Gata Šļūkas zīmējums

“LA” lasītājiem cieņā mājražotāji un bioloģiskā pārtika 0

Par Ilzes Galkinas aprakstītās bioloģiski sertificētās saimniecības “Kaņepītes” produkciju – tostarp “dzīvajām” auzu pārslām un zirņu miltiem – ieinteresējās vismaz pārdesmit lasītāju (skat. rakstu “LA” 9. decembrī), kuri zvanīja redakcijai, lai noskaidrotu saimniecības adresi.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Izrādās, viņi labprāt pērk bioloģisko saimniecību ražojumus vai arī pastiprināti interesējas par tiem. Kāpēc? To mēģināju noskaidrot sarunā ar dažiem lasītājiem.

Harijs Blūms Aizputes novadā: “Jau kopš jaunības esmu domājis par to, ko ēdu, lai gan ne vienmēr dzīvē tas ir izdevies. Bieži ir jāizvēlas arī rūpnieciskā produkcija, kas ir saķīmiķota līdz nejēdzībai. Taču, tā kā esmu arī bijis lauksaimnieks, savus kartupeļus un saknes esmu izaudzējis vienmēr. Arī pienu pērku tikai no pazīstamiem zemniekiem, par kuriem zinu, kā viņi lopiņus tur un baro. Ar miltiem un putraimiem gan grūtāk – tie ir jāpameklē. Ja dzirdu par dzirnavām, kur pareizi maļ bioloģiskos graudus, es uzzinu, kur ir viņu veikali un pa ceļam tur vienmēr iebraucu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Ligita Daugaviete Jaunpilī: “Tā kā esmu vientuļa pensionāre, par bioloģisko saimnieku un mājražotāju ražojumiem varu tikai lasīt “Latvijas Avīzē” un skatīties televīzijā. Mums Jaunpilī ir tikai veikali “Top!” un “Lats” un tur jau šādus “brīnumus” pārdod reti. Tukumā gan atvēries mājražotāju veikaliņš, bet turp netieku. Man radiniece reiz no Rīgas atveda cieto mājražotāju sieru. Dārgs gan, pie 10 latiem, bet kas par mantu! Vienreiz arī redzēju, kā cep īstu lauku baltmaizi Latgalē. Kā šo maizi man sakārojās, lai gan parasti baltmaizi neēdu! Kādreiz Rīgā pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas bija maizes ceptuve “Pavasaris”. Visa iela smaržoja pēc baltmaizes! Toreiz bija citādi audzēti un kaltēti graudi, citādi malti milti, maizi cepa bez visādām E vielām. Mazie ražotāji un nelielās dzirnavas tagad atkal cep un gatavo tāpat kā agrāk, un atgūst produktu agrāko burvību.”

Lelda Kārkliņa Rīgā: “Es visas draudzenes Ziemassvētkos iepriecināšu ar pilngraudu miltu paciņām no veikala, kur pārdod bioloģiskos graudus. Lai uzcep un iepriecina ar kaut ko īstu savus bērnus!”

Veronika Kalvāne Rēzeknē: “Es sevišķi izbaudu pāris lauku sieviņu gatavoto biezpiena sieru, kāds ir tikai Latgalē. Man šķiet labāk ēst maizi no “dzīviem” pilngraudu miltiem, tajā skaitā kviešu miltiem, jo tur ir klāt graudu dīglīši, dzert pašas pļavās un mežos lasītas tējas nekā ņemt no spīdīgām paciņām, ko tautā sauc arī par “slīkonīšiem”, grauzt svaigus burkānus, nevis šokolādi. Tā jūtas labāk mani asinsvadi un organisms. Tā ir arī garšīgāk. Ļoti cienu cilvēkus, kuri prot gatavot dabiskus produktus, un man nav skaudības, ka viņi par to arī nopelna. Katrā ciemā būtu jābūt šādiem aizrautīgiem ražotājiem. Tas nāktu par labu gan visu veselībai, gan cilvēku turībai, jo tas ir bizness, kurā pārsvarā strādā visas ģimenes.”

www.la.lv

No atsauksmēm par 9. decembrī publicēto Ilzes Galkinas rakstu “”Kaņepīšu” dzirnavās šķeļ zirņus”.

Ieva: “No sirds vēlos pateikties šīs saimniecības vadītājiem un darbarūķiem – jau sen meklēju bioloģiskās auzu 
pārslas. Un, kad beidzot iegādājos “Kaņepīšu” ražojumu, esmu vienkārši sajūsmā! Ļoti, ļoti garšīgas! ”

Uzziņa

PVD ir reģistrēti 965 uzņēmumi, kas pārtiku ražo mājas apstākļos. 2012. gadā mājražotāju skaits Latvijā pieauga gandrīz par 14%. Par to, kā kļūt par mājražotāju, var uzzināt nupat iznākušajā “Lauku Avīzes” tematiskajā avīzē “Mājas gardumi”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.