CVK pārbaudījumu priekšā: Vairāki deputāti Saeimā atzīst, ka aizvadītajos gados iestāde “ir turēta bada maizē” 27
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mēnesi agrāk nekā parasti pēc Saeimas vēlēšanām parlaments ceturtdien apstiprināja jauno Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sastāvu un CVK priekšsēdētāju, bijušo Pasaules brīvo latviešu apvienības vadītāju Kristīni Saulīti. Viņa iepriekš atzina, ka lielāko dzīves daļu ir nodzīvojusi Austrālijā un ir bez pieredzes valsts pārvaldē.
Tāpēc jaunajai komisijai liels pārbaudījums var izrādīties sarežģītā situācija CVK, kas atklājās pēc tam, kad par tajā veiktajiem iepirkumiem tika ierosināts kriminālprocess. Vairāki deputāti ceturtdien Saeimas sēdē atzina, ka aizvadītajos gados CVK “ir turēta bada maizē”, jo valdība par to aizmirsusi uzreiz pēc vēlēšanām, pēdējā brīdī piešķirot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Pēc kriminālprocesa ierosināšanas bijusī CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa amatu atstāja, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc šoreiz Saeima jauno CVK sastāvu apstiprināja agrāk. Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanākšanas izveido CVK kā pastāvīgu valsts institūciju. Vienlaikus ir sākusies arī diskusija par CVK turpmāko statusu, par ko ir izteiktas dažādas idejas.
Taču līdz vienotai izpratnei par to, vai CVK būtu jāatrodas Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas vai kādas ministrijas paspārnē, politiķiem vēl nav. Skaidra redzējuma par to nav arī jaunajai CVK priekšsēdētājai, kā liecina K. Saulītes iepriekšējā uzstāšanās Saeimas Juridiskajā komisijā.
Komisijas sastāvā dominē juristi
K. Saulītes vārds pirmo reizi izskanēja pēc “Jaunās Vienotības” frakcijas tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. No politiķu toreiz neformāli teiktā varēja noprast, ka Valsts prezidents esot nosaucis K. Saulītes vārdu un piedāvājis viņai uzticēt Centrālās vēlēšanu komisijas vadību.
Juridiskās komisijas sēdē, kur iepriekš deputāti uzklausīja CVK priekšsēdes kandidāti un septiņus frakciju virzītos pārstāvjus darbam CVK, K. Saulīte atklāti atzina, ka viņa nav strādājusi valsts pārvaldē, taču darbojusies privātajā biznesā un nevalstiskajā sektorā. Tāpēc viņai ir sadarbības pieredze ar valsts institūcijām. K. Saulīte ir specializējusies kompāniju sakārtošanā un uzskata sevi par komandas cilvēku. Ar vēlēšanām viņa bijusi saistīta, strādājot vēlēšanu iecirknī Melburnā.
Tikai divi no jaunās komisijas locekļiem CVK ir strādājuši iepriekš – bijušais komisijas sekretārs Ritvars Eglājs, kuru izvirzīja Nacionālā apvienība, un Dzintra Kusiņa, kura pārstāv Zaļo un zemnieku savienību. “Progresīvie” darbam komisijā ieteica Aldi Austeru, “Latvija pirmajā vietā” – Ringoldu Balodi, “Stabilitātei” – Katarinu Ogorodņiku, “Jaunā Vienotība” – Sanitu Stelpi-Segliņu, “Apvienotais saraksts” – Baibu Veisu. A. Austeram ir pieredze valsts pārvaldē, viņš ir strādājis ārlietu dienestā, lasa lekcijas Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā.
R. Balodis ir konstitucionālo tiesību jurists, Latvijas Universitātes profesors. K. Ogorodņika ir juriste, kas iepriekš ir strādājusi Saeimā par frakcijas “No sirds Latvijai” un “Saskaņa” konsultanti. Juriste ir arī B. Veisa, kas ir nodarbojusies arī ar publiskajiem iepirkumiem. S. Stelpe-Segliņa ar vēlēšanu procesu bijusi saistīta gan kā saraksta iesniedzēja, gan kā Rīgas vēlēšanu komisijas locekle. Vienu pārstāvi CVK deleģē Augstākā tiesa, kas plēnumā pērn decembrī amatam nominēja Civillietu departamenta senatori Mariku Senkāni.
