Ceri uz labāko, gatavojies sliktākajam. Ieteikumi, kā rīkoties krīzes situācijā 8
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīze” vairākās publikācijās šomēnes stāstījusi par Aizsardzības ministrijas sagatavotajā informatīvajā bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā” iekļautajiem ieteikumiem, kā iedzīvotājiem sagatavoties dažādām krīzes situācijām.
Nu jau teju veselu gadu pasaule un Latvija dzīvo ārkārtas apstākļos, kurus izraisījusi Covid-19 pandēmija. Situācija neparasta tādā ziņā, ka tiekam aicināti palikt mājās.
Radies pat sauklis – “Esi varonis – paliec mājās!”. Tomēr ir iespējamas krīzes, kuru laikā iedzīvotājiem, iespējams, uz brīdi nāktos atstāt mājokli.
Aizsardzības ministrija mums katram iesaka sagatavot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz 3–7 dienām un salikt ārkārtas gadījumu somu. Bet kā līdzīgām situācijām gatavojas citās valstīs? Kādi ieteikumi tiek sniegti?
Igaunijas ieteikumi uz 70 lapām
Igaunijas Iekšlietu ministrija un Valsts kanceleja kopīgiem spēkiem 2018. gadā izveidojusi 70 lappušu bukletu “Noteikumi, kā uzvesties krīzes situācijās”. Tā ievadā rakstīts: “Ceri uz labāko, gatavojies sliktākajam – šī tautas gudrība palīdzējusi Igaunijas iedzīvotājiem visos laikos.”
Bukletā atrodami padomi teju visiem dzīves gadījumiem – kā rīkoties, ja pazuduši sakari, atslēgta elektrība, gāze, centralizētā apkure, ūdensapgāde vai kanalizācija. Kā veidot un periodiski atjaunināt pārtikas un medicīniska rakstura preču (zāles, pārsēji utt.) uzkrājumus iespējamai krīzes situācijai. Kā uzvesties, ja izziņota evakuācija, kur slēpties, kā sniegt pirmo palīdzību. Ko darīt dabas (viesulis, pēkšņs aukstuma vai karstuma vilnis, ugunsgrēks, nogruvums, plūdi) un tehnoloģisku kataklizmu (ķīmiska avārija, radiācijas noplūde, sprādziens) gadījumos, teroristu uzbrukuma un karadarbības laikā.
Tomēr igauņu buklets ir visai uzskatāms piemērs tam, ka dzīve ir neparedzamu pārsteigumu pilna.
Piemēram, tajā pilnībā trūkst informācijas, kā rīkoties epidēmijas laikā vai bioloģisko ieroču pielietošanas gadījumā.
Buklets atrodams Igaunijas Glābšanas dienesta mājas lapā “rescue.ee”, kas veidota trīs valodās – igauņu, krievu un angļu. Domājams, ka katrs igaunis to jau tagad izlasījis, jo grūti iedomāties, ka ārkārtas situācijā kādam cilvēkam būs laiks meklēt interneta dzīlēs paslēpto informācijas bukletu…
Lietuviešu noderīgās atziņas
Uztveramības ziņā krietni labāks piemērs ir Lietuva. Tās valdība izveidojusi īpašu mājas lapu “lt72.lt”, kurā lietuviešu, krievu un angļu valodā uzskatāmi (bet ne tik izsmeļoši kā igauņiem) izskaidrots, kā rīkoties krīzes situācijās. Dažas atziņas, kas var noderēt arī mums.
Lietuvieši iesaka nezvanīt saviem tuviniekiem, tā vietā labāk sūtīt īsziņas – tā tiks samazināta mobilo telefonu tīklu noslodze.
Somā, kas paredzēta ārkārtas situācijām, vajadzētu atrasties arī sejas maskām – tās aizsargās gan pret putekļiem, gan vīrusiem. Jau laikus vajag sagatavot piezīmju grāmatiņu, kurā pierakstīti vajadzīgie telefoni un adreses. Evakuācijas brīdī ņemiet līdzi ne tikai pasi un vadītāja apliecību, bet arī dzimšanas apliecību, laulības apliecību, izglītības dokumentus, kredītkartes, vērtspapīrus, apdrošināšanas polises, īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus un to kopijas.
Tāpat neaizmirst ģimenes relikvijas un tuvinieku fotogrāfijas (tās var noderēt, ja nāksies meklēt bez vēsts pazudušus cilvēkus). Skaidru naudu, dārglietas un juvelieru izstrādājumus ieteicams sadalīt vairākās daļās un noslēpt starp citām mantām.
Mūsu dienvidu kaimiņi iesaka neaizmirst arī cigaretes – nepieciešamības gadījumā tās var izmantot apmaiņai.
Krievi neiesaka maskēšanās tērpus
Dažus ieteikumus var smelties Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas mājas lapā. Izvairieties no aizsargkrāsas (maskēšanās) auduma tērpiem (to iesaka arī mūsu Aizsardzības ministrija), jo militāra konflikta gadījumā pretinieka bruņotie spēki vai bezpilota lidaparāti jūs var noturēt par militārpersonām.
Spilgta mugursoma ar gaismas atstarotājiem esot daudz labāka, tā varot atvieglot jūsu meklēšanu. Ja iespējams, apgādājiet sevi un ģimeni ar termoveļu.
