“Centrālās laboratorijas” kvotu pārstrādes sasniedz aptuveni 6 miljonus eiro. Kas par to maksās? 84
SIA “Centrālā laboratorija” kvotu pārstrādes sasniedz jau aptuveni 6 000 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja laboratorijas valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.
Viņa norādīja, ka pēdējos gados arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, kas savukārt ietekmē arī pieprasījumu pēc laboratoriju pakalpojumiem. Šāda tendence ir novērojama visā pasaulē, un Pasaules Veselības organizācija to saista ar Covid-19 pandēmijas ietekmi un sabiedrības novecošanās procesiem.
SIA “Centrālā laboratorija” gada pirmajos astoņos mēnešos dažādu veikto analīžu skaits pieauga pat vairāk nekā par 20%. Neparasti liels darba apjoms šogad laboratorijā saglabājās arī vasaras mēnešos – laikā, kad iepriekšējos gados šajā sezonā pieprasījums pēc visiem veselības aprūpes pakalpojumiem samazinājās.
Nepietiekams finansējums laboratoriju pakalpojumiem veicināja situāciju, ka izveidojas tā saucamās “kvotu pārstrādes”, kas uz 1.septembrī SIA “Centrālā laboratorija” sasniedza jau aptuveni 6 000 000 eiro.
Latvijas lielāko laboratorijas pārstāvju tikšanas laikā ar Veselības ministrijas (VM) un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjiem tika panākta kopējā izpratne, ka, lai segtu 2022.gada pārstrādes, par kurām vēl nav veikta samaksa, un nodrošinātu nepieciešamo valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojamu skaitu iedzīvotājiem, ir nepieciešami papildus 16 miljoni eiro.
Šogad izdevumus par analīzēm, kas tiek veikti ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu un ko savlaicīgi vajadzētu apmaksāt no valsts budžeta, pašreiz laboratorijai nākas segt no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem. Katru mēnesi valsts piešķirtā finansējuma pietiek aptuveni mēneša pirmajām divām nedēļām, tālāk jau laboratorijas par saviem līdzekļiem kreditē valsti, cerot, ka valsts to apmaksās.
“Joprojām neesam saņēmuši naudu pat par 2022.gadu. Esam vairākas reizes vērsušies pie VM, bet praktiska risinājuma joprojām nav, ir tikai solījumi,” norādīja Lapiņa.
Viņa uzsver, ka laboratorisko pakalpojumu sniedzējam nav tiesību pieņemt lēmumu ģimenes ārstu un veselības aprūpes speciālistu vietā par analīžu nepieciešamību pacientam un 70% diagnožu pamatojas uz analīžu rezultātiem. Analīzes ir finansiāli izdevīgais diagnostikas veids un vienīgais valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojums, kurš vēl bija pieejams iedzīvotājiem bez liela līdzmaksājuma.
SIA “Centrālā laboratorija” pieņem analīzes 84 filiālēs, kas atrodas visā Latvijā. Laboratorijā strādā vairāk nekā 650 darbinieku.
Kā ziņots, lai nodrošinātu laboratorisko izmeklējumu izdevumu segšanu par 2023.gada pirmajā pusgadā faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, kas pārsniedza līgumos ar pakalpojuma sniedzējiem iekļauto apjomu, papildus ir nepieciešami 8 017 532 eiro, teikts VM izstrādātajā rīkojuma projektā.
VM skaidro, ka laboratoriju pārstrādes izraisījuši unikālo pacientu, kas saņem ambulatoros laboratoriskos izmeklējumus, skaita pieaugums, izmeklējumu skaita pieaugums uz vienu pacientu, kas saistīts ar sabiedrības novecošanu, diagnostikas uzlabošanos, dzīvildzes pieaugumu, jaunu medicīnas tehnoloģiju ieviešanu; hroniski slimu pacientu īpatsvara pieaugumu, kā arī sekām pēc pārslimota Covid-19.
Tāpat atsevišķās laboratorijās daļai valsts apmaksāto pakalpojumu tarifs pārsniedz pakalpojuma pašizmaksu. Tarifi auguši ārstniecības personu darba samaksas pieauguma dēļ, bet, tā kā darba samaksai piešķirts papildu finansējums, šim pieaugumam nav tiešas ietekmes uz pārstrāžu veidošanos, skaidro VM.
Šobrīd Finanšu ministrijā esot iesniegts saskaņošanai informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem laboratorijas pakalpojumu finansiālās pieejamības uzlabošanai”, kurā tiek piedāvāts risinājums deficīta segšanai, kā arī papildus skaidrojumi par izveidojošos situāciju.
VM norāda, ka iespēja par papildu finansējuma piešķiršanu laboratorisko izmeklējumu deficīta segšanai tiks vērtēta 2023.gada budžeta izpildes gaitā.
