Cerība vai beztiesisks murgs? Valdības lēmumu vairs nedzēst studiju kredītus vērtē pretrunīgi 0
Studiju kredīti būs vieglāk pieejami, taču jāatmaksā tie būs pašiem, tā īsumā varētu raksturot valdības neseno lēmumu mainīt studiju un studējošā kredītu saņemšanas un to dzēšanas noteikumus.
Studiju kredīts paredzēts studiju maksas segšanai, bet studējošā kredīts – iztikai studiju laikā.
Pozitīvais jaunajā sistēmā ir tas, ka kredītus pilnībā galvos valsts, tātad studentiem vairs nebūs jāmeklē galvotājs. Taču tādējādi valsts uzņemsies lielākas saistības un tāpēc nolemts vairs netērēt aptuveni miljonu eiro gadā ar studijām saistīto kredītu dzēšanai noteiktām profesiju grupām.
Par to sociālajos tīklos daļa sabiedrības pārstāvju izteikuši sašutumu, norādot, ka kredīti vairs netiks dzēsti, piemēram, jaunajiem skolotājiem, kas neesot pareizi situācijā, kad pedagogu trūkst.
Kārtējā vilšanās pedagogiem
Skolotāji tiešām ir viena no tām profesiju grupām, kas visvairāk varēja cerēt uz studiju kredītu dzēšanu. Piemēram, pērn tieši izglītības jomā nodarbināto studiju kredītu dzēšanai valsts izlietoja 384 286 eiro, dzēšot daļu kredīta 824 pedagogiem. Vēl vairāk studiju kredītu tika dzēsts tikai valsts pārvaldē strādājošajiem – 920 personām, izlietojot 330 590 eiro. Daudz mazākas summas tērētas, dzēšot studiju kredītus augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī veselības aprūpē, kultūrā un sociālajā darbā strādājošajiem (sk. uzziņu).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzīst, ka arodbiedrībai nav datu par to, cik pedagogu skars valdības lēmums kredītus vairs nedzēst, nav arī zināms, vai pedagogu izglītību ieguvušie varētu neizvēlēties darbu skolā, jo vairs nebūs cerību uz kredītu dzēšanu.
Tomēr LIZDA valdības lēmumu nosoda.
“Tas ir kārtējais veids, kādā valdība pauž attieksmi pret pedagogiem. Dažādi atbildīgās ministres izteikumi, šādi lēmumi – tas veido to kopējo valdības attieksmi pret pedagogiem,” teic I. Vanaga, piebilstot, ka tieši pedagogu kredītu dzēšanai gadā būtu bijuši vajadzīgi vien ap 200 000 eiro un tos nu gan IZM būtu varējusi atrast.
Kaut valsts turpinās pakāpeniski dzēst kredītus tiem, kam kredītu dzēšana sākta iepriekšējos gados, I. Vanaga uzskata, ka pārkāpts arī tiesiskās paļāvības princips. “Tiem, kuri sāka studijas, paļaujoties uz studiju kredītu dzēšanu, tagad nāksies vilties,” norāda I. Vanaga.
Raksta atteikuma vēstules
Studiju un zinātnes administrācijas (SZA) direktors Andis Geižāns “Latvijas Avīzei” apliecina, ka administrācijai tagad nākas nodarboties ar atteikuma vēstuļu rakstīšanu. Proti, kaut valdība vēl nebija apstiprinājusi rīkojumu par to, kam šajā gadā tiks uzsākta studiju kredītu dzēšana, ik gadu šie rīkojumi tiek izdoti par vienām un tām pašām profesiju grupām, tāpēc jau no gada sākuma SZA saņēma iesniegumus par kredītu dzēšanu no personām, kuras paļāvās uz to, ka kredītus dzēsīs arī turpmāk.
Kopumā saņemti aptuveni 400 šādu pieteikumu un uz katru no tiem SZA tagad jāatbild ar atteikuma vēstuli.
