Cerības uz Ukrainas bēgļiem arī nav īstenojušās! Nodoklis samazinās, bet problēmas ar viesstrādniekiem tikai aug 37
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labvēlīgais un tagad arī pagarinātais nodokļu režīms neatrisina galveno sasāpējušo jautājumu – darbaroku trūkumu. Darbs uz lauka nav viegls. Kad jāvāc raža, jāstrādā jebkuros laikapstākļos, dažkārt pieķerot klāt arī vakara stundas, turklāt strādātājiem lielākoties pašiem ir lauku sētas, kur darbs dzen darbu.
Tomēr Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte, vērtējot nesen pieņemto Saeimas lēmumu ļaut saimniekiem maksāt par sezonas strādniekiem samazināto nodokli trīs, nevis divus mēnešus, ir gandarīta: “Mums ir prieks, ka šobrīd notiek programmas paplašināšana un sezonas pagarināšana, kas ir ļoti loģiski un saprātīgi.”
Biedrībā “Zemnieku saeima” norāda, ka atvieglojums noteikts, lai mazinātu ēnu ekonomiku, tostarp nelegālo nodarbinātību sezonas lauku darbos, kā arī atvieglotu administratīvo slogu darba devējiem, ņemot vērā nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonālo nodarbinātību.
Te jāatgādina, ka tieši asociācijas, “Zemnieku saeimas” un citu nevalstisko organizāciju pūliņu rezultātā pirms astoņiem gadiem lauksaimnieki izcīnīja iespēju maksāt par vasaras darbiniekiem 15% ienākumu nodokli no nopelnītā atalgojuma. Iznākumā ieguvēji ir gan saimnieki, gan nodarbinātie, jo pēdējie kļūst sociāli apdrošināti pensijai. Arī pensionāriem, bezdarbniekiem, bērniem un viesstrādniekiem var piemērot šo nodokļa režīmu. Turklāt, nodarbinot bērnus, vecākiem tiek saglabāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādājamām personām.
Būtiski, ka šogad nodokļu atvieglojumi attiecināti arī uz akmeņu lasīšanu stādījumu platībās, jo lielo lauku īpašnieki, īpaši Vidzemē, jau zināmu laiku aktualizēja šo jautājumu. Tagad akmeņu vākšanā oficiāli varēs izmantot raženi noaugušus pēdējo klašu skolēnus un arī “īsā” vai maiņu laika darbiniekus.
“Pozitīvais rezultāts ir panākts pēc vairāku gadu aktīva darba, diemžēl šajos grozījumos neizdevās panākt to, ka sezonas darbiniekus varētu nodarbināt arī tādos darbos, kā produkcijas pirmsapstrādē, sējumu un stādījumu kopšanā augkopības, lopkopības nozarēs. Pie šī jautājuma gan vēl turpināsim strādāt,” tā Mārtiņš Trons.
Nav, kas strādā
Tā kā strādātgribētāju trūkst, augļkopības nozare, it sevišķi tās saimniecības, kas nodarbojas ar ogu audzēšanu vairāku hektāru platībā, pēdējos gados ir spiestas meklēt sezonas viesstrādniekus.
“Ar katru gadu vietējo sezonas strādnieku skaits sarūk. Cerības uz Ukrainas bēgļiem arī nav īstenojušās – tie lielākoties ir pilsētnieki, ar dažādām specialitātēm un izvēlas cita veida darbus, kur arī akūts darbaroku trūkums.
Turklāt mūsu lauki atrodas diezgan tālu no centriem un autobusu satiksme bieži vien nav pieejama. Vienīgā iespēja ir viesstrādnieki. Agrākajos gados daudzi brauca no Ukrainas, bet sakarā ar karu tagad tiek aicināti uzbeki, kirgīzi un citi,” stāsta M. Rudzāte.
Jautāta par birokrātijas līkločiem, kas strādnieka noformēšanā jāiziet saimniekiem, viņa atzīst, ka, uzaicinot viesstrādniekus uz Latviju no trešajām valstīm, joprojām jūtami “zaudējam” kaimiņiem. Piemēram, Polijā sezonas viesstrādnieks drīkst iebraukt tikai ar uzaicinājumu uz darbu, par kuru poļu zemnieks maksā sešus eiro un tālāk par katru nodarbināto 50 eiro mēnesī, kas ir vispārējās apdrošināšanas nodoklis, kurš ilgst līdz sešiem mēnešiem. Ja strādnieks uzturas ilgāk, jāmaksā visi nodokļi.
Latvijā uzaicinātais viesstrādnieks zemniekam izmaksā vidēji 215 eiro. It kā nav daudz, lielākas galvassāpes sagādā procedūra.
