Cerot uz tiesu, pret obligāto vakcināciju vērsušies policisti, pedagogi, ugunsdzēsēji un ministriju ierēdņi 190
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz aizvadītajai piektdienai Administratīvā rajona tiesa kopā bija saņēmusi 174 pieteikumus, kuros apstrīdēts valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu iekļautais pienākums vakcinēties pret Covid-19.
Pieaugot pandēmijas kārtējam vilnim, Ministru kabinets (MK) šoruden nolēma, ka visi publiskajā sektorā strādājošie, tajā skaitā kapitālsabiedrību darbinieki un amatpersonas varēs veikt savus darba pienākumus, ja līdz 15. novembrim būs iegūts vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Pretējā gadījumā darba devējs darbinieku drīkst atstādināt no darba pienākumu veikšanas. Daļa valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo nav mierā ar valdības uzlikto pienākumu, tāpēc vēršas tiesā.
Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane norādīja, ka vienai lietai varot būt vairāki pieteicēji, tāpēc to personu skaits, kas vērsies tiesā, esot lielāks par 174. I. Freimane: “Cilvēks, kurš vēršas tiesā, drīkst lūgt savā pieteikumā piemērot pagaidu aizsardzību pret vakcināciju. No visām 174 lietām lūgums par pagaidu aizsardzību, kas ir jāizskata mēneša laikā, ir izteikts 152 lietās. Tiesneši šo lūgumu jau ir izskatījuši 56 lietās.
Tātad tiesa pirmšķietami ir izvērtējusi šo jautājumu, izskatījusi iesniegtos dokumentus, izvērtējusi pieteicēju un atbildētāja iesniegtos pierādījumus un devusi savu vērtējumu, vai prasījums varētu tikt apmierināts, noraidāms vai arī ir kādi īpaši apstākļi, kas liecina, ka konkrētajā gadījumā pienākums vakcinēties būtu apturams.”
Divos no izskatītajiem gadījumiem tiesa ir lēmusi, ka valdības rīkojumā noteiktais pienākums vakcinēties pret Covid-19 ir apturams pret divām personām, informē Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja.
“Abi šie gadījumi ir saistīti ar veselības aspektiem – ģimenes ārsti bija norādījuši, ka vakcinācija ir atliekama, bet abos gadījumos vēl nebija saņemts ārstu konsilija slēdziens. Tiesai bija iesniegti dažāda veida medicīniski dokumenti, kas liecināja par to, ka šis jautājums būtu vērtējams padziļināti, tāpēc būtu pareizi tieši šīm divām personām apturēt vakcinācijas pienākumu.”
Ja universitātes slimnīcās izveidotais ārstu konsilijs nolems, ka persona nedrīkst vakcinēties, tad tiesiskā aizsardzība vairs nebūs vajadzīga, skaidroja tiesas priekšsēdētāja. Bet varot būt arī tāda situācija, ka konsilijs nolemj, ka var potēties pret kovidu, bet cilvēks ir neapmierināts ar šādu lēmumu, jo viņam ir izsniegti citu ārstu atzinumi, ka vakcinācija nav pieļaujama.
“Tad tiesa var vērtēt pierādījumus, iespējams, noteikt medicīnisko ekspertīzi, ja būs nepieciešams, padziļināti pievērsīsies tieši veselības jautājumiem,” sacīja Ilze Freimane.
Kāpēc tiek apgrūtināta tiesa, ja uzreiz var iesniegt savus medicīniskos dokumentus konsilijā, un, kamēr tos izskata, darba devējam netiek dotas tiesības atbrīvot konkrēto personu no darba?
Tiesas priekšsēdētāja to nevarēja komentēt, taču norādīja, ka būtu tikai loģiski, ka vakcinācija tiktu atlikta, kamēr konsilijs vērtē, vai drīkst vai nedrīkst pacientu vakcinēt pret Covid-19.
Tiesai atliktu izskatīt tikai tos gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs netiek sūtīts uz ārstu konsiliju. Diemžēl valstī šāda kārtība nav ieviesta.
Var pārsūdzēt
“Ja pieteikuma iesniedzēju neapmierina tiesas nolēmums par pagaidu aizsardzību pret vakcināciju, tad divu nedēļu laikā var iesniegt blakus sūdzību Administratīvajai apgabaltiesai. Savukārt, kad lieta ir izskatīta pēc būtības, tad mēneša laikā var sniegt apelācijas sūdzību un arī var lūgt pagaidu aizsardzību. Šādā gadījumā apgabaltiesa sniegs pirmšķietamo vērtējumu un, ja tas prasības pieteicēju neapmierinās, tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Senātā,” skaidroja tiesas priekšsēdētāja.
