Kā atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente, biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes locekle Anda Ķīvīte, riski sabiedrības veselībai strauji pieaug. Latvija pēdējos mēnešos ir spērusi milzīgu soli, un šā gada sākumā veiktās izmaiņas HIV slimnieku ārstēšanā radīs valstij ne tikai finansiālu ieguvumu nākotnē, bet arī mazinās HIV infekcijas tālāku izplatību iedzīvotāju vidū. Aprēķini liecina – piecu gadu perspektīvā ietaupījums mērāms 5,23 miljonu eiro apjomā. HIV/AIDS slimības gadījumā ārstēšana faktiski ir kā profilakse – 0
• inficētie pacienti terapijas dēļ nevar nodot slimību tālāk citiem;
• agrīnāk sākta ārstēšana samazina iespēju iegūt citas slimības novājinātās imunitātes dēļ, piemēram, tuberkulozi vai vīrushepatītu C.
Pagaidām Latvijā mediķi cilvēkus ļoti pasīvi aicina pārbaudīties, kas, iespējams, arī ir labākas statistikas iemesls, salīdzinot ar Igauniju.
Latvijā HIV/AIDS no homoseksuālu un intravenozo narkotiku lietotāju slimības strauji pārtop par heteroseksuālu sieviešu un vīriešu slimību, kas rada nopietnus riskus visai sabiedrībai. Pēdējie dati liecina, ka heteroseksuālu sakaru ceļā iegūts HIV varētu būt pat līdz 67% pacientu. Līdz ar to jāatmet līdzšinējie spēcīgie stereotipi, ka ar to var saslimt tikai narkomāni vai vieglas uzvedības sievietes. Turklāt faktisko slimnieku varētu būt vēl vairāk, jo ne visi zina par savu statusu vai arī mēģina to slēpt.
Pagājušajā gadā Latvijā HIV diagnosticēts 393 cilvēkiem, bet kopš slimības reģistrēšanas aizsākšanas oficiāli datēti 6607 inficēšanās gadījumi ar HIV, to skaitā 630 ar AIDS. Latvija Eiropā ieņem otro vietu (aiz Igaunijas) ik gadu diagnosticēto HIV gadījumu ziņā, bet pirmo vietu – diagnosticēto AIDS gadījumu ziņā. Proti, lai gan Igaunijā diagnosticēto HIV infekcijas gadījumu skaits proporcionāli ir augstāks nekā Latvijā, mūsu valstī pacientiem slimība progresē straujāk, un viņi ātrāk nonāk tā sauktajā AIDS jeb HIV gala stadijā.
Uzziņai
• HIV – cilvēka imūndeficīta vīruss, kas lēnām sagrauj cilvēka imūno sistēmu, un HIV infekcijas pēdējā stadija visiem pazīstama kā AIDS. Infekciju var iegūt no dažiem inficēta cilvēka bioloģiskajiem šķidrumiem: asinīm, dzimumorgānu izdalījumiem un mātes piena, ja tie nonāk otras personas organismā caur bojātu ādu vai gļotādu.
• HIV/AIDS ir hroniska saslimšana un pagaidām nav izārstējama, tomēr ar medikamentiem var sekmīgi samazināt šīs slimības negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību. HIV noteikti nav līdzvērtīgs vārdam “nāve”, kas arī vēl arvien pie mums ir spēcīgs stereotips.
• 5–7 gadus pēc HIV vīrusa iegūšanas var nebūt nekādu simptomu, bet iedarbība uz organismu sākas, cilvēkam to nenojaušot. Tāpēc veseliem heteroseksuāliem cilvēkiem ieteicams ik pa laikam veikt pārbaudes. Laikus sākta ārstēšana nozīmīgi uzlabo iespēju kontrolēt slimības attīstību.
• HIV vīruss novājina organismu, un cilvēks var kļūt arī par citu nopietnu slimību upuri. Latvijā HIV pacienti visbiežāk slimo ar tuberkulozi, viņiem ir netipiska pneimonija, nopietna apjoma sēnīšslimības u.c.
• Bieži vien cilvēki, kuriem ir šīs slimības, slēpj to, jo apzinās iespējamās negācijas un baidās no nepamatotas attieksmes maiņas. Viņi parasti izvēlas zvanīt uz HIV/AIDS pacientu biedrībām, jo tikai tur var iegūt neitrālu atbalstu un sapratni.
• Profesijas, kas visvairāk apdraudētākas saistībā ar HIV/AIDS, ir sētnieki, apkopēji, policisti, ārsti (ķirurgi, anesteziologi, ginekologi, tie, kas veic operācijas, medicīnas māsas, laboratoriju darbinieki utt.). Arī mediķu vidē pieaug šīs saslimstības rādītāji, jo palielinās noslodze un iespējamība noguruma dēļ pieļaut paviršības.
