«Ceplis» atdzimst atmiņās 0
Otrdien, 1. maijā, Rīgas kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos “Ceplis. Filmas arheoloģija” – Rīgas Kinostudijas dokumentāla filma, kas tapusi, atzīmējot leģendārās kinolentes “Ceplis” 40 gadus un suminot tās režisoru Rolandu Kalniņu 90. jubilejā.
“Ceplis. Filmas arheoloģija” ir kas līdzīgs satelītprojektam, kādus komplektā pievieno gandrīz katrai mūsdienu lentei. Caur varoņu stāstiem, fotogrāfijām un kino kadriem tā ļaus ielūkoties leģendārā “Cepļa” tapšanas gaitā, aizkulisēs, sajūtot tā laika filmēšanas atmosfēru,” stāsta jaunās dokumentālās filmas režisore Agita Cāne-Ķīle. Viņasprāt, visvērtīgākais tajā ir cilvēku atmiņu stāsti par piedzīvoto un personiskajām sajūtām. Piemēram, filmā iekļauta, iespējams, šobrīd svaigākā un pēdējā intervija ar pazīstamo talantīgo latviešu kinooperatoru Gvido Skulti. Taču filma tāpat ļaušot arī iepazīties ar iepriekš nepubliskotiem “Cepļa” kadriem – tostarp veselu epizodi, kas savulaik netika iekļauta gala versijā.
Radīt pētniecisku dokumentālu filmu par “Cepli” režisores uztverē ir veids, kā “pacelt saulītē” tos cilvēkus, kas savulaik tik daudz ieguldījuši, veidojot un attīstot Latvijas kinematogrāfu. “Svarīgākais ir godināt cilvēkus, aktierus, kinorežisorus, operatorus. Filma savā veidā ir iespēja pateikt viņiem lielu paldies par padarīto, ko ikdienā piemirstam,” teic A. Cāne-Ķīle.
“Ceplis. Filmas arheoloģija” ir jau otrais darbs viņas iecerētajā ciklā par latviešu nozīmīgākajām lentēm. Ar pirmo skatītāji iepazinās jau pērn, kad Rīgas svētku laikā pirmo reizi uz lielā ekrāna varēja noskatīties lenti “Filmas arheoloģija. Vella kalpi”, atzīmējot leģendārā kinodarba 40. jubileju. To vēlāk translēja arī Latvijas televīzija. Un tieši skatītāju lielā, neviltotā atsaucība un atzinīgie vārdi bijuši spēcīgs pamudinājums darbu turpināt. Jau tagad top materiāls cikla trešajai filmai, kas citā gaismā rādīs Gunāra Pieša “Pūt, vējiņi”. Arī tai nākamgad aprit apaļi 40.
Tiesa, par nākamajām filmām runāt esot grūti. Kā skaidro “Ceplis. Filmas arheoloģija” producente Ieva Rozentāle, iecerētajam dokumentālo filmu projektam joprojām nav pastāvīga finansējuma. Lai arī filmēšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un bijuši arī privāti sponsori, pārsvarā ietilpīgais izpētes un uzņemšanas darbs tiekot veikts, atalgojumu nesaņemot.
“Gribam strādāt un cenšamies to veikt pēc iespējas raitāk, jo pastāv liela iespējamība, ka nepaspēsim aprunāties ar cilvēkiem, kas bijuši nozīmīgi slaveno filmu tapšanā. Piemēram, pavisam nesen mūžībā aizgājis “Vella kalpu” aktieris Artūrs Ēķis, kuru vēl paguvām nointervēt,” teic producente, piebilstot, ka, viņasprāt, filmu “arheoloģijas” ir svarīgas ar to, ka ir daļa no Latvijas filmu vēstures.
Piemēram, Krievijā līdzīgā veidā jau gadiem tiek strādāts pie labāko padomju laika kinodarbu izpētes un tiem veltītu dokumentālu filmu sagatavošanas un izplatīšanas.
“Ceplis. Filmas arheoloģija” vienīgais publiskais seanss notiks otrdien, 1. maijā, plkst. 18 “Splendid Palace” Lielajā zālē, piedaloties tās radošajai grupai un arī leģendārā darba “Ceplis” aktieriem. Pasākumu atbalsta SIA “Rīgas nami” un Valsts kultūrkapitāla fonds. Savukārt pirmizrādi LTV1 filma piedzīvos jau šosestdien, 5. maijā, plkst. 21.20.
“Ceplis. Filmas arheoloģija” tapusi Rīgas Kinostudijā, un to veidojuši scenārija autore Daira Āboliņa, operators Jānis Šēnbergs, montāžas mākslinieks Visvaldis Zarakovskis, mūziku radījis Raimonds Tiguls.
Uzziņa Filma “Ceplis” tapusi 1972. gadā Rīgas Kinostudijā, iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Spēlfilmas “Ceplis” režisors Rolands Kalniņš, scenārija autors Viktors Lorencs, operators – Gvido Skulte. Lomās: Eduards Pāvuls, Lidija Freimane, Velta Straume, Aivars Siliņš, Gunārs Cilinskis, Helga Dancberga, Regīna Razuma, Rolands Zagorskis. |
