“Pirms 7 gadiem kā Vējonis Dziesmu svētkos.” Ceriņa un Klintsona tiešraides ballīte ar neformālu sarunu šarmu 9
Janvārī septiņi gadi apritēja RīgaTV 24 diskusiju raidījumam „Preses klubs”, kas skatītājus nemainīgi sveicina katru darba dienas vakaru tik ierastajā laikā – pulksten 17. Klubiņa vadītāju lomā ik nedēļu pārmaiņus iejūtas Aivis Ceriņš un Ansis Klintsons. Aivis raidījumu ir burtiski izauklējis, bet Ansis pievienojies pirms diviem gadiem, laika ziņu moderatora darbu nomainot uz tiešraides diskusijas vadīšanu.
Pirms 7 gadiem kā Vējonis Dziesmu svētkos
„Pēdējie septiņi gadi ir burtiski paskrējuši. Mana personīgā sajūta ir tāda, ka esmu visu šo laiku mācījies klātienē neskaitāmās studiju programmās. Tas informācijas apjoms, kas katru dienu tiek uzņemts un dots tālāk skatītājiem, ir ļoti liels,” spriež Aivis Ceriņš, kurš ir gandarīts par jau paveikto un ar vēl lielāku apņēmību saturiski pieslīpēt un papildināt raidījumu.
Atceroties, kā nokļuvis „Preses kluba” vadītāja lomā, Aivis smej – esot izkritis atlasē uz ziņu moderatora pozīciju RīgaTV 24. Tomēr producente Gunta nolēmusi pārbaudīt Aivja spēkus un varēšanu tiešraides diskusiju raidījuma vadīšanā.
„Pirmajos raidījumos biju ļoti uztraucies un nobijies. Bija neskaitāmas reizes, kad man vienkārši pazuda viss sakāmais… Pieļauju, ka sajūtu ziņā tas varētu būt līdzīgi kā prezidentam Vējonim Simtgades dziesmu svētku noslēgumā, kad vējš aizpūš lapiņu ar uzrakstīto runu un tu saproti, ka nav vairs pie kā pieturēties. Pats esi tik uztraucies, ka ne vārds galvā nenāk,” septiņus gadus senos notikumus atminas Aivis.
Ļoti daudz sava laika un enerģijas viņš veltījis, lai sevi uztrenētu gan raidījuma vadīšanas prasmju, gan emocionālās noturības ziņā. „Tas nenāca tik ātri un viegli. Atskatoties varu secināt, ka pirmais pusgads pagāja kā pa celmiem, bet es nepārtraukti teicu sev, ka nedrīkst apstāties, nedrīkst padoties… ir jārok, jārok, jārok. Pie šī pieturos vēl šodien, un manā gadījumā tas ir nostrādājis.”
Reklāmas pauzēs diskusijas vēl karstākas un asākas
Vērtējot „Preses kluba” nozīmīgumu un veiksmes stāstu, Aivis min vairākus iemeslus. „Manuprāt, raidījums sniedz TV skatītājam lielisku iespēju dienas aktualitātes uzzināt saturiski citā formā un izpildījumā. Viena no galvenajām „Preses kluba” vērtībām ir tā dažādība ne vien tematu, bet arī viesu izvēlē.
Neapšaubāmi cilvēkiem rūp un viņi grib dzirdēt, ko par valstī svarīgiem tematiem neformālā diskusijā saka atzīti jomu profesionāļi, tie paši it kā nemīlētie politiķi, mākslinieki, uzņēmēji, asociāciju pārstāvji,” Aivis komentē skatītāju lielo mīlestību un atzinību.
„Spriežot pēc reitingiem un skatītāju iesaistes jautājumu uzdošanā, cilvēki novērtē un saprot, ka darbs, ko veicam, ir viņu labā un interesēs. Nevarētu teikt, ka „Preses klubs” ir kā „sabiedriskais sanitārs”, bet savā ziņā mēs ļoti labi savijam kopā to, par ko tiek runāts virtuvēs, un to, kas tiek lemts valdības mājas gaiteņos. Politiķi raidījumā stāsta par savu darbu, tai pat laikā skatītājam ir neierobežotas iespējas uzdot sev interesējošos jautājumus par konkrēto lēmumu.”
Virtuāli ievedot „Preses kluba” aizkulisēs, Aivis Ceriņš atzīst, ka reklāmas pauzēs daudzkārt turpinās karstas diskusijas. „Es pat teiktu, daudz karstākas un asākas, nekā tās ir ēterā. Viesi apzinās, ka TV kameras ir izslēgtas un var atļauties vairāk. Ir reizes, kad pēc šādām diskusijām nosmejam, ka šo gan vajadzēja nofilmēt un palaist ēterā.”
Vērtējot sadarbību ar raidījuma kolēģi Ansi Klintsonu, Aivis atzīst – katrs strādā savā nedēļā un Covid-19 laikā esot satikušies vien pāris reižu. „Man patīk, ka mums katram ir savs stils un piegājiens raidījuma vadīšanā, tai pat laikā saturiski raidījums paliek nemainīgs.”