Krievi dod padomus ārkārtas situācijas somas komplektēšanai: tās apakšā izvietot pārtiku un drēbes, savukārt priekšmetus, pēc kuriem varētu izrādīties steidzama nepieciešamība (aptieciņa, kabatas baterija, nazis) – augšā vai ārējās kabatās. Visu, ko vien iespējams, vēlams iepakot dažāda lieluma hermētiski aiztaisāmajās plastmasas polietilēna paketēs.
Vietā ir atgādinājums, ka šodien daudzos viedtālruņos iebūvēts FM radio uztvērējs. Tā izmantošanai nepieciešams vien pievienot parastās austiņas, kas darbojas kā antena. Līdzās universālam nazim ar instrumentu komplektu noderēs arī mednieka nazis, kompass, svilpe signalizācijai, bloknots un zīmuļi, kas atšķirībā no pildspalvas raksta vienmēr. Ja mājās saglabājies vecs gaismas lukturis ar spuldzīti, laiks to aizstāt ar jaunāku modeli ar gaismas diodi.
Krievu ieskatā žāvētie augļi (vīģes, banāni, aprikozes, rozīnes utt.) un rieksti ir daudz vērtīgāka pārtika nekā smagās gaļas konservu kārbas. Tāpat viņu eksperti iesaka nodrošināties ar polivitamīnu tabletēm. Vēl viens padoms – izgatavot dokumentu un tuvinieku fotogrāfiju elektroniskās kopijas un noglabāt tās atmiņas kartē.
Interesants ir Krievijas ekspertu vērtējums par iedzīvotāju motivāciju veidot pirmās nepieciešamības preču rezerves nebaltai dienai.
Izrādās, ka cilvēki, kuri piedzīvojuši karu, tā rīkojas gluži automātiski un glabā mājā pārtikas rezerves vismaz vienam mēnesim uz priekšu. Daži pārtikas produkti piemērotos apstākļos var glabāties pat gadu desmitus – makaroni, rīsi, cukurs, medus.
Šveices rezervēs – arī kafija
Pamatīgas valsts rezerves krīzes gadījumiem gatavo pat tradicionāli neitrālā Šveice. Šī zeme atrodas Eiropas viducī un pati saražo vien pusi sev nepieciešamās pārtikas. Abos pasaules karos tā bija atgriezta no ārpasaules un piedzīvoja lielas apgādes problēmas. Tagad likums nosaka, ka vietējie pārtikas ražotāji savās noliktavās veido rezerves, kuru glabāšanu apmaksā valsts.
Tā kā šveicieši ir vieni no lielākajiem kafijas dzērājiem pasaulē, pirmās nepieciešamības preču sarakstā iekļauts arī šis produkts.
Aptuveni trešā daļa šveiciešu glabājot mājās pārtikas un pirmās nepieciešamības preču rezerves.
Japāņu padomi nakšņošanai automašīnā
Japānas Hokaido prefektūras Glābšanas dienests savā bukletā (kas internetā pieejams arī krievu valodā) veselu nodaļu velta padomiem, kā pareizāk un drošāk nakšņot automašīnā. Acīmredzot zemē, kas pakļauta zemestrīču un cunami draudiem, šāda prakse ir bieži sastopama.
Cita starpā ieteikts periodiski vēdināt salonu un nenovietot mašīnu tieši blakām citiem auto. Lai izvairītos no “ekonomiskās klases sindroma”, kas iestājas pēc ilgstošas sēdēšanas ierobežotā telpā, ieteikts periodiski kustināt kājas un rokas, kā arī dzert daudz šķidruma. Daudzas valstis informāciju par to, kā rīkoties ārkārtas situācijā, izvietojušas dažkārt pavisam mazskaitlīgu minoritāšu valodās. Japānas glābšanas dienesta buklets un interneta lapa pieejami 17 valodās.
Kārļa Ulmaņa ieteikumi
Patiesībā mēs varam mācīties ne tikai no kaimiņiem, bet arī paši no sevis, no savas pagātnes. 1940. gada 10. jūnijā prezidents Kārlis Ulmanis vērsās pie tautas ar īpašu vēstuli, aicinājumu “Kaimiņš kaimiņam”. Tas tapa laikā, kad Eiropā jau plosījās Otrais pasaules karš, nupat kā bija ieņemta Parīze, līdz Latvijas okupācijai bija palikusi tieši viena nedēļa.
Ulmanis atgādina, ka šajā laikā “lauksaimniekiem derētu lielāku vērību piegriezt pārtikas līdzekļu ražošanai, kas lietojami pašu saimniecībā, bet uzglabājami ilgāku laiku. Tādi, protams, ir kartupeļi un visāda labība, bet es gribētu vārdā saukt zirņus, pupiņas un kāpostus ieskābēšanai. Ja laiki patiesi paliktos vēl grūtāki, tad taisni šādi krājumi būtu liels atspaids”.
Tāpat Ulmanis raksta: “Visi un ikviens laukos un pilsētā ir saukts un aicināts, neatstājot nevienu iespēju vēlāk teikt, ka viņš aicinājumu nav dzirdējis, – savstarpēji izpalīdzēties, vienam otru atbalstīt.
1940. blokādes gadā jānoliek dusēt egoisms, naids, strīdus, nenovīdība, bet jāuzmodina vienprātība, saderība, sadarbība un brālība.” Patiesi, pat visizsmeļošākie informācijas bukleti, pārtikas krājumu kalni un vislabāk nokomplektētās ārkārtas situāciju somas nepalīdzēs, ja pietrūks pleca sajūtas, izpalīdzības un disciplīnas – gan katram atsevišķi, gan tautai kopumā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.
