Kā top jaunie novadi? Vairākas pašvaldības nepiedalās sarunās un cer uz tiesu 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vairākas pašvaldības, kas vērsušās Satversmes tiesā, nepiedalās jaunā novada veidošanas sarunās, kurās kopīgi ir jāizstrādā tā attīstības stratēģija un jaunveidojamās pašvaldības pārvaldes modelis. Sadarbības līgumu par plānošanas dokumentu sagatavošanu ar pārējām jaunās teritorijas pašvaldībām no “Latvijas Avīzes” aptaujātajiem nebija noslēdzis Jaunjelgavas un Salacgrīvas novads. Savukārt Ikšķiles un Kandavas pašvaldības, kas skaļi protestēja pret reformu, sarunās piedalās. Tāpat sadarbojas arī visi Bauskas novadā iekļautie, no kura Satversmes tiesā vērsās Rundāle un Iecava.
Līdz trešdienai Satversmes tiesā bija ierosinātas 16 lietas par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumā noteiktā teritoriālā iedalījuma atbilstību Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Tās ierosinātas pēc Limbažu, Ikšķiles, Inčukalna, Carnikavas, Salas, Mazsalacas, Iecavas, Varakļānu, Kandavas, Salacgrīvas, Rundāles, Rugāju, Ozolnieku, Jaunjelgavas, Alojas un Garkalnes novada pieteikumiem. Pirmā no tām – Limbažu novada lieta, kurā pašvaldība apstrīd Skultes pagasta nodalīšanu no tā, – ir jāsagatavo līdz decembra vidum. Limbažu novada vadība ir informēta, ka plānots apvienot Limbažu un Ikšķiles lietas. Ikšķiles pašvaldība iebilst pret iekļaušanu Ogres novadā. Šīs lietas sagatavošanas termiņš ir nākamā gada 4. janvāris.
Likums nosaka, ka pēc tam ir jālemj par lietas nodošanu tiesai, kuras sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas par lietas izskatīšanu tiesā.
Piecos mēnešos ir jāiekļaujas arī ar lietas sagatavošanu, bet sarežģītākos gadījumos termiņu var pagarināt vēl par diviem mēnešiem. Oktobra beigās pēc Garkalnes novada pieteikuma ierosinātā lieta ir jāsagatavo līdz 29. martam. Pirmajās lietās tiesa lēmumu var pieņemt līdz pašvaldību vēlēšanām jūnija sākumā, bet pēdējie saņemtie pieteikumi var tikt izskatīti arī pēc tām.
Lēmumu pieņems jaunā dome
Taču līdz vēlēšanām jaunajos novados iekļautajām pašvaldībām kopā ir jāizraugās pārstāvji vēlēšanu komisijai, jāizstrādā attīstības stratēģija, kam valsts ir paredzējusi līdzfinansējumu vairāk nekā miljons eiro, kā arī jāsagatavo jaunās pašvaldības nolikums, kurā būtu atspoguļots tās pārvaldes modelis. Jaunjelgavas novada priekšsēdis Guntis Libeks (NA) un Salacgrīvas novada vadītājs Dagnis Straubergs (LRA) apstiprināja, ka viņu vadītās pašvaldības šajā procesā neiesaistās.
Abu domju vadītāju argumenti bija līdzīgi – tās ir vērsušās Satversmes tiesā, tagad esot jāsagaida rezultāts. Uz vaicāto, vai no tā necietīs iedzīvotāji, abi atbildēja, ka gan attīstības plānošanas dokumentus, gan pašvaldības nolikumu, kurā būs novada pārvaldes modelis, apstiprinās jaunā dome, kas var arī neņemt vērā vecās varas piedāvāto. Vēlēšanu komisijai savus pārstāvjus pašvaldības deleģēs.
“Pašvaldības nolikumu var izstrādāt nedēļas laikā,” piebilda G. Libeks, atzīstot, ka uz attīstības stratēģijas pamata tiek sagatavots arī investīciju plāns, “kur gan var izpalikt mūsu daļa”.
Salacgrīvas novada priekšsēdis D. Straubergs teica: “Mēs nevaram piedalīties sarunās ētisku apsvērumu dēļ, jo tas būtu spļāviens iedzīvotājiem sejā, ja reiz aizgājām uz Satversmes tiesu.” Viņš naudas ieguldījumus attīstības stratēģiju sagatavošanā uzskata par līdzekļu izšķērdēšanu, jo ir sācies priekšvēlēšanu laiks un šādus dokumentus, kas neesot nemaz tik rožaini un ietver arī vēlētājiem nepatīkamas lietas, nevarot gatavot pirms vēlēšanām.