Divi kapteiņi, kas kuģo atsevišķi
„Ar Aivi esam kapteinis katrs savā laivā, kuģojam atsevišķi un reizēm sazināmies pa rāciju, bet vienuviet gan nepietauvojamies,” kolēģa Aivja Ceriņa teiktajam pievienojas otrs „Preses kluba” vadītājs mūziķis Ansis Klintsons. Septiņus gadus aizvadījis TV3 laika ziņu moderatora lomā, Ansis pirms nepilniem diviem gadiem pieņēma izaicinājumu pievienoties RīgaTV 24 ētera personību pulkam.
„Ar Aivi sākumā riktīgi izrunājāmies. Vairākas dienas. Viņš man feini apstāstīja, kā pašam gājis un kā pa šiem gadiem izdevies celt raidījuma kvalitātes latiņu. Aivim nebija ne mazāko šaubu par mani. Es pat teiktu, viņš bija daudz pārliecinātāks, nekā es pats par sevi.” Ansis neslēpj, ka sākums bijis gana grūts un šaubu ēna ne reizi vien pārlaidusies pār viņa galvu.
„Lai arī man bija pieredze televīzijā, kur ne tikai lasīju laika ziņas, bet arī vadīju raidījumu „Laiks Mājai”, strādāju par dīdžeju radio Star FM, šis bija kas pilnīgi atšķirīgs. Tik garas diskusijas radio gadījās ļoti reti. Bet te pēkšņi – pusotras stundas raidījums tiešajā ēterā, ar pietiekami augstu uzceltu latiņu, kuru nedrīkst „sačakarēt”,” atceras Ansis un atzīst, ka divu gadu nogrieznis jau ir devis krietni vairāk pārliecības.
„Kamēr esi tiešajā ēterā, neeksistē citas problēmas. Tevis uz to brīdi šajā planētā nav. Esi pilnībā koncentrējies darbam, seko viesu sarunu līkločiem un informācijai, kas ik pa brīdim ieskanas austiņā. Tā, 30. decembrī „Preses kluba” viducī uzzinājām, ka ir pieņemts likums par sejas masku lietošanu arī TV raidījumu vadītājiem un viņu viesiem. Nu ko, raidījuma otrajā daļā visi jau bijām maskās… Tā ir pusotra stunda, ko apzinātības praksē sauc par flow – plūšana, aizmiršanās, tāds kā iedvesmas mirklis, kad nepamani neko citu.”
Izgaršotas sarunas un brūkoši stereotipi
„Katru darba dienu man tiek noorganizēta ballīte un to vēl kāds uzfilmē un parāda TV! Protams, raidījumam gatavojos arī pats, un tomēr viesi ir sazvanīti un uzaicināti manā vietā,” smej Ansis un stāsta, ka arī raidījuma sarunas viņam asociējas ar parunāšanos pēc ballītes ap diviem trijiem naktī.
„Tāds virtuves sarunu šarms. Es to spēju izgaršot, uzzinu daudz jauna un man ir iespēja iepazīt tik daudz cilvēku, kuri bieži vien pārsteidz un „nogāž no kātiem”. Reizumis sabrūk jau izveidojušies stereotipi par raidījuma viesu paustajiem uzskatiem. Tas ir reibinoši, jo rada svētkus, negaidītības efektu. Agrāk klubos savācās vīri, pīpēja cigārus un sarunājās par dažādām tēmām, bet vēl senāk cilvēki satikās pie ugunskura un runāja par tīri praktiskām, sadzīviskām lietām. Viņi ieklausījās viens otrā, viņiem patika dalīties savos stāstos un idejās.
„Arī „Preses klubs” ir ļoti dzīvs raidījums, kur runas brīvība netiek ierobežota. Es pat teiktu, drosmīgu cilvēku raidījums. Šī brīvā viedokļu apmaiņa, analizējot aktuālās ziņas, bagātina gan mani, gan skatītāju. Domāju, ka „Preses klubs” ir milzīgs pienesums sabiedrībai kopumā, jo tie vis nav nekādi anonīmi komentētāji interneta portālos, bet gan inteliģentu cilvēku vērā ņemami viedokļi. Man vienmēr patikušas delikātas sarunas ar viedokļu paušanu un to pamatošanu. Zeme ir plakana? Visums iet bojā? Labi, pastāstiet, kāpēc tā domājat! Lūk, tas ir sasodīti šarmanti!”
Kā meža zvēri pie upītes – padzeras un iet tālāk
Dažkārt Ansis saņemot skatītāju aizrādījumus, ka vajadzējis būt skarbākam pret to vai citu viesi.
„Es gan uzskatu, ka tas nav vajadzīgs. Mums jau nevajag kādu gremdēt, mēs vienkārši noskaidrojam viedokļus.
Man ļoti patika, kā Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks noraksturoja „Preses klubu” – šis raidījums jau nav par to, kā gāzt pasaules kārtību un tās vietā celt jaunu. Satikties un parunāties ir inteliģentā izklaide. Tādas dižciltīgās sarunas. Arī es uzskatu, ka raidījuma viesi ir kā meža zvēri pie upītes – ja arī kādreiz viens otram parāda zobus, tomēr gluži virsū neklūp, draudzīgi padzeras un atkal iet savās gaitās.
Ja godīgi, es kādreiz biju iedomājies, ka būtu forši vadīt šāda formāta raidījumu. Un esmu pateicīgs Visumam, ka man šāda iespēja tika dota un ka varu būt šīs leģendas daļa,” teic Ansis.
