Centrāltirgū nekas nav mainījies – visi turpina sarunāties krieviski 187
Arī pēc desmit gadiem daudzi tirgotāji Rīgas Centrāltirgū saziņā ar klientiem izmanto krievu valodu, jo latviešu valodu neprot vai prot nepietiekami. Valsts valodas centrā (VVC) atzina – lai arī situācija latviešu valodas lietojumā šķietami uzlabojas, tomēr ir jomas, kurās centrs konstatē pārkāpumus, un tirdzniecība ir viena no tām līdztekus apkalpojošajai sfērai kopumā.
Tirgus ir vieta, kur satiekas visdažādākie cilvēki. Pirms desmit gadiem “4.studija” raudzīja – kā notiek komunikācija starp pircējiem un pārdevējiem. Kādā valodā viņi sarunājas?
Sižeta galvenā varone pirms 10 gadiem bija Janka no Jaunzēlandes, kura Latvijā atradās skolēnu apmaiņas programmas ietvaros un jau divu nedēļu laikā bija apguvusi vismaz 100 vārdus un 80 teikumus. Diemžēl Centrāltirgū pārdevēji ar viņu nerunāja latviešu valodā. “Man atbild krievu valodā, un es neko nesaprotu,” sacīja Janka. “Kāpēc liela daļa cilvēku Latvijā nemācās latviešu valodu?” vaicāja jauniete.
Viens no pārdevējiem tolaik krievu valodā “4. studijai” atteica: “Man kaut kā nevajadzēja [iemācīties latviešu valodu].”
VVC pirms desmit gadiem atzina, ka pārdevējus, kas ar klientiem komunicē krievu, ne latviešu valodā, centrs sauc pie administratīvās atbildības. Vaicāta, vai tas ko maina, VVC pārstāve tolaik atzina: “Tāda pētījuma mums nav, bet atsevišķās vietās ir uzlabojušies šie rādītāji.”
Bet vai tiešām situācija, piemēram, Centrāltirgū, tagad, pēc 10 gadiem, ir uzlabojusies? Un visi pārdevēji var sarunāties latviešu valodā? To “4. studija” devās noskaidrot uz Rīgas Centrāltirgu.
“4. studija” uzrunāja kādu apavu tirgotāju, kurš atzina, ka latviešu valodā nerunā, lai gan Latvijā nodzīvojis ilgu laiku.
Tiesa, žurnālistes latviešu valodā teikto viņš, šķiet, saprata, bet lielākoties saziņa notika žestu un ķermeņa valodā. Līdzīgi komunikācija notika ar kādu cepuru tirgotāju un citiem.
“Šos pārkāpumus mēs konstatējam nemitīgi. Līdz ar to situācija šķietami uzlabojas un ir mainījusies.
Tomēr ir jomas, kurās mēs konstatējam pārkāpumus, un tirdzniecība ir viena no tām līdztekus apkalpojošajai sfērai kopumā,” atzina VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.
Mazliet cita situācija ir dārzeņu stendos, kur pārdevēji brīvi runā gan latviešu, gan arī krievu valodā.
Lai arī šāda situācija tirdzniecībā ir ikdiena, kad pārdevējs saprot latviski sacīto, bet atbild krievu valodā, VVC to nespēj novērst un reaģē uz pircēju iesniegtajām sūdzībām, kuru nav mazums.
“Ja mēs konstatējam, ka kāda persona, veicot savus profesionālos pienākumus, nelieto valsts valodu atbilstoši noteiktajam apjomam, mēs uzsākam administratīvā pārkāpuma procesu, kura ietvaros piemērojam administratīvo sodu,” skaidroja Rēķe.
Tiek izteikts brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz 700 eiro.
