Centrs “Marta”: Sarunai par Stambulas konvenciju piekrita divas frakcijas 1
Sarunai par Stambulas konvenciju ar biedrību “Centrs Marta” no piecām Saeimas frakcijām tikties piekritušas divas – frakcija “Vienotība” un “Saskaņa”, liecina informācija biedrības profilā sociālajā tīklā “Facebook”.
“Centrs Marta” ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā darbojas gandrīz 20 gadus, lai veicinātu sieviešu cilvēktiesību ievērošanu, kā arī sniedz palīdzību no vardarbības cietušām sievietēm. Biedrība jau iepriekš vēstulē aicinājusi Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un Saeimas frakciju vadītājus iedziļināties Stambulas konvencijas patiesajā būtībā, nevis noteiktu reliģisku konfesiju pārstāvju viedoklī par atsevišķiem konvencijas pantiem.
Kā liecina “Centrs Marta” paustais sociālajā tīklā, uzzinot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas pausto, ka tās viedokli par Stambulas konvenciju izmainījis Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, kurš plānojis arī tikties ar citām frakcijām, arī “Centrs Marta” nolēma tikties un aprunāties ar deputātiem.
“Centrs Marta” norāda, ka jau gadiem strādā ar vardarbības ģimenē jautājumiem, tāpēc uzskatīja par nepieciešamu dalīties savā praktiskajā pieredzē un skaidrot deputātiem, kā tieši Stambulas konvencija palīdzētu risināt vardarbības problēmu.
Biedrība 26.janvārī visām frakcijām nosūtījusi e-pastus ar aicinājumu tikties, pielikumā pievienojot arī vēstuli, kurā centrs skaidro Stambulas konvenciju.
Pēc “Centra Marta” paustā, frakcija “Vienotība” ar biedrības vadītāju tikās nākamajā nedēļā pēc informācijas saņemšanas, norādot, ka atbalstīs konvencijas ratificēšanu, bet frakcija “Saskaņa” piekritusi tikties, tomēr biedrības juristei tikšanās laikā lūgusi “beigt izdarīt spiedienu” uz frakciju, minot, ka šāda tikšanās notiek “pirmo un pēdējo reizi”.
Savukārt tikties ar biedrību atteikusies ZZS, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienība (LRA). ZZS atteikusies tikties, sakot, ka frakcijas deputāti par šo jautājumu jau esot gana zinoši, nacionālās apvienības deputāti sākotnēji izvēlējušies neatbildēt uz saņemto vēstuli, bet pēc tam telefona sarunā norādījuši, ka tikties nevēlas, un , pēc frakcijas domām, “Centra Marta” vēstules tonis bijis pārāk uzbrūkošs. Savukārt LRA netikšanās iemeslu nepamatoja.
Jau ziņots, ka pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai “Vienotība” atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) ir pārliecināts, ka konvencijas ratificēšana liks ieviest sociālā dzimuma konstrukciju, to viņš iepriekš pauda intervijā Latvijas Televīzijai. Ministra ieskatā, konvencijas ratificēšana uzliek valstīm par pienākumu mainīt izglītības un veselības aizsardzības sistēmu un citas jomas, kas ir nacionālo valstu kompetence.
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka pret konvenciju tiek izmantoti argumenti, kuriem pamatojumu dokumentā atrast nav iespējams, bet Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.
Vienlaikus vairāku baznīcu un draudžu pārstāvji, kā arī kultūras darbinieki publiskā vēstulē pauduši atbalstu Stambulas konvencijas ratificēšanai. Vēstuli parakstījuši kopumā 55 cilvēki, tostarp Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas pārstāvji, daļa Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes un Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēku, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga, aktrise un režisore Rēzija Kalniņa, rakstniece Nora Ikstena, Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juris Cālītis, māksliniece Inta Sarkane, izdevniecības “Musica Baltica” vadītāja Solvita Sējāne un citi.
