Ar publiski pieejamām uztura kartēm cer veicināt veselīgāku ēšanu 10
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta aprēķinos izmantoti nevis iedzīvotāju reālā patēriņa dati, bet gan uzturzinātnieku ieteikumi par to, kādam šim uzturam vajadzētu būt.
“Iztikas minimums un cilvēku vajadzības nosacīti normālai dzīvei ir dažādas lietas. Agrāk sociālās politikas veidošanā tika izmantoti 90. gadu sākumā veiktie iztikas minimuma aprēķini. Jaunie aprēķini atšķiras ar to, ka tie ir balstīti uztura zinātnieku viedoklī par to, kas nepieciešams mūsu organisma funkcionēšanai,” saka Mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta pētījuma pārtikas daļas vadītāja, uztura eksperte no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Inese Siksna.
“Tostarp šie ekspertu aprēķini aptver situācijas, kurās cilvēkam var būt pastiprināta fiziskā slodze, ietver aprēķinus par nepieciešamo minerālvielu un vitamīnu daudzumu, turklāt arī priekšstati par veselīgu uzturu kopš 90. gadiem ir attīstījušies. Pārtikas eksperti izvēlējās veidot ieteicamo uztura modeli, ignorējot to, ka reālajā dzīvē Latvijas iedzīvotājiem ir virkne neveselīgu ēšanas paradumu – tādi kā liels sāls un cukura patēriņš, pārmērīgs gaļas patēriņš, kas veicina saslimstību ar sirds slimībām un paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī liels kūpināto produktu patēriņš, kas veicina onkoloģiskās saslimstības.”
Būtu vērts atzīmēt, ka uztura zinātnieku rekomendācijas par vēlamo uzturu diezgan pamatīgi atšķiras no tā, ko daudzi ēd patiesībā. Vispamanāmākā atšķirība ir pilnīga alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu neesamība MRI pārtikas budžetā.
Apskatot iedzīvotāju reālo patēriņu, pētnieki ironizē, ka alkohols un tabaka Latvijas iedzīvotājiem atrodas absolūti nepieciešamo preču sarakstā un situācijā, kad būtu jāizvēlas starp kāpostiem un burkāniem, no vienas puses, un alkoholu un cigaretēm, no otras, neesot īpašu ilūziju, kas tieši tikšot ziedots. Taču – kā jau teikts, šis ir vēlamā uztura modelis.
Otra pamanāma atšķirība no reālā patēriņa ir paredzētais mazais gaļas un zivju produktu patēriņš – tikai 600 grami nedēļā, tātad pa 100 gramiem vienā ēdienreizē sešas dienas nedēļā un vienu dienu – bez gaļas un zivīm, kuru iesaka papildināt ar otru olbaltumvielu avotu – olām, pākšaugiem, riekstiem un sēklām – 710 gramiem nedēļā jeb apmēram 100 gramiem dienā. Patēriņam paredzēto produktu sarakstā vispār neatradīsiet tādus produktus kā desas, cīsiņi un pārstrādātā gaļa, paredzēta tikai svaigā gaļa un zivis.
Gaļu un zivis ēdienkartē arī piedāvāts aizstāt ar būtiski lielāku piena produktu patēriņu – gandrīz četriem kilogramiem nedēļā, kā arī lielu augļu un dārzeņu patēriņu – trīsarpus kilogramiem nedēļā jeb puskilogramu dienā. Jāpiebilst, ka kartupelis šādā izpratnē nav vis dārzenis, bet gan graudaugs un atrodams šajā sadaļā.
Un visbeidzot – vēlamajās ēdienkartēs neatradīsiet nekādus saldumus un konditorejas izstrādājumus, tiesa gan, cukurs, ievārījums un medus nelielā daudzumā ir iekļauts gan – sadaļā “Produkti ēdienu pagatavošanai”, kur atrodama arī eļļa, sviests, garšvielas, sāls un žāvētie augļi.
Eksperte I. Siksna atzīmē, ka visdārgākais pārtikas grozs ir 15–18 gadus veciem pusaudžiem, jo šajā vecumā nepieciešamais enerģijas un uzturvielu daudzums ir pat lielāks nekā pieaugušam strādājošam cilvēkam. “Domāju, ka šī nebūs jauna atziņa visiem, kuriem šobrīd mājās ir pusaudži, kuri var neapstājoties apēst kukuli maizes un izdzert litru kefīra…”
“Lai kliedētu bažas par to, ka ar šādu pārtikas grozu nav iespējams izdzīvot, uztura eksperti izveidojuši arī uztura kartes, kas būs publiski pieejamas. Tas būs gan pierādījums tam, ka šo produktu komplektu var sakombinēt pietiekami daudzveidīgās trijās pamata maltītēs un divās uzkodu maltītēs dienā, gan arī pamudinājums uz veselīgāku un arī ekonomiskāku ēdienkarti iedzīvotājiem. Tā kā pandēmijas laikā pirkumu un ēdienreižu plānošana daudziem kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu, tad ceram, ka šīm uztura kartēm būs pozitīva ietekme uz sabiedrības paradumu maiņu,” saka Inese Siksna.
