Lielo uzkrājumu un inflācijas dēļ krīt svaigpiena iepirkuma cenas. Kas notiks ar cenām veikalos? 38
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks svaigpiena cenas kritumu vidēji par diviem centiem par kilogramu dēvē par “cenas svārstībām”, ar kurām Latvijā ļoti ātri ir jūtama globālo tirgu ietekme. Savukārt piena produktu mazumtirdzniecībā darbojas inerce, tāpēc cenas izmaiņas veikalos nebūs jūtamas.
Jāņem arī vērā, ka piena produktu ražotāji, rēķinoties ar pircēju pieprasījumu, ir mazinājuši augstas pievienotās vērtības produktu sortimentu, kritis arī piena produktu patēriņš.
J. Šolks atgādina – no Latvijā ik dienu lauksaimnieku ražotajām un savāktajām 2500 tonnām svaigpiena 1000 tonnas pārdod citās valstīs, 1500 tonnas piena pārstrādā Latvijā. Vien no 750 tonnām ražo piena produktus vietējam tirgum.
Iepriekš nosaukto iemeslu dēļ piena pārstrādes nozare ir ļoti atkarīga no norisēm pasaules tirgū. Un tās nav iepriecinošas – aizvadītajā nedēļā industriālā siera pārdošanas cena nokrita no 5000 eiro līdz 4000 eiro par tonnu, ziņo AS “Jaunpils pienotava” valdes loceklis Jānis Bertulsons.
Viņš šā brīža situāciju piena tirgū dēvē par “svaigpiena tirgus sabrukumu”.
Saimnieki par cenu nesūdzas
Latvijas lielākā (pēc vāktā piena daudzuma) piena ražotāju kooperatīva “Piena loģistika” valdes priekšsēdētājs Agris Ludriksons apstiprina – kooperatīva biedriem kopš vakardienas vidējais cenas kritums vidēji ir vismaz divi centi par kilogramu. Patlaban saimnieki par vienu kilogramu piena saņemot vidēji 49 centus.
“Lauksaimnieki piena cenas izmaiņas uztver mierīgi, tās ir atkarīgas no produktu pieprasījuma tirgū un mainās. Līdzīgi kā graudiem. Būtu grēks sūdzēties par šā brīža piena iepirkuma cenu, tā ir laba un ļauj piena ražotājiem pelnīt,” tā A. Ludriksons.
Viņš arī atklāj, ka 70% no kooperatīva 70 biedru ik dienu ražotajām 300 tonnām piena paliek Latvijā, pārējo daudzumu pārdod galvenokārt Lietuvā.
A. Ludriksons paredz, ka svaigpiena cenas kritums varētu turpināties nākamos 3–4 mēnešus, un vērš uzmanību uz neefektīvajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem.
“Baltijas burbulis pārplīsis”
“Ķīnā atkal plosās pandēmija, šī valsts ir apturējusi piena produktu importu un pati sākusi eksportēt. Būtiski ir kritušas transporta izmaksas uz Āzijas kontinentu.
Glabātavas ir pilnas ar sieru, vājpiena pulveri un citiem piena produktiem, nauda kļūst dārga, un bankas ļoti rūpīgi vērtē aizņēmējus.
Inflācija kāpj, cilvēku pirktspēja kļūst aizvien mazāka, tāpēc mazāks ir arī pieprasījums pēc piena produktiem,” iemeslus svaigpiena iepirkuma cenas kritumam uzskaita J. Bertulsons.
Un piebilst – Baltijas valstu svaigpiena iepirkuma cenas burbulis ir pārplīsis. Atgādināsim, ka Latvijas piena ražotāji šajā gadā sešus mēnešus svaigpienu pārdeva par augstāku cenu nekā vidēji ES.
Bertulsons un arī J. Šolks ir pārliecināti, ka Latvijas pircēji piena izejvielas cenas kritumu veikalā neredzēs. Iemesli ir vairāki: eksporta tirgu zemākas cenas, nekā Latvijā pārstrādes uzņēmumi kompensē ar cenām vietējā tirgū, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi arī vēlas atpelnīt agrāko periodu zaudējumus, un, kā norāda Šolks, mazumtirdzniecībā atšķirībā no globālā tirgus darbojas inerce.
“Šā brīža cenas svārstības kārtējo reizi apstiprina, cik mazā Latvija ir atkarīga no pasaules tirgus tendencēm, un to, ka mūsu produktu pārdošanu mazumtirdzniecībā tas uzreiz neietekmē,” tā J. Šolks.
Savukārt J. Bertulsons, atsaucoties uz Nīderlandes ekspertiem, paredz svaigpiena cenas tālāku kritumu nākamajos sešos mēnešos. Viņš uzsver, ka patlaban piena ražotājiem ļoti vajadzīga būtu efektīva piena pārstrādes rūpnīca, kas varētu akumulēt cenas kritumu.
Igaunijas–Latvijas kooperatīvam piederošā piena pārstrādes rūpnīca Paidē (Igaunija) darboties sāks nākamā gada septembrī. Tā ik dienu varēs pārstrādāt vairāk nekā 1000 tonnas piena.
Savukārt mazumtirgotāja “Lidl” pārstāvis Ingars Rudzītis teic, ka straujas dažādu produktu, izejvielu un energoresursu cenu svārstības pēdējā gada laikā ir novērotas regulāri. Tirgus uz tām reaģē dažādi, tāpēc ka šādas svārstības parasti vismazāk ietekmē tos ražotājus un tirgotājus, kas ir noslēguši ilgtermiņa un liela apjoma sadarbības līgumus.
“”Lidl” gadījumā mums palīdz tas, ka iepirkumu līgumi parasti tiek slēgti starptautiski. Taču papildus pašas izejvielas cenai mums jāņem vērā visas izmaksas un inflācijas spiediens, kas saistās ar produkta ražošanu, transportēšanu un izvietošanu tirdzniecībā,” tā I. Rudzītis.
Statistikas informācijā vēl neparādās
Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” direktora vietniece Erna Galvanovska teic, ka svaigpiena iepirkuma cenas izmaiņas decembrī statistikas informācijā parādīsies vien 10. janvārī, kad visi piena pircēji būs nodevuši atskaites. Šā gada oktobrī Latvijā vidējā svaigpiena iepirkuma cena bija 49,61 cents – tā bija 9. zemākā ES.
Savukārt vidējā piena iepirkuma cena ES dalībvalstīs bija 55,2 centi. Lietuvā vidējā iepirkuma cena bija 55,03 centi, bet Igaunijā 51,5 centi. Gadu agrāk, 2021. gada oktobrī, Latvijas piena ražotāji svaigpienu pārdeva par vidēji 33,15 centiem, Lietuvas saimnieki saņēma vidēji 37,47 centus, bet Igaunijas piena ražotāji 32,71 centu. Vidējā svaigpiena iepirkuma cena ES dalībvalstīs pērn oktobrī bija 38,68 centi. Gada laikā no piena ražotājiem pirktais svaigpiens Latvijā ir kļuvis par 33% dārgāks, bet ES vidēji par 30% dārgāks.
Saimniecības rubriku atbalsta: Tavas saimniecības vilcējspēks
