Centrālapkures nav, bet “Rīgas namu pārvaldnieks” liek maksāt par apkures iekārtu remontu 50
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai par centrālapkures sistēmas remontu jāmaksā arī tiem iedzīvotājiem, kas atteikušies no centrālapkures jau sen, turklāt ievērojot visas likumā noteiktās prasības? Tieši šāds konflikts izveidojies kādā namīpašumā Rīgā.
Vairāki Dzirnavu ielas 15. nama dzīvokļu īpašnieki brīnās, kāpēc “Rīgas namu pārvaldnieks” (“RNP”) liek viņiem maksāt par ēkas centrālapkures iekārtu remontu, kaut arī no centrālapkures sen atteikušies, dzīvokļu apkurē izmanto dabasgāzi un koksni.
Iedzīvotāji stāsta, ka pagājušajā gadā centrālapkures iekārtas bija salūzušas trīs reizes, par ko nama iedzīvotāji bija saņēmuši “RNP” uzaicinājumu lemt par ārpuskārtas veiktā remonta izdevumu segšanu kopsummā par vairāk nekā 3300 eiro.
“Jau kopš 2013. gada dzīvokļa apkurē izmantoju dabasgāzi, par ko maksāju pēc patēriņa skaitītāja rādījumiem,” atklāj dzīvokļa īpašnieks Andrejs Kotke.
“Atdalīšanos no centrālapkures un dabasgāzes apkuri dzīvoklī ierīkoju oficiāli, no pārējo dzīvokļu īpašniekiem saņēmu rakstisku piekrišanu, ka viņiem nav iebildumu citas apkures ierīkošanai manā dzīvoklī.”
Savukārt dzīvokļa īpašniece Ineta Robiņa stāsta, ka pēc atteikšanās no centrālapkures apkurina dzīvokli ar koksnes briketēm. Bet ūdens uzsildīšanai izmanto elektrību.
Arī viņa nesaprot, kāpēc būtu jāmaksā par iekārtām, kuras vajadzīgas tikai tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri izmanto centrālapkuri.
Pērn pārrēķināja, šogad ne
Andrejs Kotke stāsta, ka gan pagājušajā gadā, gan šogad rakstiski bija pieprasījis “RNP” pārrēķināt viņam piesūtītos rēķinus, izsvītrojot no tiem par centrālapkures iekārtu remontu aprēķinātās summas.
“Pērn jūlijā saņēmu “RNP” Klientu sadarbības un komunikācijas pārvaldes Klientu sadarbības veicināšanas nodaļas vadītājas Solvitas Kaktiņas atbildi, ka par iekārtu remontu aprēķinātā summa esot radusies kļūdas dēļ,” stāsta Andrejs Kotke.
“Atvainodamās par sagādātajām neērtībām, “RNP” pārstāve solīja, ka pārrēķinās mana dzīvokļa komunālo pakalpojumu rēķinu, kā vēlāk arī notika.”
Taču Andrejam par lielu pārsteigumu par aizvadītā gada novembri un decembri saņemtajos rēķinos centrālapkures iekārtu remonta izdevumi atkal bijuši iekšā.
Atsaucas uz likumu
Pagājušā gada decembrī ar tādu pašu lūgumu pārrēķināt komunālo pakalpojumu rēķinu, izsvītrojot izdevumus par iekārtu remontu, “RNP” bija vērsusies dzīvokļa īpašniece Ineta Robiņa. Bet šī gada janvārī saņēmusi tās pašas “RNP” pārstāves Solvitas Kaktiņas atbildi, ka pēc Dzīvokļa īpašuma likuma visas dzīvojamā nama inženierkomunikāciju sistēmas un iekārtas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā, tādējādi arī jebkura dzīvojamā nama individuālā siltummezgla iekārta neatkarīgi no tā, vai atsevišķajos īpašumos tā tiek vai netiek lietota, ir visu dzīvojamā nama dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.
Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt visus nama pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
“Dzīvokļa īpašuma likumā, uz kuru balstās Solvita Kaktiņa, teikts par dzīvojamā nama inženierkomunikācijām, iekārtām un citiem ar nama ekspluatāciju saistītiem nedalāmiem elementiem,” saka Andrejs Kotke. “Bet mūsu mājā šie elementi sen ir sadalīti! Septiņu dzīvokļu īpašnieki izmanto centrālapkuri un ar to saistītās iekārtas. Bet man un vēl divu dzīvokļu īpašniekiem tās nav pieejamas. Sen esam no tām nodalījušies, jo mūsu dzīvokļos ir cita apkure.”
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders stāsta, ka par to, kam būtu jāmaksā par centrālapkures iekārtu remontu, jau pirms deviņiem gadiem līdzīga lieta bijusi skatīta tiesā. Un, proti, 2014. gada 16. maija Augstākās tiesas spriedumā atzīts, ka siltumapgādes sistēma daudzdzīvokļu mājā ir mājas kopīpašuma daļa.
Tāpat tiesa šajā spriedumā norādījusi, ka, neskatoties uz vienā dzīvoklī izbūvētu atsevišķu apkures sistēmu, šī dzīvokļa īpašniecei ir pienākums segt izdevumus par kopīpašumā esošās siltumapgādes sistēmas remontu.
Jālemj par citu kārtību
“RNP” pārstāve Una Grenevica saka – kaut arī dažos šī Dzirnavu ielas nama dzīvokļos centrālapkures vietā izmanto dabasgāzi vai malku, nama pārvaldnieks neesot tiesīgs pats noteikt, kuram jāmaksā par centrālapkures iekārtu remontu un kurš varētu nemaksāt.
“Dzīvokļu īpašniekiem jālemj par citu dzīvojamā nama pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību,” skaidro Una Grenevica. “Ja šāds dzīvokļu īpašnieku kopuma lēmums būtu, tad par centrālapkures iekārtu remontu maksātu tikai tie nama iedzīvotāji, kuri savos dzīvokļos izmanto centrālapkuri. Kamēr šāda lēmuma nav, tikmēr pārvaldniekam jāievēro Dzīvokļu īpašuma likums.
Bet tas savukārt nosaka, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem jāsedz visi dzīvojamā nama pārvaldīšanas izdevumi atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.”
Dzīvokļa īpašniece, kas nevēlējās atklāt savu vārdu, man teica, ka karot ar “RNP” ir bezjēdzīgi, tur vienmēr atradīs kādu likuma pantu, uz kuru atsperties, lai tik iedzīvotājiem būtu jāmaksā papildus.
Viņasprāt, vienīgais atrisinājums būtu dzīvokļu īpašniekiem vienoties par pārvaldnieka maiņu, nama apsaimniekošanu pārņemot savās rokās. Tad arī varētu vienoties, kurš, kam un par ko maksās.
Maksājuši vai pārmaksājuši?
Paliek tikai viens neatbildēts jautājums. Ja viss ir tā, kā skaidro “RNP”, tad kāpēc dzīvokļa īpašniekam Andrejam Kotkem pēc viņa pieprasījuma pērn izsvītroja izdevumus par iekārtu remontu, pārrēķināja komunālo pakalpojumu rēķinu un vēl atvainojās par sagādātajām neērtībām. To “RNP” pārstāvji nespēj atbildēt, vien saka, ka uzņēmumā to vēl skaidrošot.
Kamēr noskaidros, tikmēr iedzīvotāji paliks neziņā, vai rēķinus maksājuši likumīgi vai “RNP” darbinieku kļūdas dēļ tomēr pārmaksājuši.
