“Centrs Marta”: Latvijā prostitūcijā tiek vainota neaizsargātākā sabiedrības daļa, nevis ekspluatētāji 5
Latvijā jautājums par prostitūciju bieži tiek skatīts nevis no cilvēktiesību perspektīvas, bet moralizējot par prostitūcijā iesaistīto personu atbildību, turklāt nosodot visneaizsargātāko sabiedrības daļu, nevis pircējus, sutenerus un citus ekspluatētājus, uzskata biedrība “Centrs Marta”.
Šonedēļ pēc biedrības iniciatīvas ar Kanādas vēstniecības un Iekšlietu ministrijas (IeM) atbalstu notika seminārs “Praktiskie aspekti prostitūcijas ierobežošanas likumdošanā: Kanādas pieredze”. Seminārā piedalīties tika aicināti Prostitūcijas ierobežošanas likumprojekta izstrādes darba grupas locekļi un eksperti, kā arī Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji. Seminārā ar savu pieredzi dalījās Kanādas eksperts, Monreālas policijas leitnants Dominiks Mončamps.
Kā norādīja biedrības pārstāve Agate Rublovska, “Centrs Marta” uzskata, ka prostitūcijas ierobežošanai Latvijā nepieciešama Kanādas attieksme pret upuriem, proti, visa centrā jābūt cilvēkam, turklāt policijas uzdevums ir palīdzēt visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem.
Pēc Rublovskas paustā, semināra viesis norādīja, ka Kanādas iepriekš piekoptā prakse, kad tika sodītas prostitūcijā iesaistītās personas un kad pret viņām izturējās necienīgi, nedeva nekādus rezultātus, jo sadarbība ar policiju bija minimāla, “cilvēku tirgoņi dzīvoja, cepuri kuldami”, jo policija upuriem bija bieds, nevis atbalsts. Vienlaikus šī sliktā pieredze izgaismoja faktu, ka ar šāda veida rīcību policija nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, turklāt misija – palīdzēt neaizsargātākajiem – netiek piepildīta, jo neaizsargātie un jau iepriekš dzīvē smagi cietušie cilvēki tiek atkārtoti traumēti.
Šī iemesla dēļ “Centrs Marta” uzskata, ka nepieciešama gan visas sabiedrības, gan valsts institūciju viedokļa un prakses maiņa. “Kaut arī ir naivi cerēt, ka viena lekcija spēs mainīt mūsu sabiedrībā pastāvošos uzskatus, jo gadiem veidojušies uzskati pāris stundās parasti nemainās, vairāk un vairāk šādu tikšanos, kas veicina empātiju pret upuriem un arī izgaismo praktisko nepieciešamību palīdzēt šādā veidā, varētu ko mainīt, ilgtermiņā,” uzsver Rublovska.
Pēc viņas paustā, tikšanās ar Mončampu sniedza praktiķiem nozīmīgu un vērtīgu iespēju dzirdēt Kanādas pieredzi darbā ar cilvēku tirdzniecības un seksuālās ekspluatācijas upuriem, kā arī uzdot jautājumus par specifiskiem, praktiskiem jautājumiem un izzināt iemeslus abolicionistu likumdošanas ieviešanai Kanādā.
Kā ziņots, IeM Prostitūcijas ierobežošanas likumprojektu izskatīšanai valdībā plāno iesniegt līdz šī gada 1.jūnijam. Pagājušā gada decembra sākumā ministrija lūdza likumprojekta iesniegšanas termiņu pagarināt un valdība lūgumu apmierināja.
Pagājušā gada septembrī izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē iesniegtā likumprojekta redakcija paredzēja būtiski reformēt prostitūcijas jomas regulējumu, tostarp ieviest bargākus administratīvos sodus prostitūtu klientiem un palielināt prostitūtu vecuma cenzu.
IeM rosināja, ka likumprojekts varētu stāties spēkā 2019.gada 1.janvārī.
