Cer uz brīvprātīgu iziešanu no OIK 9
Izstrādāti 15 dažādi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas atcelšanas instrumenti. Ekonomikas ministrija (EM) tos gan pagaidām neatklāj, sakot, ka plašākus jaunumus varētu gaidīt pēc Jāņiem vai jūlija sākumā.
“Tā kā arī valdības izveidotajai komisijai atcelt sistēmu neizdosies, cerības, ka obligātā iepirkuma komponentes maksājums pazudīs no elektrības rēķiniem, ir izplēnējušas,” tā svētdien apgalvoja raidījumā “Nekā personīga”, liekot noprast, ka turpināsim maksāt visu neieredzētos atbalsta maksājumus. Tomēr Ekonomikas ministrijā norāda, ka lielo OIK atcelšanas mērķi, pie kā strādā īpaši izveidotā darba grupa, neviens atcēlis nav. “Tā ir “Nekā personīga” interpretācija pēc pāris intervijām. Šis jautājums nemaz nav lemts, kur nu vēl izlemts. Darba grupa intensīvi strādā, un ir daudz risinājumu, kurus analizē gan mūsu juristi, gan nevalstisko organizāciju juristi, nākot arī ar saviem priekšlikumiem. Ļausim, lai darba grupa pabeidz darbu,” “LA” sacīja EM pārstāve Evita Urpena.
Darba grupas locekļu viedokļi un aprēķini daloties – vieni esot par OIK maksājumu pilnīgu atcelšanu, otri – par OIK maksimālu samazināšanu, lai nodrošinātu atjaunojamo energoresursu nozares tālāku attīstību un pēc iespējas mazinātu tiesvedības riskus valstij. Jāuzsver – arī darba grupai izveidojoties, jau sākumā bija liela iespēja, ka OIK pilnībā atcelt neizdosies iespējamo tiesvedību dēļ. Turklāt atbalstu elektrības ražošanai no atjaunojamajiem resursiem nemaz nevajadzētu izbeigt. Tā vietā būtu atbalsts jāsakārto, jātransformē un jānoņem no iedzīvotāju un uzņēmēju pleciem. Kā to izdarīt? Tas arī šobrīd ir darba grupas mērķis.
Šāda veida atbalsts zaļajai enerģijai ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, tostarp Skandināvijā. “Jārada sistēma, kas ilgtermiņā spēj darboties bez tik neadekvāta patērētāju maksājuma un valsts subsīdijām. Atjaunojamie energoresursi ir nākotnes enerģijas pamatā, taču šim sektoram jāspēj darboties uz tirgus principiem,” EM paziņojumā uzsvēris Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš norādīja, ka pagaidām taustāma rezultāta darba grupai neesot, taču darbs vēl ir tikai pusē, tāpēc viņš cer, ka līdz 1. augustam būšot skaidrs, kā rīkoties. “Visus risinājumus dalītu divās grupās. Pirmais virziens būtu esošo staciju rūpīga kontrole. Esmu drošs, ka pēc jaunajiem noteikumiem daļai staciju noteikti būs neatbilstības prasībām. Otrais – ņemot vērā, ka būs stacijas, kas neko nepārkāpj, jāstrādā pie modeļa, kā stacijas varētu brīvprātīgi iziet no OIK, darbojoties normālos tirgus apstākļos. Vieni noteikti gribēs turēties pie esošās kārtības, bet otri gribēs pārorientēties uz ilgtspējīgu modeli, un tāds mums būtu jāpiedāvā, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem nebūtu jāsubsidē stacijas,” norādīja J. Endziņš.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone apstiprināja, ka darba grupā izvirzīti dažādi OIK atcelšanas iespējamie varianti, starp kuriem esot arī maksājuma pilnīga atcelšana, taču kas varot radīt augstus tiesvedību riskus. Tā vietā LDDK ieskatā elektroenerģijas cenas Latvijas patērētājiem būtu jāsamazina līdz līmenim, kas būtu samērīgs ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm. “Šāds OIK līmenis būtu samērojams ar atbalsta apjomu, kas šobrīd tiek sniegts zaļās enerģijas ražotājiem Lietuvā un Igaunijā. Piedāvātais risinājums sniegtu garantijas gan ražotājiem, gan patērētājiem par to, ka rēķins par elektroenerģiju tiek ierobežots samērīgā līmenī.”
EM izveidotajai darba grupai līdz 1. augustam uzdots izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas. Savukārt EM līdz 1. septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.
