Cenu krīze būvniecībā “Rail Baltica” projektu būtiski neietekmē 3
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2020. gadā, būvniecības izmaksas palielinājušās par 10% – liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati līdz šā gada oktobrim. Būvmateriālu cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada rudeni, palielinājušās par 14,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 6,2%, bet strādnieku darba samaksa pieaugusi par 5%.
Turklāt runa nebūt nav par pieaugumu tikai vienā mēnesī – saskaņā ar tiem pašiem datiem tādas pašas tendences novērojamas visā trešajā gada ceturksnī. Kopējais būvniecības izmaksu līmenis tajā palielinājies par 4,2%, tostarp būvmateriālu cenas par 6,2%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas par 2,1%, bet strādnieku darba samaksa palielinājusies par vienu procentu.
Sadārdzinājuma dēļ atsevišķās pašvaldībās iepirkumu konkursos uzvarējušie būvnieki no līguma slēgšanas mēdz atteikties. Tas saistīts ar faktu, ka konkursu procedūras vidēji ilgst sešus mēnešus, un šajā laikā notikušais sadārdzinājums nereti vairs neļauj objektu uzbūvēt par konkursā izteiktā piedāvājuma cenu.
Tādēļ vērojama tendence, ka daudzi pasūtītāji reģionos šobrīd piekopj nogaidīšanas taktiku vai arī sludina iepirkumus atkārtoti, ja būvējamais objekts ir kā sāpošs zobs, kura ārstēšanu atlikt nevar.
“Gadsimta projektam” naudas pietiek
Valsts sektorā lielākais būvniecības objekts patlaban ir dzelzceļa infrastruktūras projekts “Rail Baltica”. Starptautiskās trases būvniecības procesu Latvijas teritorijā organizē SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (“EDzl”).
Kā “Latvijas Biznesu” informēja uzņēmumā, “Rail Baltica” būvniecības līgumi balstoties tikai iepirkumu rezultātā noslēgtajās izmaksās. Šobrīd neesot tādu gadījumu, kad būvnieki izteiktu vēlmes mainīt finansēšanas vai veicamo darbu termiņu nosacījumus, jo noslēgtie līgumi jau ietverot inflācijas risku mazināšanas nosacījumus.
“Rail Baltica” projekta pamatfinansējuma avots ir Eiropas Komisijas piešķirtais ES Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Connecting Europe Facility” jeb CEF) finansējums. Šis finansējums veido līdz 85% no kopējām projekta izmaksām. Atlikušos 15% finansē Baltijas valstis no nacionālā budžeta līdzekļiem.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju šogad “Rail Baltica” projekta plānotais budžets Latvijā bijis 108,7 miljoni eiro, no tiem 41,6 miljoni eiro ES finansējums un 67,1 miljons eiro valsts budžeta finansējums.
Piesaistot papildu finansējumu, kas nepieciešams papildu aktivitāšu īstenošanai, tajā skaitā lokālplānojumu izstrādei saistībā ar reģionālo staciju būvprojektēšanu, “Rail Baltica” projekta budžets kopumā 2021. gadā sasniedzis 126,6 miljonus eiro, no tiem ES finansējums ir 59 miljoni eiro un 67,6 miljoni eiro valsts budžeta finansējums ar plānoto apguvi līdz 2021. gada beigām.
Plānotā budžeta izpilde būšot 114,7 miljoni eiro, no tiem 47 miljoni eiro ES finansējums un 67,7 miljoni eiro valsts budžeta līdzfinansējums. Budžeta neizpilde jeb ietaupītie līdzekļi rodas veiksmīgos iepirkumos.
Piemēram, šogad “EDzl” noslēgtais “Rail Baltica” Stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā “Rīga” izbūves līgums bijis par 236 miljoniem sākotnēji plānoto 270 miljonu eiro vietā. Šis līgums gan attieksies jau uz nākamajiem budžeta apguves periodiem.
Paredz objektu prioritizāciju
Satiksmes ministrija uzsver, ka “Rail Baltica” projekta turpmākā īstenošana arī nākamgad būs viena no šīs ministrijas galvenajām prioritātēm. Nākamā gada budžeta projektā šim mērķim plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro paredzēti kā piesaistītais ES finansējums.
Vienlaikus SM arī atzīst, ka materiālu izmaksu pieauguma un resursu nepietiekamības apstākļos, ko pastiprinājusi Covid-19 pandēmija, būs būtiski racionāli plānot investīcijas gan katrā projekta īstenošanas valstī, gan “Rail Baltica” globālajā projektā, sinhronizējot projekta īstenošanas plānus ar pieejamā finansējuma perspektīvām un projekta atsevišķu posmu gatavības pakāpi. Tādēļ būšot izstrādāta būvniecības posmu prioritizācijas stratēģija.
Nepieciešams indeksācijas mehānisms
Šajos apstākļos Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), kas uzņēmusies iniciatīvu organizēt regulāras diskusijas par nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas, valsts iestāžu un pašvaldību pārstāvju, kā arī lielāko nevalstisko organizāciju un būvniecības uzņēmumu vadītāju starpā, ir vēlreiz uzsvērusi, ka sadārdzinājuma laikā nepieciešams vienots cenu indeksācijas mehānisms būvniecībā gan projektu pasūtītājiem, gan būvniekiem.
Būvniecība valsts tautsaimniecībā ir sestā lielākā nozare, tai ir un būs liela nozīme ekonomiskās atveseļošanas procesā. Tāpēc, neskatoties uz satricinājumiem saistībā ar izvirzīto lietu konkurences pārkāpumos, visām iesaistītajām pusēm tomēr jāspēj attīstības virzienā skatīties kopā.
Lai attīstītu godīgu un ekonomiski pamatotu konkurenci, LBP uzskata, ka ļoti liela nozīme šobrīd ir nozares pārstāvju piedāvātajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kam būtu jāveicina projektu kvalitāte, jāizlīdzina izvirzīto prasību samērīgums, kā arī jāveicina godīga un objektīva konkurence.
