Foto-LETA

Centrālcietumā atklās terora upuru piemiņas vietu, Okupācijas muzejs ieslodzīto izglītošanai dāvina grāmatas 2

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 3.jūlijā, uzrunās klātesošos komunistiskā terora upuru piemiņas vietas atklāšanas pasākumā Rīgas Centrālcietumā, portālu LA.LV informēja Saeimas Preses dienests.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas
Piemiņas vieta tiks veltīta tiem 99 komunistiskā terora upuriem, Latvijas iedzīvotājiem, kurus 1941.gadā prettiesiski nošāva un apraka Rīgas Centrālcietuma 4.korpusa pagalmā.

Šogad Latvijas penitenciārā sistēma atzīmē simtgadi kopš tās izveidošanas. Piemiņas vietas atklāšana ir viens no pasākumiem, kas paredzēts, lai izrādītu cieņu, atgādinātu un vienlaikus atskatītos uz penitenciārās sistēmas vēstures notikumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Paredzēts, ka klātesošos uzrunās arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure un Latvijas Okupācijas muzeja pētniece Inese Dreimane.

Pasākumā piedalīties aicināti arī bojāgājušo piederīgie, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Tieslietu ministrijas un Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji.

Savukārt Latvijas Okupācijas muzejs Rīgas Centrālcietuma bibliotēkai dāvinās 24 grāmatas “Via dolorosa” 5. un 6. grāmatu eksemplārus, informēja Inese Jansone, Latvijas Okupācijas muzeja Sabiedrisko lietu vadītāja.

Dāvinājums paredzēts ieslodzījumā esošo personu izglītošanai.

Grāmatās apkopoti represēto Latvijas cilvēku atmiņu stāsti un fotogrāfijas, tās sastādījusi dzejniece Anda Līce, dizaina autors – Rihards Delvers.

“Via dolorosa” ietvertās atmiņas vieno Elzas Rūķītes-Ķeikules Frīdlenderes teiktais: “Dzīvība prasīja dzīvot. Tikai tā varēja izturēt. Tas ir brīnums, ka starp trejiem dzirnakmeņiem – pirmo padomju okupāciju, Otro pasaules karu un otro padomju okupāciju – maltajiem ir laimējies izdzīvot un nodot mums tādu pieredzi, kurai grūti atrast vārdu. Tik satriecoši daudz nedzīvotu dzīvju! Ja viņi šodien būtu mūsu vidū, Latvija skanētu pavisam citādāk.”

Rīgas Centrālcietumā strādājošā sociālā darbiniece Ilona Ceicāne, kura šogad atzīta par gada labāko sociālo darbinieci, uzsver, ka arī ieslodzījumā cilvēki vēlas lasīt.

Dažreiz cietumā lasīt pat ir vienkāršāk nekā vidē, no kuras nāk cietumā esošie cilvēki.

Līdz šim muzejs ir mērķtiecīgi mācījis skolu pedagogus, kā skolā strādāt ar okupācijas vēstures tēmām, kā arī paša muzeja darbinieki ir veidojuši nodarbības skolēniem.

Tomēr Latvijas Okupācijas muzejs informāciju un zināšanas par okupācijas varas nodarījumiem vēlas izplatīt ne tikai sarīkojumos, kurus apmeklē ieinteresēti un labi izglītoti ļaudis.

Skolas ir tradicionāla vieta muzeja stāsta stāstīšanai, bet cietums ir jauns, līdz šim nebijis virziens.

Reklāma
Reklāma

Uz ieslodzījuma vietu vienkārši nevar aiziet, lai stāstītu par vēsturi, tas prasa nopietnu sagatavošanos no dažādiem viedokļiem.

Muzeja vadība priecājas par ieslodzījuma vietu pārvaldes sadarbības iniciatīvu.

Dāvinājumu cietuma bibliotēkai muzeja direktors Gunārs Nagels nodos piemiņas konferencē, ar kuru pieminēs 1941. gada jūnija beigās Centrālcietumā PSRS okupācijas valdības veikto noziegumu – 99 Latvijas iedzīvotāju nogalināšanu.

Konference un piemiņas akmens atklāšana notiks 2019. gada 3. jūlijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.