Cer izvairīties no novadu sadalīšanas. Ko iedzīvotājiem nozīmētu ministrijas piedāvātais “pārejas perioda” risinājums? 3
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru par neatbilstošu Satversmei ir atzīta Ozolnieku novada iekļaušana Jelgavas novadā un Ilūkstes novada iekļaušana Augšdaugavas novadā, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija trešdien uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) līdz 15. septembrim sagatavot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Ministrijas pārstāvji komisijas sēdē piedāvāja pārejas perioda risinājumu, kas dotu iespēju nesadalīt jau izveidotos novadus līdz 2025. gada vēlēšanām, bet pēc tam valstspilsētas apvienot ar tām piegulošajiem novadiem.
VARAM piedāvājums nozīmētu, ka pēc 2025. gada vēlēšanām Augšdaugavas novadu pievieno Daugavpilij, Jelgavas novadu – Jelgavai, Dienvidkurzemes novadu – Liepājai, Ventspils novadu – Ventspilij, Rēzeknes novadu – Rēzeknei.
Satversmes tiesa 21. jūnijā savā nolēmumā par neatbilstošu Satversmei atzina Ilūkstes un Ozolnieku novadu iekļaušanu pašvaldībās, kurām nav valsts plānošanas dokumentos noteikta nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra. Saeima ir uzdevusi valdībai sagatavot izvērtējumu par potenciālajiem attīstības centriem līdz nākamā gada 1. jūnijam, bet Satversmes tiesas spriedums ir jāizpilda jau līdz šā gada beigām.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (“AP”) komisijas sēdē atgādināja, ka no nākamā gada 1. janvāra Ozolnieku novada teritorijas atrašanās Jelgavas novadā un Ilūkstes Augšdaugavas novadā zaudēs spēku. Tas nozīmētu, ka to iedzīvotājiem būtu liegta pakalpojumu pieejamība, kas nebūtu pieļaujams.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša komisijas sēdē arī informēja par nodomu likumā noteikt plašāku jautājumu loku, kuros pilsētas jau šajā sasaukumā sadarbotos ar novadiem. Tagad pašvaldībām ir pienākums izstrādāt kopīgu attīstības stratēģiju, sadarboties atkritumu apsaimniekošanas jomā, bet VARAM rosina pilsētai ar novadiem kopīgi organizēt arī transporta pakalpojumus, sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, veicināt saimniecisko darbību, bērnu tiesību aizsardzību. Taču tas ir tikai viens no variantiem. Paredzams, ka septembrī VARAM iesniegs Saeimā vairākus piedāvājumus.
Būs jārīko iedzīvotāju aptaujas
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis VARAM sākotnējo piedāvājumu sēdē vērtēja kā “diezgan labu, jo tas nenojauc vēlēšanu rezultātus, neliek rīkot jaunas vēlēšanas, kad cilvēki ir noskaņoti strādāt, kā arī dod laiku izvērtēšanai”.
Augšdaugavas novadā un Jelgavas novadā ir ievēlētas jaunās domes. Kā vienā, tā otrā pašvaldībā koalīcijā iesaistījušies politiskie spēki, kas iepriekš bija pie varas Ilūkstē un Ozolniekos. Taču M. Pūķis ir rezervēts pret ministrijas ieceri ap lielajām pilsētām veidot pilsētreģionus, tām pievienojot lauku pašvaldības.
Komisijas priekšsēdis J. Pūce sēdē uzsvēra, ka VARAM sagatavotās izmaiņas likumā būs jāapspriež ar šo teritoriju iedzīvotājiem. Deputāti Regīna Ločmele (“Saskaņa”) un Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norādīja, ka ir jābūt skaidrai procedūrai, kā iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana notiek – vai aptauju rīko pašvaldībā, kas vērsās Satversmes tiesā, jaunā novada teritorijā, vai izvaicā cilvēkus arī lielajās pilsētās, kurām grasās novadus pievienot.
“Tā ir diezgan pikanta situācija, jo jaunās pašvaldības ir tikko sākušas strādāt, bet tagad viņiem vaicās, vai gribat, lai jūs transformē,” sacīja A. Ašeradens. Viņš arī redz grūtības pilsētu un novadu sadarbībā, jo izglītības jautājumos, transporta, komunālās saimniecības jomā, piemēram, starp Rēzekni un novadu neesot nekādas sadarbības, “un viņi viens otru ignorē”.
Ilūkstieši aicina deputātus uz novadu
Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka Ilūkste un Ozolnieki uzvarēja Satversmes tiesā, bet rezultāts nav tas, ko pašvaldības vēlējās, – saglabāt savu patstāvību. VARAM piedāvājot iet vieglāko ceļu. Taču, viņaprāt, valdība izvērtējumu par potenciālajiem attīstības centriem varētu sagatavot ātrāk.
Tāpat būtu vērts izpētīt pilsētas un lauku sadarbību Valmieras un Jēkabpils novados, kur jau tagad valstspilsētas iekļautas novadā. Tikai pēc tam varētu lemt, vai lielās pilsētas var apvienot ar tām pieguļošajām teritorijām, uzskata V. Valainis.
Augšdaugavas novada priekšsēža vietnieks Maigurs Krievāns (LZS), kurš iepriekš bija šajā amatā Ilūkstes novadā, “Latvijas Avīzei” sacīja, ka ilūkstieši jau mēnesi gaida atbildi no Saeimas uz pašvaldības priekšlikumu valsts plānošanas dokumentos noteikt arī Ilūksti par attīstības centru, kas pavērtu tai ceļu uz finansējumu, kāds ir pieejams tikai centriem.
Tieši attīstības centra statuss savulaik nodrošinājis nelielā Līvānu novada attīstību. M. Krievāna teiktais sakrīt ar Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (NA) vairākkārt jau iesniegto iniciatīvu noteikt jaunus attīstības centrus, kāds varētu būt arī Ilūkstē. Komisijas sēdē trešdien J. Dombrava to vēlreiz atgādināja. Tas arī ļautu izvairīties no lauku pašvaldību apvienošanas ar pilsētām.
Augšdaugavas novada pievienošanu Daugavpilij M. Krievāns uzskata par pilnīgi neiespējamu, kam neviens nepiekristu arī bijušā Daugavpils novada teritorijā. Augšdaugavas novadā ir nepilni 29 000 iedzīvotāju, bet Daugavpils ir otra lielākā pilsēta ar 90 000 iedzīvotājiem.
Tad būtu jāmaina vēlēšanu sistēma, jo pretējā gadījumā novada intereses neviens nepārstāvētu. “Mēs gribam tikties ar ministru Artūru Tomu Plešu un vēlamies, lai arī Saeimas komisijas deputāti atbrauc uz mūsu pašvaldību, tiekas ar deputātiem un iedzīvotājiem, uzklausa mūsu viedokli, nevis Rīgā kaut ko nolemj,” teica M. Krievāns. Jau ceturtdien Augšdaugavas novada dome varētu sagatavot vēl vienu vēstuli Saeimas komisijai un frakcijām, pieļāva M. Krievāns.
