Cer “salabot” otrreizējo biļešu tirgu 2
Biļešu spekulanti – cilvēki, kas vairumā uzpērk dažādu sporta notikumu, koncertu vai citu pasākumu biļetes, tās vēlāk pārdodot krietni dārgāk par to sākotnējo cenu. Cilvēku diezgan necienīti tirgoņi, kuri turklāt vēl šad tad savus klientus pamanās apkrāpt, pārdodot vienu biļeti vairākas reizes. Lai situāciju mainītu, kāju biļešu otrreizējā tirgus durvīs centīsies ielikt jauna biļešu tirgošanas platforma “Bilesutirgus.lv”, kas nodarbosies tieši ar biļešu otrreizēju pārdošanu, nejaucoties tradicionālo biļešu tirdzniecības platformu savstarpējās cīņās. Tomēr tieši tradicionālie biļešu tirgotāji ir visskeptiskākie par projekta un vispār biļešu otrreizēja tirgus platformu veiksmīgu izdošanos.
Peļņas iespējas – ierobežotas
“Cilvēki bieži vien nonāk situācijā, kad kādu iemeslu dēļ nespēj apmeklēt pasākumu, uz kuru iepriekš iegādājušies biļetes. Vai nepaspēj izmantot kādas atlaižu kartes, varbūt arī dāvanu kartes. Kur tās likt, nezaudējot sākotnējās investīcijas? Viena iespēja ir izmantot sludinājumu portālus, otra iespēja ir sociālie tīkli, taču abos variantos nepamet nedrošība un neziņa par to, vai tevi beigās neapkrāps. Un otra monētas puse – cilvēki, kuriem vakarā nav ko darīt un kuri būtu gatavi platformā iegādāties biļeti. Piedāvāsim abām pusēm drošā veidā veikt darījumu, lai nebūtu jāsaskaras ar krāpnieku viltībām vai spekulantu naudas kāri,” sarunā ar “LA” norāda “Bilesutirgus.lv” vadītājs Jānis Ābele, kurš kopā ar otru projekta autoru Andreju Siliņu platformu gatavojas atklāt augusta beigās vai septembra sākumā. Viņš norādīja, ka pasaulē biļešu otrreizējais tirgus nav nekas jauns, īpaši attīstīts tas esot ASV, kur gan ļoti izplatītas ir arī spekulantu darbības, kamēr “Bilesutirgus.lv” vairāk varot dēvēt par koplietošanas pakalpojumu, platformai nodrošinot iespēju pārdevējam un pircējam veikt drošu darījumu. Turklāt J. Ābele domā, ka produktu cena platformā lielākoties būs zem to sākotnējās vērtības. Maksimālais uzcenojums platformā noteikts 30% apmērā, kas nozīmē, ka teorētiski arī šajā platformā spekulanti varētu rast peļņas iespējas. Tomēr J. Ābele mierina, ka šādu uzcenojumu platforma ļaus uzlikt tikai retos gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ biļetes vērtība tirgū būs kļuvusi augstāka. Savukārt par pakalpojumu nodrošināšanu “Bilesu-tirgus.lv” no pārdevēja un pircēja iekasēs pa 5% – attiecīgi no biļetes pārdošanas vērtības, kā arī komisijas maksu par pakalpojuma nodrošināšanu pircējam.
Krāpšanas gadījumā sola atmaksāt biļetes vērtību
Tieši par drošību un krāpniecības riskiem joprojām ir lielākie jautājumi – kā platforma garantēs biļešu oriģinalitāti? Piemēram, “BezRindas.lv” vadītājs Gatis Sprūds nav drošs par veidiem, kādos “Bilesutirgus.lv” nodrošinās cīņu pret krāpniekiem. “Šaubos, vai viņi līdz galam varēs izvairīties no šīm problēmām. Jo viņiem droši vien nebūs sasaistes ar pirm-reizējiem biļešu tirgotājiem. Krāpniecības gadījumā būs jāsameklē un jāsoda pārdevējs, bet kā viņi to dabūs rokā?” skeptisks ir G. Sprūds. Līdzīgās domās ir arī “Biļešu paradīzes” līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko. “Kā pircējs zinās, ka biļete ir īsta? Pieņemu, ka “Bilesutirgus.lv” veidotāji tagad uzņemsies par to atbildību, taču, kā viņi zinās, ka it kā īstā biļete nav pārdota vēl 170 reižu? Biļeti var iegādāties internetā, un tās PDF formātu var printēt un kopēt neskaitāmas reizes,” aģentūrai LETA skaidro Naļivaiko. Jānis Ābele “LA” norādīja, ka uzņēmums biļešu pircējam garantēs 100% naudas atmaksu, ja izrādīsies, ka pārdevējam izdevies pārdot viltotas vai jau izlietotas biļetes. Taču līdz šādam scenārijam viņš cer nemaz nenonākt. “Lai pārdotu biļeti, būs obligāti jāreģistrējas ar savu vārdu un uzvārdu, jāpiesaista savs “Facebook” profils, jānorāda bankas konta numurs, turklāt tikai Latvijā pārstāvētas komercbankas. Līdz ar to vajadzības gadījumā mums būs visa informācija, ko nodot tiesībsargājošām iestādēm. Protams, pastāv iespēja, ka arī šo sistēmu varētu apiet, bet tad man ir tikai viens sakāmais – ja cilvēkam ir šādas zināšanas un tehniskie resursi, tad diez vai viņš centīsies no nelaimīga pircēja izkrāpt 20 eiro, riskējot ar nepatikšanām. Manuprāt, vienīgās problēmas varētu rasties kādu nejaušību dēļ,” norāda J. Ābele.