Tagad tās būšot priekšvēlēšanu programmas, kas apgrūtinās to īstenošanu. Politiķis uzskata, ka arī novada pārvaldības modelis vecajai varai nav jāgatavo – katra partija, kas iet uz vēlēšanām, lai piedāvā savu redzējumu, ko jaunā koalīcija tad arī apstiprināšot. “Tas nav protests pret reformu, bet tagad nav loģiski to darīt,” sacīja D. Straubergs, atgādinot, ka iepriekšējās reformas laikā pašvaldības ar šiem uzdevumiem tika galā pēc vēlēšanām.
No Limbažu novada Satversmes tiesā vērsušās visas trīs pašvaldības – Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novads. Limbažu novada priekšsēdis Didzis Zemmers (ZZS) apstiprināja, ka Salacgrīva sarunās nepiedalās un tas sarežģī situāciju.
“Taču tās ir viņu tiesības. Iespējams, pirms vēlēšanām to arī nevajag darīt,” piebilda D. Zemmers. Līdz ar to jaunā novada attīstības stratēģijas sagatavošana ir atlikta, bet tas lielas problēmas neradīšot.
Limbažu novada attīstības programma ir spēkā līdz 2023. gadam, bet Salacgrīvai – līdz 2021. gadam. Taču bez pašvaldības nolikuma, pēc D. Zemmera domām, jaunā dome gan nevarēs sākt darbu, tāpēc pie tā tiekot strādāts.
Iesaistās savās interesēs
Ikšķiles novads ne tikai piedalās jaunā novada veidošanā, bet arī tā deputāts Juris Saratovs vada sarunas par pašvaldības struktūru un darbības modeli. Situācija Ikšķilē gan ir sarežģīta, jo mēra Induļa Trapiņa komanda, kas ievēlēta no “Vienotības”, bet pēc tam pārgāja uz Latvijas Zaļo partiju, ir sašķēlusies. Viena deputāte atgriezusies “Vienotībā”, bet J. Saratovs nav nevienā partijā. Par sarunu vadītāju viņu izvirzīja Lielvārdes novads.
J. Saratovs pašlaik tiekoties ar visu pašvaldību – Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma – speciālistiem un apkopo informāciju. Novados esot daudz atšķirību, kuras būs jāsalāgo, piemēram, ir dažāda pabalstu izmaksas kārtība, komunālās saimniecības, arī skolēnu ēdināšanas organizēšana. Uz iegūtās informācijas pamata plānots līdz nākamā gada 31. martam sagatavot jauno pārvaldes modeli, informēja J. Saratovs. Ikšķile piedaloties arī sarunās par attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, kur domi pārstāv vadība un attiecīgas jomas speciālisti.
“Mēs esam likuma paklausīgi. Mums arī ir labas attiecības ar kaimiņiem [Tukuma, Engures un Jaunpils novadiem], tāpēc braucam uz sarunām un iesaistāmies, lai mēs nepaliktu bez nekā, no kā ciestu iedzīvotāji,” sacīja Kandavas novada priekšsēdētāja Inga Priede (LZP).
Viņa gan ir brīdinājusi pārējos, ka novads joprojām cer uz sev labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu.
Arī Rundāles novada priekšsēdis Aivars Okmanis (NA) atsaucās uz iedzīvotāju interesēm, kas varētu ciest, ja Rundāle paliktu ārpus apvienošanās procesa. Tagad, piemēram, attīstības programmā varot integrēt Rundāles pašvaldības ieceres, ar kurām saistīts arī investīciju plāns. Tikpat svarīgi esot pārliecināt kolēģus par labajām lietām Rundāles novada pārvaldības modelī.
Nesen visi ciemojušies A. Okmaņa vadītajā pašvaldībā, bet nākamā tikšanās iecerēta Iecavā, lai paši savām acīm iepazītos ar situāciju. Bauskas novada priekšsēdis Arnolds Jātnieks (LZP) apstiprināja, ka notiek laba sadarbība, kas visvairāk nepieciešama tieši pašvaldību speciālistiem, lai sagatavotos darbam jaunajā situācijā.