A. Geižāns gan atzīst: arī agrāk atteikuma vēstules nācies rakstīt, jo ne visi, kas bija pieteikušies kredītu dzēšanai, to arī saņēma. Gribētāju bija vairāk nekā valsts piešķirtais finansējums kredītu atmaksai. Līdz ar to bijis konkurss un lielākas tiesības uz kredītu dzēšanu bija tiem, kas attiecīgajā profesijā nostrādājuši ilgāku laiku.
Tas nozīmē, ka lielākas izredzes uz kredīta dzēšanu bija tiem, kuri profesijā strādājuši jau studiju laikā vai arī sākuši kredītu atmaksāt paši un tikai vēlāk pieteikušies uz valsts atbalstu, vai arī tiem, kas, strādājot attiecīgajā profesijā, vēl studējuši maģistrantūrā vai papildu kvalifikācijas iegūšanai, kā to dara skolotāji, lai varētu mācīt vēl kādu priekšmetu.
Vai kredītu dzēšana atsāksies?
Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna piekrīt, ka arī agrāk rēķināties ar to, ka kredīts tiešām tiks dzēsts, nevarēja. Tomēr kaut vai cerība uz to bija iedrošinoša un atbalstoša un studiju kredītu dzēšana varēja būt papildu arguments strādāt par sociālo darbinieku. Nepieciešamība atmaksāt kredītu var būt stimuls izvēlēties citu profesiju ar augstāku atalgojumu, atzīst U. Lapskalna.
Taču, piemēram, Kirils Solovjovs, kurš savulaik kā Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāvis darbojās SZA veidotajā komisijā, kas lēma par to, kurām personām dzēst studiju kredītus, par līdzšinējo kredītu dzēšanas sistēmu izteicies kritiski, nosaucot to pat par “beztiesisku murgu”, ko nav bijis iespējams sakārtot, tāpēc nācies likvidēt.
Iestādes nedrīkstēja pieteikt konkrētas fiziskas personas, kam kredīts būtu dzēšams, tāpēc tās pieteica profesijas, kurām būtu nepieciešams dzēst kredītu, bet fiziskās personas rakstīja iesniegumu SZA, lūdzot dzēst tām kredītu.
LSA prezidente Justīne Širina gan par līdzšinējo kredītu dzēšanas sistēmu nav tik kritiski noskaņota: tā nav bijusi ideāla, tomēr labāk būtu, ja to saglabātu, vienlaikus izstrādājot jaunu. Tomēr LSA nekas cits nav atlicis kā vien piekrist valdības nodomam, jo bankas vairs nav bijušas gatavas izsniegt studiju kredītus saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, līdz ar to pārmaiņas bija nepieciešamas.
J. Širina gan cer, ka kredītu dzēšana noteiktām profesiju grupām tomēr tiks atjaunota, izstrādājot jaunu sistēmu. Arī IZM norāda: skaidri ir zināms tikai tas, ka valdība neizdos rīkojumus par kredītu dzēšanu līdz 2021. gadam. Pēc tam situācija varētu mainīties.
Jāpiebilst, ka vidējais mēneša maksājums, atmaksājot ar studijām saistītos kredītus, ir 25 eiro mēnesī, kas pret vidējo algu nav liela summa.
Diskusijās sociālajos tīklos gan tika norādīts, ka daļa strādājošo, kam dzēsa kredītus, pelna mazāk par vidējo algu, tāpēc viņiem šis valdības atbalsts tomēr bijis nozīmīgs.
Interesanti gan, ka pēdējos gados visvairāk pabalsti tika dzēsti valsts pārvaldē strādājošajiem. Taču Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons “Latvijas Avīzei” atzina, ka neviens arodbiedrības biedrs nav sūdzējies par to, ka valsts kredītus vairs nedzēsīs.
Jāpiebilst, ka valsts pārvaldes darbinieki ir ne tikai ministrijās strādājošie, bet arī tiesu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta un citu iestāžu darbinieki.