Tiesa jau saņemot arī pa kādam pieteikumam no privātā sektora, jo arī tur strādājošiem, kuri nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pienākums vakcinēties, bet līdz 15. decembrim.
Tikmēr ļauts turpināt pildīt darba pienākumus klātienē ar testēšanas sertifikātu, bet pēc norādītā datuma nevakcinēta persona varēs strādāt tikai attālināti.
Iebilst pret iejaukšanos privātajā dzīvē
Viena daļa to pieteikumu iesniedzēji, kuri nav lūguši pagaidu aizsardzību medicīnisku iemeslu dēļ, uzskatot, ka Ministru kabinets nedrīkstēja uzlikt pienākumu obligāti vakcinēties, jo tam neesot deleģējuma.
Tiesas priekšsēdētāja pastāstīja, ka tiesa to esot izvērtējusi un nav piekritusi. Daļa no pieteikuma iesniedzējiem kā iemeslu nevakcinēties norāda to, ka neesot pilnībā pārbaudīta vakcīnu drošība, neesot skaidra vakcīnu ilgtermiņa ietekme, ka vakcīnas reģistrētas ar nosacījumiem, ka tām trūkstot visaptverošu pētījumu… Kā viens no apsvērumiem, kāpēc neesot pieļaujama obligātā vakcinācija, tiekot pieminēta iejaukšanās personas privātajā dzīvē.
“Tiesa ir piekritusi, ka tā ir iejaukšanās privātajā dzīvē, bet jautājums ir par to, vai tas ir samērīgi vai nesamērīgi,” sacīja Ilze Freimane.
Kaut gan pieteikumu iesniedzējiem pamatlīnijās ir līdzīgi apsvērumi, kāpēc obligātā vakcinācija nav pieļaujama, tomēr daļa ir norādījusi individuālos apstākļus, daļa ir atsaukusies uz plašiem pētījumiem, kas pieteikuma iesniedzēju ieskatā ir gana respektabli. Ik pa brīdim parādoties kādi nestandarta jautājumi vai apsvērumi, kas tiesai esot jāizvērtē.
Darba slodze ierēdņiem
Valdība Veselības ministrijai ir uzticējusi atbildētāja pienākumus tiesai savā vārdā. Piemēram, vienā no pēdējām valdības sēdēm, kas notika 23. novembrī, veselības ministrs Daniels Pavļuts slēgtajā sēdes daļā iepazīstinājis Ministru kabinetu ar 29 paskaidrojuma projektiem Administratīvajai rajona tiesai. Arī iepriekšējās valdības sēdēs izskatīts ne mazums šādu paskaidrojuma rakstu, lai tos varētu iesniegt tiesai.
Darba slodze šajā ziņā ir pieaugusi ne tikai ministrijas ierēdņiem, bet arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) darbiniekiem. SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja sacīja, ka atbilžu gatavošanā tiesai ir iesaistīta liela strādājošo daļa un tādēļ krietni palielinājusies darba slodze. Ne mazums pienākumu šajā ziņā ir arī Zāļu valsts aģentūrai un Imunizācijas valsts padomei.
Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja skaidroja, ka tiesas secinājumi esot balstīti uz šiem sniegtajiem atzinumiem, tiesa sekojot līdzi arī starptautiskajiem zinātniskajiem pētījumiem par vakcināciju.
Kas vēršas tiesā?
Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders pastāstīja, ka Administratīvajā rajona tiesā ir vērsušies gan pedagogi, gan policisti, gan ugunsdzēsēji, gan arī ministriju darbinieki galvenokārt no Rīga un Pierīgas, jo tur koncentrējas lielākā daļa valsts pārvaldes iestāžu.
Skaļāk izskanējusi Labklājības ministrijas (LM) Sociālā apdrošināšanas departamenta vecākās ekspertes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasība Administratīvajai rajona tiesai, kurā ģimene apstrīdēja valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret Covid-19 un pauda bažas par blakusparādībām pēc potes saņemšanas, kā arī pārliecības trūkumu par vakcīnas efektivitāti.
Rucku ģimene gan neprasīja noteikt pagaidu aizsardzību pret vakcināciju. Pieteicēji uzskatīja, ka minētais MK rīkojums ierobežo viņu tiesības uz brīvu profesijas izvēli, kā arī izvēli par savu veselības drošību.
Rucka uzskata, ka prasība par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 neesot pamatota, jo ar to tiekot pieļauta “cilvēku dalīšana” pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos.
Administratīvā rajona tiesa 13. novembrī noraidīja Rucku ģimenes prasību, jo tiesas ieskatā labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu.
Šo tiesas spriedumu var pārsūdzēt mēneša laikā. Administratīvā rajona tiesa informēja, ka Rucku ģimene tiesas nolēmumu pagaidām neesot pārsūdzējusi.