“Mūsu gadījumā uzaicinātie, piemēram, ukraiņi devās uz vēstniecību Kijivā un stāvēja rindā pēc vīzām, kuras maksā dārgi. Bieži cilvēki ir no diezgan attāliem reģioniem, viņiem jānokļūst Kijivā un atpakaļ. Viss process ir laikietilpīgs un pietiekami sarežģīts abām ieinteresētajām pusēm. Tas viss apgrūtina ierašanos Latvijā, un cilvēki, kuri iepriekš ieradās pie mums, labāk izvēlas Poliju.
Tomēr kara ietekmē šis jautājums pašlaik nav aktuāls. Savukārt uzaicināšana no Uzbekistānas ir ļoti sarežģīta, jo nevar laikā noformēt vīzas. Vēstniecības darbinieki teic, ka nav kapacitātes,” stāsta Māra. Situāciju īpaši neuzlabo arī pēdējo gadu jauninājums – darba biržas, šogad ar īpašu akcentu uz ukraiņu bēgļiem. No asociācijas jūnija biržā piedalījās melleņu audzētāji SIA “Arosa R” un zemeņu audzētāji SIA “Lauberes ogas”. No sarunām dzirdēts, ka dažus interesentus izdevies piesaistīt lauku darbiem, strādājot labi, teic Māra.
Algas pieaug
Cik tad viesstrādnieks īsti nopelna? Te arī ir nianses. Vēl joprojām uzaicinātajiem viesstrādniekiem obligāti jāsaņem ne mazāk kā lauksaimniecības nozares vidējā alga. Tātad – vidējā zvejniecības, mežsaimniecības, medniecības, lopkopības, graudkopības un dārzkopības vidējā alga. Un šogad tā pieaugusi līdz pat 985 eiro (salīdzinājumam 2014. gadā – 143 eiro, pērn – 570 eiro).
“Mums nav zināma neviena valsts Eiropas Savienībā, kurā būtu līdzīga maksāšanas sistēma. Neviens zemnieks jau nav “galvu saspiedis”, lai aicinātu viesstrādniekus uz šādiem noteikumiem, ja būtu vietējais darbaspēks. Domājam, ka jāsāk reāli skatīties uz dzīvi un samaksai viesstrādniekiem ir jābūt tādai pašai kā mūsu sezonas strādniekiem – kā nostrādā, tā arī saņem,” tā Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja.
Jāpiebilst, ka stāsts par sezonas strādniekiem (un viesstrādniekiem) turpināsies vēl ilgi. Kā norādīts valdības skatītajā, Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par samazinātu darbaspēka nodokļu likmju piemērošanu sezonālajos darbos nodarbināto ienākumam”, šis nodokļu modelis ir atzīts par tādu, kas mazina ēnu ekonomiku, tādēļ plānots to turpināt un veikt atkārtotu izvērtēšanu 2024. gadā.
Izvērtējuma ziņojumā ir iekļauti lauksaimnieku organizāciju iebildumi un vēlme pagarināt nodarbinātības periodu līdz 120 dienām sezonā, kā arī paplašināt darbības jomas, kurās var piemērot samazinātās darbaspēka nodokļa likmes sezonas darbos. Aplēses liecinot, ka 2024. gadā sezonas laukstrādnieku skaits sasniegs 7700 (pērn – 3848), bet attiecīgā nodokļa ieņēmumi budžetā būs vismaz 370 000 eiro (pirms gada tie bija 241 000 eiro).
Sezonas laukstrādnieku nodokļa režīms darbojas no 1. aprīļa līdz 30. novembrim.
Par sezonas laukstrādniekiem darba devējs maksā samazināto 15% ienākuma nodokli.
Režīms attiecas uz augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanu vai stādīšanu, sējumu un stādījumu kopšanu, ražas novākšanu, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanu, kā arī akmeņu lasīšanu sējumos, stādījumos un zālājos.
Līdz šā gada 30. jūnijam sezonas laukstrādniekus ir nodarbinājuši 222 lauksaimnieki, trešdaļa (83) no tiem nodarbina piecus vai vairāk laukstrādniekus.
No šiem lauksaimniekiem 16 nodarbina darbiniekus tikai akmeņu lasīšanai (22 darbinieki).
Līdz 30. jūnijam Latvijā nodarbināti 1194 sezonas laukstrādnieki. Vislielākais nodarbināto skaits reģistrēts saimniecībās Zemgalē, Ziemeļkurzemē un Lielrīgā.
Avots: Lauku atbalsta dienests