Vai vispār drīkst otrreiz pārdot biļeti?
Gatis Sprūds “LA” stāsta, ka jaunajam uzņēmumam varētu rasties problēmas arī juridiski, jo bieži vien biļetes izmantošanas noteikumos rakstīts, ka to tālāk nemaz nedrīkst pārdot. “Daļēji tas pakalpojums varētu būt nelegāls, jo vairumā gadījumu noteikumi paredz, ka tu biļeti pērc sev, nevis lai pārdotu tālāk. Jāskatās, kā uz šo problemātiku reaģēs vēl citi biļešu tirgotāji. Jā, “ss.lv” notiek šādas lietas, bet tāpēc jau arī tur dažreiz iesaistās policija,” norāda “BezRindas.lv” vadītājs. Viņš gan arī teic, ka jaunajam pakalpojumam neredz problēmu, ja juridiski izdosies sakārtot visus problēmjautājumus, kā arī izdosies piesaistīt oficiālos biļešu tirgotājus, kuri apstiprinātu biļešu oriģinalitāti. “Atbilstoši ekonomikas pamatprincipiem – jo vairāk tirgus dalībnieku, jo labāks un lētāks pakalpojums gala patērētājiem, tāpēc no šīs puses viss ir kārtībā. Tas savā veidā arī mūs motivē strādāt aktīvāk, uzlabot mūsu pakalpojumu.” J. Ābele skaidro, ka uz biļetēm rakstītais, ka tās nedrīkst kopēt un tālākpārdot, nenozīmē, ka nedrīkst pārdot biļetes oriģinālu. “Doma ir loģiska – tādā veidā aizliegt biļeti drukāt piecos eksemplāros, četrus pārdot, bet tāpat pie ieejas būt pirmajam un vienīgajam tikt iekšā. Vienīgais izņēmums ir, kad biļeti pārdod konkrētai personai, kur uz biļetes ir konkrēts vārds un uzvārds. Šādā gadījumā pakalpojums nestrādās,” saka “Bilesutirgus.lv” dibinātājs, solot, ka juridiskas problēmas viņiem neradīšoties.
Tirgošanu darbinās blokķēde
Interesanti, ka līdztekus “Bilesutirgus.lv” pavisam nesen darbu sācis vēl cits biļešu tirdzniecības uzņēmums “Tixico”, kas savu pārdošanas platformu bāzē uz blokķēdes. Klienti platformu varēs integrēt savās mājaslapās, tādā veidā tirgojot biļetes. “Tixico” pakalpojumu jau izmanto, piemēram, futbola klubs “Liepāja”, kas sistēmu integrējis savā mājaslapā. Kāpēc blokķēde? Uzņēmuma vadītājs Normunds Vucāns jaunuzņēmumu kopienas portālam “Labs of Latvia” norādījis, ka blokķēde ņemta palīgā, lai cīnītos ar biļešu spekulantiem, viņiem uzliekot dažādus limitus. “Piemēram, cik daudz biļešu var nopirkt vienā pirkumā vai maksājot no vienas kartes. Tāpat var uzlikt limitus un paredzēt, kā biļetes nokļūst otrreizējā tirgū. Latvijā tas nav tik aktuāli, bet lielajos biļešu tirgos, piemēram, Vācijā, Anglijā un Amerikā līdz pat 60% biļešu uz pasākumiem nopērk “boti”, kurus izveido biļešu spekulanti. Lai no viņiem izvairītos, organizators var paredzēt, ka, piemēram, otrreizējā tirgū biļetes nonāk tikai par to cenu, par kādu tās tika iegādātas. Līdz ar to spekulantiem vai nu zūd interese, vai arī tiek būtiski samazināta viņu peļņas daļa,” norāda uzņēmuma vadītājs. “Nemainās nekas no tā, kā ir pierasts pirkt biļetes un kā tas ir noticis iepriekš. Apmeklētājs ieiet mājas lapā, samaksā un saņem biļeti. Visa maģija, kas ir saistīta ar blokķēdēm, notiek aizkulisēs, un parastie lietotāji līdz tam nemaz netiek. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti svarīgi blokķēdes izmantošanā – lai tas būtu vienkārši un nebūtu vajadzīga kriptovalūta, kas parasti ir nepieciešama, lai kaut ko iegādātos blokķēdē.”
