“Mēs esam apzīmogoti ar korupcijas zīmogu!” Latvijas Zemnieku savienība cer smelties spēku reģionos 38
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Zemnieku savienību arī turpmākos divus gadus vadīs Saeimas deputāts Armands Krauze, bet viņa pirmais vietnieks tāpat kā līdz šim būs Augusts Brigmanis.
LZS vadībā tomēr ir arī notikušas pārmaiņas – līdzšinējo vietnieku Ringoldu Arnīti šajā amatā ir nomainījis Saeimas deputāts Viktors Valainis, kurš iepriekš nebija pat valdē. Tagad viņš ir viens no redzamākajiem ZZS Saeimas frakcijas deputātiem.
Divi vietnieki sestdien LZS attālinātajā kongresā tika izraudzīti sešu kandidātu konkurencē.
Uz amatu pretendēja arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis, bet viņš nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu ne tikai vietnieku, bet arī valdes vēlēšanās, paliekot ārpus vēlētām institūcijām. Valdē nebūs arī R. Arnītis.
Kongresa galvenais uzdevums bija ievēlēt LZS lēmējinstitūcijas, taču partijas vadība arī izmantoja iespēju nodot sabiedrībai svarīgākos vēstījumus. A. Krauze paziņoja, ka partija gatavojas pašvaldību vēlēšanām visos novados un valstspilsētās, cerot uzvarēt 25 pašvaldībās no 41 (Rīgā vēlēšanas nenotiek).
Ja izdosies saglabāt ietekmi reģionos, tas jau esot solis uz veiksmīgu startu Saeimas vēlēšanās 2022. gadā.
“Mums ir jāstrādā tā, lai esam partija, kas vada valsti ar Latvijas Zemnieku savienības premjeru priekšgalā,” sacīja A. Krauze.
Jāteic, ka pēc neatkarības atjaunošanas no LZS nav bijis neviens premjers, jo ZZS deleģētais Indulis Emsis bija no Latvijas Zaļās partijas, bet Māris Kučinskis – no Liepājas partijas. Daudzi runātāji uzsvēra nepieciešamību saliedēties, uz ko norādīja arī Jānis Dūklavs, pēc kura domām, ZZS stabilie reitingi nav tik daudz pašu panākums, cik “šīs valdības nemākulība”.
Ieviest skaidrību attiecībās ar zaļajiem
A. Krauzes konkurents R. Arnītis, kuru priekšsēža vēlēšanās atbalstīja Vidzemes apgabala nodaļas, bija visai kritisks par LZS līdzšinējo darbību un piedāvāja arī atšķirīgu redzējumu par turpmāk veicamo.
Viņš aicināja izveidot ēnu kabinetu, dot plašas pilnvaras partijas ģenerāldirektoram, pārnest varas centru no Saeimas deputātiem uz valdi.
Viņš teica: “Mūs vairs nemīl, neciena un mums vairs netic, jo esam aizmirsuši par zemnieku interesēm. (..) Mēs esam sašķelti un apzīmogoti arī ar korupcijas zīmogu.”
Ar teikto, iespējams, bija domāta sadarbība ar Aivaru Lembergu, kurš pēc viņam nelabvēlīga pirmās instances tiesas sprieduma, kas tikšot pārsūdzēts, atrodas apcietinājumā.
Kongresa priekšvakarā Vecpiebalgas novada priekšsēdētājs Indriķis Putniņš tviterī bija ierakstījis: “Gribu sagaidīt, ka vairākums raudzīsies pārmaiņu virzienā. Manuprāt, ir jāpasaka skaidrs “nē” sadarbībai ar Aivaru Lembergu. Arī ZZS apvienība sevi ir izsmēlusi. Par stipru LZS!”
Taču kongresā sadarbība ar A. Lemberga vadīto partiju netika vērtēta, bet vairākkārt tikai pieminēta nepieciešamība LZS un Latvijas Zaļajai partijai sēsties pie galda un izrunāt jautājumus, kas saistīti ar abu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās.
To savā uzrunā uzsvēra arī LZP priekšsēdis Edgars Tavars, kas sveica kongresu un aicināja “ieviest skaidrību savstarpējās attiecībās”.
Valdē – novadu cilvēki
LZS savu spēku tagad redz reģionālajā pārstāvniecībā, ko īpaši uzsvēra V. Valainis. Viņaprāt, LZS vadīto pašvaldību vadītāji ir daudz darījuši savās teritorijās, arī lai mazinātu Covid-19 izraisītās sekas.
Arī Ludzas novada vadītājs Edgars Mekšs sacīja: “Mūsu partijas pamats ir reģionos. Ja izdosies kliedēt nesaskaņas, mums izdosies.”
V. Valaiņa ievēlēšana vadībā tiek vērtēta kā viens no pārmaiņu vēstnešiem. Par to prieku neslēpa arī A. Brigmanis, kuru tieši V. Valainis izkonkurēja Saeimas vēlēšanās.
“Gribu apsveikt Viktoru. Tu forši uzstājies un tu esi ļoti audzis. Viss būs kārtībā ar partiju,” sacīja A. Brigmanis.
Priekšsēdētāja vēlēšanās par A. Krauzi nobalsoja 91 delegāts, par R. Arnīti – 53, bet par V. Valaini – 29. Taču daudz veiksmīgākas viņam bija vietnieku vēlēšanas. Tajās A. Brigmani atbalstīja 90 delegāti, bet V. Valaini – 88. Zem svītras palika R. Arnītis, par kuru balsoja 63 delegāti, Jānis Dūklavs – 50, Hardijs Vents – 31, bet U. Augulis saņēma 22 balsis.
Konkurence bija arī valdes vēlēšanās, kas apstiprināja, ka partijas liek uzsvaru uz reģioniem.
Valdē bez priekšsēža un vietniekiem vēl būs Gulbenes novada vadītājs Normunds Audzišs, Pārgaujas novada priekšsēdis H. Vents, Jelgavas mērs Andris Rāviņš, Zemgales koordinatore Rita Vectirāne, LZS uzņēmēju padomes vadītāja Lienīte Caune, uzņēmējs Dairis Kandelis, Ludzas novada priekšsēdis E. Mekšs, Balvu novada priekšsēdis Aigars Pušpurs, Talsu novada mēra vietnieks Dainis Karols un Kurzemes koordinatore Vineta Ķine.
Debatēs Jēkabpils domes deputāte Līga Kļaviņa pieminēja arī to, ka no LZS aiziet biedri, kurus pēc tam, iespējams, varēs ieraudzīt citu partiju kandidātu sarakstos.
LZS kongress tradicionāli ir noticis Jelgavā, bet šoreiz tas tika sarīkots attālinātā formātā. Taču tas daudz neatšķīrās no agrākajiem partijas forumiem, jo visiem delegātiem bija dota iespēja izteikties, vairāki runātāji šo laiku izmantoja, lasot dzejas rindas, kongresa beigās tradicionāli arī tika atskaņota Jurjānu Andreja himna “Nevis slinkojot un pūstot”.
