Cenu politika… Kāpēc tā drīzāk izskatās pēc spekulācijas un laupīšanas? Atbilde lasītājam 0
Lūdzu, izskaidrojiet, kā tiek veidota cenu politika Latvijā! Tagad tā drīzāk izskatās pēc spekulācijas un laupīšanas. Lūk, daži piemēri. Vakar sieva nopirka kartupeļus par 20 centiem kilogramā, bet šodien no manis prasīja 33 centus kilogramā tajā pašā vietā. Padomijas laikā mana alga bija 300 rubļu. Ihtiola ziede tad maksāja 47 kapeikas. Tagad nopirku tādu pašu tūbiņu par 3,47 eiro (mana pensija ir 280 eiro mēnesī). Veikalos Cenu klubs, Jysk un citos gandrīz visas cenas beidzas ar skaitli 99 (0,99; 3,99, 14,99; 59,99 eiro…). Alfā vīriešu maks 1. stāvā maksā 32 eiro, otrajā stāvā (ražo tā pati firma) – 42 eiro… Kaimiņiene vecākajam dēlam Šauļos nopirka siltinātas treniņbikses (liela izmēra) par 10 eiro. Mazo izmēru nebija, tāpēc jaunākajam dēlam meklēja Rīgas Centrāltirgū, bet tur šādas bikses maksāja 30 eiro. Ražotājs atkal viens un tas pats. Kā to visu vērtē un skaidro speciālisti? Cilvēks nostrādājis 50 gadus un saņem pensiju, no kā atvelk ienākuma nodokli, bet aiziet uz veikalu, lai nopirktu maizīti, un atkal jāmaksā nodoklis… IMANTS RĪGĀ
Ekonomikas ministrijas speciālisti skaidro, ka preču un pakalpojumu cenas veidojas, ņemot vērā vairākus faktorus, kur viens no galvenajiem kritērijiem ir ražošanas izmaksas, piemēram, darbinieku algas, nodokļi, izejvielu piegādes izmaksas, telpu nomas maksa, enerģijas cena. Ne mazāk svarīgs ir arī pieprasījums, ko ietekmē iedzīvotāju pirktspēja un patērētāju iepirkšanās tradīcijas. Tāpat konkurences intensitāte un tirgus lielums var būtiski ietekmēt cenas.
Taču katrā valstī un katrā uzņēmumā šie faktori atšķiras, tāpēc jāņem vērā arī paša uzņēmuma izvēlētā cenu politika. Nereti lielveikali preču cenas nosaka, ņemot vērā konkrētas preču grupas. Tādējādi veikals var izvēlēties vienas preces pārdot lētāk, citas – dārgāk, bet tomēr saglabāt kopējo cenu grupas līdzsvaru. Uzņēmumi un veikali ir ieinteresēti pārdot preci, tāpēc piemēro dažādus paņēmienus, kā piesaistīt pircēju uzmanību. Ja cena beidzas ar 99 centiem, piemēram, prece maksā 9,99 eiro, tad psiholoģiski tas cilvēkam tomēr šķiet lētāk nekā 10 eiro, lai gan starpība ir tikai viens cents.
Valdība cenu veidošanos var ietekmēt tikai daļēji – galvenokārt ar nodokļu un tarifu (administratīvi regulējamo cenu) noteikšanu. Liela nozīme Latvijā ir arī augstajai ienākumu nevienlīdzībai. Lai to mazinātu, valdība no 2018. gada ievieš jauno nodokļu reformu, kuras pamatā ir minimālās algas celšana, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana pensijām (no 235 līdz 300 eiro).
Jā, cenas pēdējos 25 gados Latvijā ir būtiski augušas, taču jāatceras, ka visstraujāk tas notika tieši deviņdesmito gadu sākumā cenu un tirdzniecības liberalizācijas ietekmē, ko izraisīja PSRS sabrukums un uzsāktās ekonomikas strukturālās reformas. Turklāt pēdējos 25 gados būtiski auguši arī iedzīvotāju ienākumi. Tātad visi šie procesi jāvērtē vairāku gadu kontekstā un kopsakarībā.
UZZIŅA
• 1992. gada janvārī minimālā darba alga bija 3,27 eiro, bet no 2018. gada janvāra – 430 eiro mēnesī.
• Vidējā pensija 1991. gadā bija 1,11 eiro, bet 2017. gadā – 324,25 eiro.
• Vidējā alga pieaugusi no 4 eiro 1991. gadā līdz 927 eiro 2017. gadā.
• Kopumā pēdējos 20 gados iedzīvotāju pirktspēja vairākumam produktu ir augusi 2–4 reizes.
