liepām”, “Lejām” vai “Ozoliem” ir nedaudz jaunlaicīgāks vārds. Ceriņi kā košumkrūms Latvijā ienāca tikai 19./20. gadsimta mijā. “Koks patīk, labi skan, kāpēc nenosaukt tā mājas?” teic mājvārdu saraksta apkopotājs Alvis Šerenda. Netrūkst arī dažādu “Ceriņu” atvasinājumu. Piemēram, “Ceriņkoki” Aglonas novada Kastuļinas pagastā, “Ceriņkrūms” Rēzeknes novada Lūznavas pagastā vai “Ceriņmojis” Rēzeknes novada Strūžānu pagastā. Ir tāpat “Ceriņkalniņi”, “Ceriņlauki”, “Ceriņ­upes” un tamlīdzīgi.

Latvijā kopumā ir ap 95 tūkstoši māju nosaukumu, no kuriem ap 40 tūkstoši ir unikāli, tas ir, neatkārtojas. Latviešu fantāzija šajā jomā tiešām ir apbrīnojama, lai arī daži mājvārdi liek smaidīt. Piemēram, “Jaunplosēni” Lielvārdes novadā, “Rudo kumeļu pauguri” Rēzeknes novadā, “Rukšķi” Krustpils novadā. Bet Burtnieku novadā ir “Mikimauši”, taču Rēzeknes novadā – “Lapsu Alas”.

Kokteilis

Ūdensvīrs – orangutāns, Dvīņi – lapsa: kāds savvaļas dzīvnieks tu esi pēc zodiaka zīmes

“Baltija darbojas salas režīmā, viss ir droši un rit pēc plāna!” – elektrības pietiek visiem

VIDEO. Acīm redzamais – neticamais! Pa Mārupes ielām dienas vidū pastaigājas zirgs

Visneparastākie nosaukumi mēdzot gadīties Latgales laukos. Iespējams, tādēļ ka vēsturiski agrāk mājvārdi tur nav praktizēti, jo nosaukumi bija tikai sādžām, bet ne katrai sādžas mājai. Savukārt pēc 90. gadu zemes reformas vārds bija jādod katrai mājai, un tad nu cilvēki likuši lietā savu izdomu.