Cerēja, ka būs vairāk… 0
Invaliditātes pensijas vietā aprēķinātajai valsts vecuma pensijai piemaksu par darba stāžu vairs nepiešķir.
Rīdziniece Mārīte ir otrās grupas invalīde. Viņas invaliditātes pensija kopā ar piemaksu bija 94 lati. Šogad Mārītei palika 62 gadi, un invaliditātes pensijas vietā viņai piešķīra valsts vecuma pensiju. Liels bija sievietes pārsteigums, uzzinot, ka aprēķinātā pensija par 32 darba gadiem nepārsniedz 110 latus. “Biju pārliecināta, ka summa būs lielāka, vismaz 140 latu. Manas daudzās slimības, invaliditāte nekur nav pazudušas. Arī vīrs ir otrās grupas invalīds. Zālēm jātērē lielas summas, esam spiesti ņemt pat tā saucamos ātros kredītus,” stāsta Mārīte.
Sākumā šķitis, ka, aprēķinot jauno pensiju, darbinieks kļūdījies. Tāpēc devusies uz savas dzīvesvietas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) filiāli. Pēc pārbaudes tomēr konstatēts, ka viss izdarīts pareizi un aprēķinātā vecuma pensija tiešām ir 110 lati. Darbiniece arī paskaidrojusi, ka no šā gada 1. janvāra jaunpiešķirtās valsts vecuma pensijas vairs nesaņem piemaksu (70 santīmu par darba gadu) par darba stāžu, kas nostrādāts līdz 1996. gadam. Mārīte rēķina, ka, nesaņemot piemaksu, viņa zaudējot ap desmit latiem ik mēnesi.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta pensiju politikas nodaļas vadītāja Dace Trušinska apstiprināja, ka, sākot no šā gada 1. janvāra, valsts vecuma pensijām piemaksas vairs neaprēķina.
Tas tika darīts, lai ekonomētu sociālā budžeta līdzekļus, turklāt jauno pensionāru darba stāžā to gadu skaits, kas nostrādāts līdz 1996. gadam, arvien samazinās. Arī Mārītes darba stāžā līdz 1996. gadam nostrādātais laiks ir tieši puse no viņas darba mūža – 16 gadi.
D. Trušinska atgādina, ka ar piemaksām valdība centās atbalstīt tos iedzīvotājus, kuri bija strādājuši ļoti ilgus darba gadus – vairāk nekā 30 un 40 gadu, bet aprēķinātās pensijas izrādījās niecīgas. Nebija arī paredzēts šo pasākumu turpināt bezgalīgi ilgi.
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča norāda, ka šādus drastiskus lēmumus licis pieņemt naudas trūkums valsts budžetā. Taču šobrīd budžets pildās labi. Labklājības ministrija gatavo grozījumus Pensiju likumā, ņemot vērā, ka finanšu rādītāji arī turpmāk palielināsies. Visticamāk, šie grozījumi tomēr piemaksu jautājumu neskars. Risinājumu varētu gaidīt tā saucamo pārpiešķirto pensiju īpašnieki, kuriem pensijas pārrēķināja, bet vēlāk pieprasīja atmaksāt iepriekš saņemto pensijas daļu – daudziem pensionāriem tie bija pat vairāk nekā 100 latu. Viņi gadiem ilgi pa nelielām summiņām spiesti “atdot parādu”.
Pensijas apmēru iespaido arī tā saucamais algu indekss jeb koeficients, ar kuru tiek reizināts personas uzkrātais pensijas kapitāls. Šis koeficients šobrīd nepārsniedz vieninieku. Tā lielumu nosaka valstī oficiāli strādājošo skaits un viņu maksātie nodokļi, kas ieplūst sociālās apdrošināšanas budžetā. Lai gan situācija nodarbinātības jomā pēdējā laikā nedaudz uzlabojas, kopējie rādītāji vēl nav iepriecinoši. Ja ekonomika turpinās attīstīties, palielināsies arī algu indekss, bet šo palielinājumu, iespējams, izjutīs tie iedzīvotāji, kas pensijā dosies nākamā gada otrajā pusē.