Vēlēšanas nav dabas katastrofa
Saeimas sēdē deputāti kandidātus daudz neapsprieda, bet vairāk runāja par situāciju, kādā nonākusi CVK, kuras vadībai nebija izdevies pārliecināt valdību par tai nepieciešamo finansējumu. Viktors Valainis (ZZS) pateicās bijušajai CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai par darbu tik smagā situācijā. Taču viņš atzina, ka valdība bija pagriezusi muguru CVK un K. Bērziņas teiktajā neesot klausījusies.
Tāpēc vēlēšanu process bijis vāji organizēts, un, tikai pateicoties Saeimas opozīcijas uzstājībai un spiedienam, ir izdevies panākt resursu piešķiršanu. Viņš cer, ka tagadējā valdība sniegs lielāku atbalstu šai institūcijai. Viņam arī bija šaubas, vai K. Saulīte bez nepieciešamās pieredzes tiks ar šo darbu galā, tāpēc ZZS frakcijai par viņu bija brīvais balsojums.
Jāni Vucānu (ZZS) uzmanīgu darīja tas, ka debatēs par K. Saulīti neuzstājās ne “Jaunās Vienotības”, ne Nacionālās apvienības deputāti. No koalīcijas viņai atbalstu turpmākajā darbā solīja tikai “Apvienotā saraksta” pārstāvji, kā arī vairāki opozīcijas deputāti.
Par CVK statusu nākotnē, kas palīdzētu atrisināt arī iestādes kapacitātes grūtības, sēdē deputāti tikpat kā nerunāja. Iepriekš Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē CVK sekretārs R. Eglājs, kuram ir liela vēlēšanu organizēšanas pieredze, sacīja, ka galvenais ir, lai CVK saglabātu savu neitralitāti. Par to varētu rasties šaubas, ja CVK būtu pakļauta kādai ministrijai vai Valsts kancelejai.
Viņaprāt, labākais būtu, ja CVK atgrieztos Saeimā. R. Eglājs atgādināja, ka pēc neatkarības atjaunošanas CVK bija cieši saistīta ar parlamentu – izmantoja tā telpas, Informācijas tehnoloģiju nodaļu, bet vēlēšanu laikā Saeimas darbinieki strādāja CVK sekretariātā. Taču pirms kādiem padsmit gadiem šī sadarbība, abpusēji vienojoties, tika pārtraukta.
Deputāti ar lielāku pieredzi Saeimā komisijas sēdē atzina, ka agrāk daudz ko noteica toreizējā CVK priekšsēža Arņa Cimdara neatlaidība un spēja pārliecināt Saeimas frakcijas un komisijas par CVK nepieciešamo atbalstu, ko komisijas sēdē atgādināja Ingmārs Līdaka (“AS”).
Tajā arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs bija diezgan skarbs: “Finansējuma piešķiršana vēlēšanu procesam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nozīmē, ka vēlēšanas Latvijā ir kā dabas katastrofa, jo to seku un zaudējumu segšanai ir paredzēts šis finansējums.”
Vairāki deputāti ceturtdien Saeimas sēdē norādīja, ka arī tagad budžetā nav iekļauts CVK pieprasījums tai paredzēt 1,3 miljonus eiro, lai gan nākamajā gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām jāsāk gatavoties jau šogad. “Dzirdēju sakām, ka iedos naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet vēlēšanas nav neparedzēts gadījums,” uzsvēra arī Skaidrīte Ābrama (“Pogresīvie”).
Viņas ieskatā, CVK ir nozīmīga iestāde demokrātijas nostiprināšanā, tāpēc tai ir jāspēj darboties neatkarīgi, bet Saeimai jāuzņemas atbildība, lai CVK darbība nav apdraudēta.
