Cenu atšķirības ir nebūtiskas: “Rimi” taisnojas par augstākajām cenām Latvijā starp Baltijas valstīm 64
“Rimi” veikalu tīklā pārtikas cenu atšķirības Baltijā ir nebūtiskas, starpībai starp valstīm veidojot mazāk nekā 1%, aģentūrai LETA pauda SIA “Rimi Latvia” Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte, komentējot Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pētījumu par pārtikas cenām veikalu tīklos Baltijas valstīs.
Ciemīte akcentēja, ka institūta veiktajā aptaujā ir izvēlēts neliels un specifisks produktu kopums.
Viņa skaidroja, ka “Rimi” ikdienas cenu monitoringā apskata daudz lielāku produktu skaitu. “Katru dienu veicam cenu monitoringu katrā no saviem darbības tirgiem visām preču grupām,” sacīja Ciemīte, piebilstot, ka, piemēram, ja salīdzina Latviju ar Igauniju, tad no 50 000 produktu sortimenta katrā valstī abās sakrīt un pircējiem tiek piedāvāti 16 000 produktu, no kuriem 7238 ir pilnīgi vienādas cenas, 4012 ir līdz 10% zemāka cena, bet pārējai daļai var būt izteiktākas svārstības atkarībā no produktu kategorijas un konkurences konkrētajā tirgū.
Pārējā sortimenta daļa, pēc Ciemītes minētā, pamatā ir lokālie produkti, kas katrā valstī būs savi, piemēram, vietējais piens.
Tāpat viņa sacīja, ka AREI pētījumā netiek apskatīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes atšķirība starp Latviju un Igauniju, kas būtiski ietekmē spriedumu par cenu atšķirību, piemēram, pēc kompānijas datiem, Latvijas produktu cenu starpība ar Igauniju ir 0,4%, ja tiek ņemta vērā PVN likmes atšķirība.
Līdzīgi Ciemīte pauda, ka AREI pētījumā netiek atzīmēta arī akcīzes nodokļa starpība Baltijas valstīs, kas ietekmē, piemēram, tādas kategorijas kā kafija, limonādes.
“Tomēr, kopumā vērtējot gan AREI pētījumu ar mazāku produktu izlasi, gan mūsu iekšējos datus ar liela apjoma datiem, secinājums ir viens, ka starp trim Baltijas valstīm ir vērojamas nebūtiskas pārtikas cenu atšķirības, kur starpība starp valstīm ir mazāka par 1%,” uzsvēra Ciemīte.
“Rimi Latvia” Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja arī norādīja, ja pieņem, ka AREI mērķis bija izpētīt pirmās nepieciešamības preču vai zemāko cenu preču kategorijas, tad arī šajā sadaļā informācija ir daļēji nepilnīga, jo ir notikusi koncentrēšanās uz “Rimi” privātās preču zīmes zīmoliem, no kuriem “Rimi Basic” jau vairākus mēnešus pamazām pamet Baltijas tirgu, un pētījuma autori to, iespējams, nekonstatēja tirgus monitoringā.
Viņa skaidroja, ka pēdējo mēnešu laikā notiek aktīvs darbs, lai pārveidotu “Rimi Basic” līniju, kas vairākus gadus bija kompānijas bāzes produktu līnija.
“Šobrīd dažkārt dažādās diskusijās ir vērojama nepilnīga informācija saistībā ar “Rimi Basic” cenām, trūkst izpratnes par to, ka darbs pie jaunās līnijas dažādos mūsu tirgos var risināties atšķirīgā tempā,” pauda Ciemīte. Viņa stāstīja, ka piemēri medijos un sociālajos tīklos par īpaši zemām “Rimi Basic” etiķa vai tējas cenām kādā no blakus tirgiem ir saistīti ar krājumu izpārdošanu un pāreju uz jauno zīmolu “Rimi Smart”.
“Ir loģiski, ka cenas īstermiņā var atšķirties,” uzsvēra Ciemīte, atzīmējot, ka jauno zemās cenas “Rimi Smart” līniju plānots plašāk pieteikt septembrī, taču noslēgt darbu 2024.gada pirmajā ceturksnī.
Tāpat “Rimi Latvia” pārstāve sacīja, ka vērojams, ka dažādās publiskajās diskusijās trūkst izpratnes par to, ka Baltijas tirgus nav vienots, katrā no valstīm ir sava tirgus specifika, regulējums un konkurences situācija. Attiecīgi ir būtiska starpība arī produktu virzīšanas stratēģijās, piemēram, Igaunijā “Rimi” tīklā daudz populārāks ir “Paulig” zīmols kafijas kategorijā, kamēr Latvijā – “Merrild”.
“Tādu piemēru ir ļoti daudz, kur pat konkrēta produkta loma atšķiras. Dažkārt ir jautājumi, kāpēc kāds vietējais zīmols blakus tirgū ir lētāks – iespējams, ka tajā brīdī tas cenšas iekarot šo tirgu un piedāvā uz laiku zemāku cenu tieši šim mērķim,” minēja Ciemīte.
Tāpat viņa pauda, ka ir maldīgi uzskatīt, ja uzņēmums ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs, cenām vienmēr un visur ir jābūt vienādām. Piemēram, “Rimi” gadījumā ir ļoti atšķirīgas ne tikai tirgus pozīcijas Baltijas valstīs, bet arī veikalu tīkla pārstāvētie formāti katrā valstī – tie nav identiski veikali. Vienā valstī vairāk ir mazāku veikalu, citā ir vairāk hipermārketu, attiecīgi atšķiroties arī biznesa stratēģijai.
LETA jau vēstīja, ka atbilstoši AREI datiem par pārtikas cenām jūnijā un jūlijā starp Baltijas valstīm “Rimi” mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet “Maxima” tīklā – Lietuvā.
Kopumā AREI “Rimi” tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne “Rimi” zīmola produkcijas.
No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm “Rimi” veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.
Tāpat ziņots, ka SIA “Rimi Latvia” pagājušajā gadā strādāja ar 1,028 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 25,2% un bija 27,49 miljoni eiro.
“Rimi Latvia” reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums “Rimi Baltic”.
