Kad būs skaidrība par jaunajiem novadiem? 0
Administratīvi teritoriālās reformas komisija trešdien izskatīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumu, kas nosaka jauno pašvaldību robežas.
Uz piektdien paredzēto sēdi atlikta to priekšlikumu apspriešanu, kas ir saistīti ar Jēkabpils areālu, kurā ietilpst arī ar Sēlijas novada izveidi saistītās pašvaldības.
Pēc tam kad atbildīgā komisija iepriekš negaidīti atbalstīja opozīcijas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu Jelgavu un Ventspili neapvienot ar lauku pašvaldībām, par vēlmi palikt kā patstāvīga pilsēta paziņoja arī Jēkabpils dome. Par to komisijas sēdē informēja Arvils Ašeradens, kura pārstāvētā “Jaunā Vienotība” tikusies ar Jēkabpils vadību un atbalsta tās lūgumu.
Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) ir noskaņots organizēt darbu tā, lai Saeima līdz jūnijam likumu pieņemtu galīgajā lasījumā un tas stātos spēkā gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kā bija solījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”).
Komisija piektdien vēl lems arī par vairākiem likuma pamatteksta jautājumiem.
Taču tā jau ir atbalstījusi arī lielākā oponenta V. Valaiņa priekšlikumus. Viens no tiem paredz, ka valdība katru gadu iesniedz Saeimā ziņojumu par izmaiņām sociāli ekonomiskajā situācijā pašvaldībās, vērtējot arī reformas ieguvumus un zaudējumus.
Komisija arī piekrita, ka valdībai līdz 2021. gada februārim jāsagatavo valsts atbalsta programma, kas mazinātu nomales efektu novadu teritorijās.
Vairākas pašvaldības likumprojekta izskatīšanu atbildīgajā komisijā pirms tā pieņemšanas 3. lasījumā gaidīja ar cerībām, ka pašvaldību robežas vēl varētu mainīt par labu tām. Dažu vietvaru cerības piepildījās, bet daļa, visticamāk, piedzīvoja vilšanos.
Taču galīgais lēmums vēl jāpieņem Saeimai, kuras balsojums var atšķirties no komisijā lemtā.
Tuvu iespējai, ka Saeimas vairākums varētu ieklausīties pašvaldības viedoklī, ir Kandavas novads, par kura saglabāšanu esošajās robežās balsis komisijā sadalījās uz pusēm. Tāds pats balsojums bija arī par jaunu Lielvārdes novadu, kurā vēl būtu tagadējais Ķeguma novads.
Šo ierosinājumu kopā ar ZZS atbalstīja arī koalīcijas deputāti no Nacionālās apvienības un JKP. Abos gadījumus daudz ko noteiks tas, vai parlamentā tāpat balsos arī viņu pārstāvētās frakcijas. Lielvārde un Ķegums, kā arī Ikšķile ir iezīmēti Ogres novadā.
Pieņemot likumu 2. lasījumā, Saeima nobalsoja, ka Varakļānu novads vienlaikus atrodas kā Madonas, tā Rēzeknes novadā. Tagad komisija nolēma to pievienot Madonas novadam, par ko iestājās arī Varakļānu dome.
Tās priekšsēdētājs Māris Justs sēdē sacīja, ka jau tagad Varakļāniem ir izveidojusies sadarbība ar Madonas novadu.
Viņaprāt, tādējādi netiekot apdraudēta kultūrvēsturiskā identitāte, kas tiks regulēta citā likumā un nebūtu jāsaista ar administratīvi teritoriālo reformu.
Madona arī esot tuvāk nekā Rēzekne. Komisija atbalstīja arī Ingas Goldbergas (“Saskaņa”) priekšlikumu Krāslavas novadā iekļaut Preiļu pašvaldībā iezīmēto Kastuļinas pagastu, kas tāpat kā Grāveri un Šķeltova vēsturiski bija agrākajā Krāslavas rajonā.
Taču daudz vairāk, iespējams, ir to, kas ar komisijas lēmumu nebūs apmierināti.
Viens no tiem ir Limbažu novada domes priekšsēdis Didzis Zemmers (ZZS), kurš sēdē iebilda pret Limbažu novadā esošā Skultes pagasta nodalīšanu no pašvaldības un pievienošanu jaunam Saulkrastu novadam. Viņš atbalsta pašvaldību reformu, taču nepiekrīt esošo novadu sadalīšanai, jo desmit gadus dome ir ieguldījusi visā teritorijā – arī Skultē, tāpat visiem ir kopīgi projekti un saistības.
Saulkrastu novada priekšsēdis Normunds Līcis (LRA) piekrita, ka process ir sarežģīts, bet Skultes cilvēku dzīve vairāk esot saistīta ar Saulkrastiem. Šī jaunā novada izveides iniciators Jānis Dombrava (NA) piebilda, ka Limbažu novads jau tā būšot liels pēc Salacgrīvas un Alojas pievienošanas tam.
Komisija lēma par labu Saulkrastiem.
Cerības izvairīties no iekļaušanas Bauskas novadā zaudēja arī Iecava, jo ierosinājums to apvienot ar Baldoni un Vecumniekiem neguva atbalstu. V. Valaiņa argumenti par labu Iecavai kā potenciālajam attīstības centram, kas varētu būt spēcīgāks par Saulkrastiem, neguva dzirdīgas ausis.
Nelīdzēja arī atgādne, ka šajās trīs pašvaldībās pie varas ir nevis ZZS, bet gan “Vienotība”, Latvijas Reģionu apvienība un Nacionālā apvienība. Komisijas priekšsēdētājs A. T. Plešs iepriekš bija Bauskas novada deputāts, viņam bija zināms, ka šai pašvaldībai ir cits viedoklis. A
tbalstu neguva arī V. Valaiņa priekšlikums Babītes novadu nepievienot Mārupes novadam, bet gan saglabāt esošajās robežās un pārdēvēt par Piņķu novadu, kas ir šīs teritorijas vēsturiskais nosaukums.
Rūpīgi sekot līdzi pašvaldību reformas ieviešanas gaitai sola arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš šonedēļ, tiekoties ar frakciju vadītājiem, uzsvēra, ka pašvaldību reformai ir jābūt vērstai ne tikai uz pašvaldību darba efektivizēšanu un pakalpojumu nodrošināšanu, bet arī uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un to kultūrvēsturisko identitāti.
Latvijas Televīzijas raidījumā “1 pret 1” E. Levits pirmdien sacīja: “Cilvēks dzīvo savā ciemā vai mazpilsētā. Ja šajā vietā vairs nebūtu vēlētas vienības, šie cilvēki justos apdalīti.”
E. Levits uzsvēra, ka šis ir viens no ierosinājumiem viņa iesniegtajā “demokrātijas paketē”.
Tā attiecas uz vairākiem ar reformu saistītiem likumiem. Atbildot uz jautājumu, vai prezidents kādu reformas likumu varētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, viņš atbildēja, ka Valsts prezidentam ir zināmi instrumenti un iespējas “un es rūpīgi skatīšos, kas būtu darāms”.
