Cerību maratons: stāsts par ultramaratonistu, kurš iedvesmo skriet un ziedot 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ziemassvētki ir ne tikai dāvanu pasniegšanas laiks, bet arī brīdis, kad labdarības organizācijas visā pasaulē saņem ievērojamus līdzekļus no līdzcilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk. Šoreiz stāsts par kādu kanādiešu puisi, kura jau 39 gadus nav starp dzīvajiem, taču ar savu piemēru viņš aizrāvis miljoniem cilvēku visā pasaulē, un viņi vēža ārstēšanai un šīs smagās slimības pētniecībai Terija Foksa labdarības fondam ir saziedojuši vairāk nekā 800 miljonus dolāru.
Protēze neaptur skriet
Terijs Fokss piedzima 1958. gada 28. jūlijā Vinipegā. Bērnībā netipiski kanādiešu puikām aizrāvās ar basketbolu. Vien 19 gadu vecumā Foksam tika diagnosticēts vēzis, labajā kājā izveidojās trombs, tāpēc ārsti pieņēma jaunietim biedējošu lēmumu – labās kājas amputācija, to saīsinot līdz pat 15 centimetriem virs ceļgala.
Pirms tam bija nelaimīga autoavārija, kurā Terijs pamatīgi sasita tieši labās kājas ceļgalu. Foksam ceļgals sāpēja, bet viņš turpināja spēlēt basketbolu. Iespējams, tieši novilcinot mediķu apmeklējumu, Terijs parakstīja sev spriedumu…
Uzzinot par savu diagnozi, Fokss nesašļuka, bet nolēma, ka cīnīsies un dzīvos pilnvērtīgi arī ar vienu kāju. Nevis dzīvos, bet skries!
Jau trīs nedēļas pēc amputācijas viņš piemēroja protēzi, ātri iemācījās staigāt, un galvenais, arī skriet. Te gan ir atkāpe, jo dienu pirms operācijas Terijs slimnīcā nejauši izlasīja laikrakstā par kādu skrējēju, kurš ar savu hobiju nodarbojas, par spīti kājas amputācijai. Tieši tobrīd viņā dzima jauns mērķis un sapnis. Skriet arī pēc savas operācijas, ar protēzi.
Treniņi sākās 1979. gadā, bet mērķis bija skaidrs – noskriet no Kanādas austrumiem līdz rietumiem jeb no Atlantijas līdz Klusajam okeānam. Fokss, kuram tobrīd bija 21 gads, izvirzīja arī uzdevumu savam skrējienam – piesaistīt sabiedrības uzmanību vēža slimniekiem un problēmām, ar ko viņi saskaras, tā cenšoties vākt līdzekļus medicīnas pētījumiem.
“Neesmu sapņotājs, ir maz cerību, ka mani kāds pamanīs, tomēr ticu brīnumam. Man nav citu iespēju,” toreiz tuviniekiem teica Terijs.
Viņa dzīves lielais skrējiens, kas tagad nodēvēts par Cerību maratonu, sākās 1980. gada 12. aprīlī, kad Fokss iemērca savu protēzi Atlantijas okeāna ūdeņos Sentdžonsas pilsētā. Pēc 143 dienām un veiktiem 5373 kilometriem viņš bija spiests apstāties, jo veselības stāvoklis krasi pasliktinājās.
Foksam bija jāatgriežas ārstu aprūpē, tie konstatēja, ka vēža šūnas sasniegušas plaušas, Terijs sāka kārtējo ārstēšanos, taču 1981. gada 28. jūnijā viņa dzīvība izdzisa. Vēl neilgi pirms nāves Fokss nebija padevies, sacīja, ka cīnīsies, lai piepildītu savu mērķi. Slimība izrādījās stiprāka, taču ne par Terija garu un galvenais viņa ideju – vākt naudu cīņai pret vēzi.
Kanādas nacionālais varonis
Jau 1980. gadā Foksa skrējiens izpelnījās plašu uzmanību Kanādā. Vien dažas dienas pēc tam, kad Terijs bija spiests pārtraukt savu skrējienu, Kanādas raidorganizācija CTV organizēja labdarības telemaratonu, piesaistot slavenības, kas uzklausa ziedotāju zvanus. Piecu stundu laikā kanādieši saziedoja 10 miljonus dolāru.
Tālākā notikumu attīstība jau bija lavīnveidīga. 1981. gada 13. septembrī Kanādā un citviet pasaulē notika Terija Foksa cerību skrējiens, kurā piedalās ap 300 000 dalībnieku.
Pirmajā reizē ziedojumos tika savākti 3,5 miljoni dolāru. Lieki teikt, ka šie skrējieni kopš tā laika notikuši ik gadu, dalībnieku skaits ir audzis un tagad Cerību maratoni notiek vairāk nekā 60 valstīs ik gadu.
Kopš 1988. gada darbojas arī Terija Foksa labdarības fonds, kuram ziedoti jau minētie vairāk nekā 800 miljoni dolāru. Terija sākotnējais plāns bija krietni pieticīgāks, lai katrs Kanādas iedzīvotājs 1980. gadā noziedotu pa vienam dolāram, kas tobrīd būtu 24 miljoni.
Fokss negribēja būt liela slavenība, bet tāds nu viņš dzimtenē kļuvis. 1980. gadā viņu atzina par Kanādas labāko sportistu. Terija Foksa vārdā ir nosauktas 32 ielas un ceļi, 14 skolas, vairāki sporta centri.
Radītas vairākas dokumentālās filmas. Vankūverā ir Terija Foksa laukums, atklāts 2011. gadā. Tāpat šajā valstī ir vairākas Terija Foksa statujas, lai pieminētu jaunekli, kurš ar savu iedvesmu un neatlaidību deva iespēju tūkstošiem citu cilvēku, kuri, pateicoties medicīnas attīstībai un zinātnei, cīņā ar vēzi uzvarēja.
