Austrumu partnerības samits – cerību un izvērtējuma tikšanās 0
Šodien un rīt Rīgā notiek lielākais Latvijas prezidentūras ES Padomē pasākums – Austrumu partnerības (AP) samits.
Kas ir ES Austrumu partnerība?
ES Austrumu partnerības politiku iniciēja Polija un Zviedrija 2008. gadā kā ES sadarbības formātu ar vairākām valstīm, kas agrāk bija PSRS sastāvā, – Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu. Pirmais AP samits 2009. gadā notika Prāgā. AP ideja ir tuvināt šīs valstis ES, atbalstot un iedrošinot reformas valsts pārvaldē, tiesu sistēmā, ekonomikā, kā arī veicinot demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanu. Tās valstis, kas straujāk progresējušas, var noslēgt asociācijas un brīvās un visaptverošās tirdzniecības līgumus ar ES.
Austrumu partnerības politiku vairāk atbalsta tās ES dalībvalstis, kas savulaik bijušas PSRS vai Varšavas pakta valstis. Pašlaik trīs aktīvākās AP valstis ir Ukraina, Moldova un Gruzija, kas jau noslēgušas asociācijas līgumus ar ES. Gadu gaitā AP politiski pārveidojusies no sadarbības instrumenta par integrācijas instrumentu. Pieminētās trīs valstis AP politikas prasības un reformu izpildi uztver kā soli ceļā uz pilntiesīgu dalību ES.
Krievija AP uzskata par projektu, kas konkurē ar tās ģeopolitiskajām interesēm, un draudu Krievijas iespējām īstenot sev labvēlīgu politiku valstīs, kuras tā uzskata par savu “pagalmu”. Krievija savulaik ir izdarījusi spiedienu uz AP valstīm, un, piemēram, Armēnija atteicās no asociācijas līguma slēgšanas ar ES par labu Krievijas kūrētajai Eirāzijas ekonomiskajajai savienībai. Savukārt 2013. gadā Ukraina, kurā tolaik pie varas bija Krievijai simpatizējošais prezidents Viktors Janukovičs, Viļņas samita laikā neparakstīja asociācijas līgumu ar ES. Pēc šiem notikumiem Kijevā sākās tā sauktais Eiromaidans, kas noveda pie revolūcijas un tai sekojošās Krievijas agresijas Ukrainā.
Par AP politiku ir atbildīgs ES paplašināšanās un kaimiņattiecību komisārs Johaness Hāns.
Rīgas samita politiskā nozīme
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš uzsvēris, ka šis būs “kara laika” samits. Solīts panākt skaidru un stingru politisko apņemšanos, ka ES turpinās iesaistīties projektā un no tā neatkāpsies. Paredzams, ka samita uzmanības centrā būs Ukraina un tiks izteikts atbalsts tās reformu centieniem. Tāpat samitā tiks spriests par iespējamiem vīzu režīma atvieglojumiem Gruzijai un Ukrainai. Visticamāk, Krievijas oficiālie mediji pret AP samitu izmantos līdzīgu stratēģiju kā pret ES – centīsies to kariķēt un pasniegt kā politisku neveiksmi.
Austrumu partnerības dalībvalstis
Aktīvākās
Ukraina. No Rīgas samita sagaida progresu vīzu režīma atvieglošanā, kā arī politisku signālu, ka sadarbība ar ES būs vēl ciešāka. Pērn ar Ukrainu es noslēdza asociācijas līgumu, kas paredz arī plašāku sadarbību ekonomikas jomā. Ukraina AP uzlūko kā vienu no pakāpieniem ceļā uz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu. Lai tiktu tuvāk ES, Ukrainai jāīsteno reformas tieslietu, likuma varas jautājumos, kas nav viegli, ņemot vērā, ka valsts faktiski atrodas kara stāvoklī.
Gruzija. Līdzīgi kā Ukraina, arī Gruzija saskata AP politiku kā nākamo pakāpienu ceļā uz ES dalībvalsts statusu. Ar Gruziju ES noslēgusi asociācijas līgumu, un tā arī no samita sagaida vīzu politikas liberalizāciju. Aktuāls ir jautājums par dažādu reformu īstenošanu dzīvē – gan tieslietu jomā, gan ekonomikā. Valstij ir tā sauktais “iesaldētais” konflikts ar Krieviju par Dienvidosetiju un Abhāziju.
Moldova. Arī Moldova noslēgusi Asociācijas līgumu ar ES un izvirzījusi par savu mērķi pievienošanos ES, taču arī līdz šim mērķim ejams tāls ceļš. Reformas nepieciešamas tieslietu jomā un ekonomikā, turklāt pašlaik Moldova ir viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm. “Iesaldētais” konflikts ar Krieviju – Piedņestra.
Mazāk aktīvas
Baltkrievija. Uz AP politiku ilgu laiku lūkojās skeptiski, tomēr notikumi Ukrainā likuši Baltkrievijai pārvērtēt tās attiecības ar ES. Vienlaikus Baltkrievija uzsver, ka ES nav jādiktē tai noteikumi, un Baltkrievija uztver sevi kā valsti ar atšķirīgāku eiropeisko identitāti.
Armēnija. Armēnijai bija viens no straujākajiem progresa rādītājiem sarunās ar ES par asociācijas līgumu, tomēr pāris mēnešus pirms Viļņas samita tā paziņoja, ka stāsies Eirāzijas ekonomiskajā savienībā. Armēnijai ir sliktas attiecības ar kaimiņvalstīm Azerbaidžānu un Turciju, un Krievijā tā saskata drošības garantijas. Tomēr uz Rīgas samitu Armēnijas pārstāvji brauc ar domu, kā turpināt sadarbību ar ES un ko no tās vairāk iegūt.
Azerbaidžāna. Līdz šim vismazāk aktīvā AP valsts, kas jūtas pašpietiekama, pateicoties bagātīgajiem naftas un gāzes resursiem Kaspijas jūrā, tādēļ sadarbība ar ES tai nav bijusi pirmajā vietā. Tomēr Azerbaidžāna neizslēdz arī ciešāku sadarbību ar ES.
Rīgas deklarācija
Samita noslēgumā paredzēts pieņemt tā noslēguma dokumentu – Rīgas deklarāciju, kurā varētu iekļaut visu AP dalībvalstu priekšlikumus. Deklarācijai būtu jānes arī pozitīvs vēstījums AP valstīm par sadarbības turpinājumu – politikā, ekonomikā, enerģētikā un vides jomā.
Sešas AP dalībvalstis un 28 ES valstis samitā tiks pārstāvētas lielākoties premjerministru līmenī.
