Cerība, ka šī Saeima pieņems referendumu likumu, kas neizdevās pieciem iepriekšējiem sasaukumiem 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir lielas cerības, ka 13. Saeima novedīs līdz galam to darbu, kas nav izdevies piecos iepriekšējos sasaukumos, un pieņems Vietējo pašvaldību referendumu likumu.
Tā pagājušajā ceturtdienā Saeimas sēdē sacīja Uldis Budriķis (JKP), prezentējot izskatīšanai otrajā lasījumā sagatavoto Vietējo pašvaldību referendumu likumu. Tas paredz iespēju rosināt referendumu arī par pašvaldības domes atlaišanu, bet nedod iespēju referendumā lemt par novadu un pilsētu robežu grozīšanu.
Kā iepriekš skaidroja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis, tad par šo jautājumu jau tagad var rīkot iedzīvotāju aptaujas un publiskās apspriešanas, taču lēmumu par pašvaldību robežām pieņem Saeima.
Arī 13. Saeima darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma atsāka tikai trešajā savu pilnvaru gadā, jo tai vispirms bija jāpieņem grozījumi Vēlētāju reģistra likumā. Tagad Latvijā būs vienota vēlētāju uzskaites sistēma, ko varēs izmantot ne tikai vēlēšanu, bet arī referendumu organizēšanā. Jāatgādina, ka 12. Saeimā pašvaldību referendumu likums jau bija sagatavots izskatīšanai galīgajā lasījumā un 2018. gada maijā iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā, bet tad toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) to atsauca.
Dome nevarēs rosināt pašas atlaišanu
Toreiz likumprojekta redakcija paredzēja, ka referendumus var rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju; par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Jaunā redakcija, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sagatavoja, uzklausot juristu, VARAM un deputātu priekšlikumus, paredz nedaudz plašāku jautājumu loku, par ko var rosināt referendumu.
Tos varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, kā arī par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi ne tikai jaunbūves – publiskas ēkas būvniecību, bet arī tāda objekta būvniecību, kuram piemērojama ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Kā iepriekš komisijas sēdē paskaidroja Juris Pūce (“AP”), tās varētu būt, piemēram, dzelzceļa līnijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas vietas.
Referendumus varēs rosināt arī par domes atlaišanu, bet tas nevarēs notikt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām. Referendumos par pārējiem jautājumiem varēs balsot gan klātienē, gan arī elektroniski, bet “domi nevarēs atlaist attālināti”, iepriekš skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša. Domes atlaišanu nevarēs rosināt arī pati dome, kurai būs tiesības iniciēt referendumus par citiem jautājumiem, ja par to nobalso divas trešdaļas no deputātu kopskaita.
Referendumus varēs ierosināt Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi, kuru dzīvesvieta ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības teritorijā, vai viņam tajā pieder nekustamais īpašums. Rīgā referenduma ierosināšanai būs nepieciešams savākt ne mazāk kā 10% parakstu no to balsotāju skaita, kas pēdējās vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstā, bet citās pašvaldībās – ne mazāk kā 15% no balsotāju skaita. Savukārt referendumam par domes atlaišanu būs nepieciešami ne mazāk kā 30% vēlēšanu sarakstos iekļauto piekrišana.
Konsultatīvo referendumu vairs neatbalsta
Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, vienīgā diskusija bija par Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu paredzēt ne tikai lemjošos, bet arī konsultatīvos referendumus, kas dotu iespēju pašvaldībām noskaidrot iedzīvotāju viedokli par svarīgiem jautājumiem.
Ja tādas iespējas nebūs, tad, viņaprāt, ar pašvaldību referendumiem var notikt tas pats, kas ar iespējām sarīkot valsts mēroga referendumus – likums ir, bet tas praktiski nedarbojas. Deputāta iniciatīvu Saeima neatbalstīja.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) paskaidroja, ka gan spēkā esošais Pašvaldību likums, gan jaunais Pašvaldību likums, kas vēl tiek gatavots pieņemšanai, paredz pašvaldībām tiesības rīkot konsultatīvās aptaujas un noskaidrot iedzīvotāju viedokli. “Konsultatīvie referendumi būtu dārgi, bet nebūtu saistoši pašvaldībām,” piebilda I. Goldberga.
Jāatgādina, ka 2018. gada maijā, kad toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) apturēja likumprojekta izskatīšanu Saeimā, viņš pēc tam ierosināja to papildināt tieši ar priekšlikumu, kas paredzēja par pašvaldību autonomajā kompetencē esošajiem jautājumiem rīkot konsultatīvos referendumus, kuros izteikto viedokli dome pieņemtu zināšanai.
Līdzīgu priekšlikumu arī šajā Saeimā sākotnēji bija iesniegusi VARAM vadība, bet pēc tam atsauca. K. Gerhards toreiz arī aicināja samazināt slieksni, kas nepieciešams referenduma ierosināšanai par domes atlaišanu, līdz 10% no pēdējās vēlēšanās pašvaldībā reģistrēto vēlētāju skaita, jo pretējā gadījumā, viņaprāt, šī norma nedarbotos.
Tagad par Vietējo pašvaldību referenduma likumu nobalsoja 84 deputāti, neviens nebija pret. Likums vēl ir jāpieņem trešajā lasījumā, priekšlikumu iesniegšanai atvēlēts laiks līdz 21. novembrim.
