Cer izskaust dalīto īpašumu 0
Uz citam īpašniekam piederošas zemes uzcelto namu iedzīvotājiem neprasīt nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Nepieļaut šādu dalītu īpašumu veidošanu turpmāk, izņemot gadījumus, ja uz īpašniekam piederošas zemes cits īpašnieks, iepriekš vienodamies par apbūves tiesībām, būvē veikalus, birojus vai citas nedzīvojamās ēkas.
Ļaut dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi zem ēkām par tās kadastrālo vērtību.
Ar šādiem priekšlikumiem vakar, 12. jūnijā, Ministru kabineta sēdē nāca klajā Tieslietu ministrija, kurai bija uzdots atrast atrisinājumu gadiem milzušajām problēmām ar tā sauktajiem dalītajiem īpašumiem, kur zeme pieder vienam, bet uz tās uzceltais nams – otram īpašniekam.
Kā zināms, kopš pagājušā gada Tieslietu ministrijā īpaši izveidota darba grupa valsts sekretāra vietnieces Lailas Medinas vadībā slīpē jaunu – Dalītā īpašuma – likumu, kas noteiktu zemes un uz tās uzcelto ēku īpašnieku jaunās tiesības un pienākumus. Viens šā likumprojekta sākotnējais variants paredzēja samazināt namu iedzīvotājiem nomājamās zemes platību, vienlaikus samazinot tai kadastrālo vērtību. Tāpat ierosināts pārskatīt pirmpirkuma tiesību regulējumu, jo, kā zināms, pašlaik likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības tiek veikli apietas ar fiktīviem dāvinājumiem vai vispirms pārdodot vienu zemes domājamo daļu, pēc tam atlikušo.
Ziņojumā valdībai sīkāk izklāstīts, kā varētu izbeigt šādu dalīto īpašumu pastāvēšanu.
Viena iespēja – dzīvokļa īpašuma likumā būtu jāparedz dzīvokļu īpašnieku tiesības lemt par zem ēkas esošās zemes izpirkšanu ar balsu vairākumu. Pēc ziņojuma autoru ieceres šādas tiesības būtu jādod “saprātīgā termiņā”, piemēram, 10 gadu laikā pēc Dalītā īpašuma likuma stāšanās spēkā.
Ja dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu lemtu par zemes izpirkšanu, zemes īpašniekam nebūtu tiesību tam iebilst.
Namu iedzīvotāji varētu izpirkt zemi tādā platībā, kādā tā savulaik bijusi piesaistīta ēkai, nododot to privatizācijai.
Tā kā apbūves zemei, sevišķi Rīgā, ir noteikta ļoti augsta kadastrālā vērtība, kuru dzīvokļu īpašnieki uzreiz nespētu samaksāt, izpirkšana būtu paredzēta pakāpeniski. Kamēr zeme tiek izpirkta, dzīvokļu īpašniekiem turklāt būtu jāmaksā procenti par zemes izmantošanu.
Pēc lietpratēju atzinuma, priekšlikumam izbeigt dalīto īpašumu pastāvēšanu, ļaujot namu un dzīvokļu īpašniekiem izpirkt zemi, varētu nikni pretoties zemes īpašnieki, kuru starpā ir daudz ietekmīgu ļaužu ar lielām ietekmēšanas iespējām Saeimā. Pašlaik, piemēram, Rīgā, kur apbūves zemes kadastrālā vērtība ir ļoti augsta, likumā noteiktā piespiedu nomas maksa viņiem ir ļoti ienesīga – vismaz 8000 līdz 10 000 latu tīras peļņas gadā, pašiem neieguldot šajā biznesā ne santīma. Savukārt iespējas izpirkt zemi dzīvokļu īpašniekiem tik un tā nozīmētu maksājumus uz daudziem gadiem.
No līdzšinējās pieredzes gan labi zināms, ka daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāji bieži nespēj vienoties ne par nama remontu, ne citām ar nama uzturēšanu saistītām lietām.
Ja dzīvokļu īpašnieki nespētu vienoties par zemes pirkšanu, zemes īpašniekam būtu tādas pašas tiesības un ar tādiem pašiem noteikumiem izpirkt dzīvojamo namu. Tā kā starp zemes īpašniekiem ir pietiekami daudz turīgu ļaužu, šāds risinājums dzīvokļu īpašniekus – piespiedu zemes nomniekus ar laiku pārvērstu par dzīvokļu īrniekiem.
Kā zināms, dzīvojamo namu un dzīvokļu īpašnieki pašlaik spiesti maksāt ne tikai par tā saukto zemes piespiedu nomu (pēc likumā noteiktā – 6% no zemes kadastrālās vērtības, ja vien nevar vienoties par citiem noteikumiem), bet arī atlīdzināt zemes īpašniekam aprēķināto nodokli par zemi – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Tāpat viņiem jāsamaksā nodoklis par saviem dzīvokļiem – 0,2 līdz 0,6% no dzīvokļu kadastrālās vērtības. Tā kā dzīvokļu īpašnieku vietā nomas līgumus noslēdz namu apsaimniekotāji aiz viņu mugurām, dzīvokļu īpašniekiem patiesībā nav nekādu iespēju vienoties par citiem noteikumiem – ar apsaimniekošanas rēķiniem viņi tiek nostādīti notikuša fakta priekšā.
Daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji turklāt nekaunas pieprasīt sev papildu atlīdzību par iekasēšanas pakalpojumu, ko savukārt vēl apliek ar 22% pievienotās vērtības nodokli.
Visi tiesību dokumentu projekti, kuros paredzētas minētās pārmaiņas, Tieslietu ministrijai jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šā gada 1. augustam.