Kā “LA” lasītāji vērtē Andra Bērziņa lēmumu vairs nekandidēt Valsts prezidenta amatam? 3
Jānis Ozoliņš Rīgā: “Man tomēr likās, ka Andris Bērziņš varēja nesteigties ar savu lēmumu. Kas zina, varbūt tad, kad pārējie amata kandidāti izstrīdēsies, tad varbūt Andris Bērziņš atsauks savu lēmumu otrreiz nekandidēt. Neizprotu tikai, kāpēc Andris Bērziņš atteica tikšanos ar Kirilu. Ar baznīcas pārstāvjiem vienmēr taču ir vērts parunāt! Iespējams, ka politisko intrigu dēļ varbūt varētu tikt noorganizēta pat valdības krišana pēc prezidenta ievēlēšanas. Mūsu valstī vairs nav saprotams, kas te notiek. Uzskatu, ka pašreiz ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš ne tikai ir labs politiķis, bet arī tautsaimnieks, piemēram, agrāk tāds bija Kārlis Ulmanis.”
Ziedonis Dzirkalis Krāslavā: “Beidzot Valsts prezidents ir sapratis, ka Saeimas lielāko atbalstu negūs. Beidzot arī Saeimas vairākums ir pieslējies un uzklausījis tautas domas gluži kā tad, kad tās uzjundīja viņa ievēlēšanas laikā.”
Anita Vītoliņa Jelgavā: “Prezidents Andris Bērziņš bija neievērojams un neizlēmīgs. Lai gan viņš ir zinošs cilvēks ekonomikā un banku lietās, tomēr beigās saprata, ka jāpieņem šābrīža valsts interesēs balstīts lēmums. Ir taču jāsaprot, ka katram pateiktajam vārdam ir nozīme un tam seko darbība. Tā, kā runāja Andris Bērziņš, es varētu sarunāties ar savu kaimiņu, ne jau valstsvīrs.”
Lonija Sēja Rīgā: “Šādu Andra Bērziņa lēmumu vērtēju ļoti negatīvi. Partijām vajadzēja censties pierunāt Bērziņu, lai viņš kandidē atkārtoti. Viņš bija izdevīgs tāpēc, ka bija lēts uzturēšanā. Proti, neprasīja nedz lielas apsardzes, nedz Jūrmalas rezidenci, ne arī pašu Mārtiņu Rītiņu, lai tas viņam gatavo ēdienu. Viņš pat ziedoja naudiņu skolām no savas algas. Bērziņš centās veidot labvēlīgu gaisotni Latvijā. Protams, viņš sākumā nebija labs orators. Taču pēdējā laikā prezidents jau bija apguvis runas mākslu.”
Ženija Āpše Rīgā: “Negribētu vērtēt prezidenta Andra Bērziņa darbu. Es viņu vispār neesmu redzējusi kā prezidentu – drīzāk redzēju viņu kā apjukušu cilvēku daudzās lietās un situācijās. Loģika varbūt Andrim Bērziņam bija, bet pateikt to bija pagrūtāk.”
Andrejs Kalniņš Rīgā: “Tas ir bijis vienīgais pareizais Andra Bērziņa lēmums šo četru gadu laikā. Visu viņa darbības laiku vērtēju tikai ar mīnusa zīmi. Četri gadi ir aizvadīti laipojot. Viņam nav jāsaka paldies, ka viņš aiziet, bet jāsaka – paldies Dievam, ka viņš beidzot aiziet projām!”
Biruta Pakule Rīgā: “Andris Bērziņš ir pieņēmis pareizu lēmumu! Viņš labi zina, ko viņš var un nevar izdarīt. Arī gadi tomēr dara savu. Protams, Bērziņa kungs daudz ko darīja labu, bet grūti gāja ar runāšanu un izteikumiem publikas priekšā. Tas tā kaitināja, ka man pat bija jānervozē viņa uzstāšanās laikā. Manuprāt, vislabākais amata kandidāts būtu Mārtiņš Bondars. Viņam ne tikai ir vairākas izglītības, labas valodas prasmes. Viņš ir skaists un asprātīgs vīrietis!”
Zenta Bajāre Jelgavā: “Pareizi vien darīja, ka pieņēma tādu lēmumu. Par Andri Bērziņu kā Valsts prezidentu nekad neesmu bijusi lielā sajūsmā. Ja viņš būtu mans dēls, es viņam būtu atklāti pateikusi visā valdīšanas laikā – tas nav smuki! Labi, ka tomēr tagad viņš pateica tā, kā pateica.”
