Igaunijā cenšas uzlauzt krīzi 1
Igaunijā ar koronavīrusa radītajiem izaicinājumiem cenšas tikt galā tā, kā igauņi pieraduši, gūstot arī pasaules ievērību – ar jaunu ideju ģenerēšanu, kas vēlāk pārtaps jaunuzņēmumos.
48 stundu laikā tiešsaistes hakatonā “Hack the Crisis” piedalījās vairāk nekā 1000 dalībnieku no visas pasaules, beigās 30 komandām radītos risinājumus prezentējot Igaunijas varasiestādēm, tostarp glābējiem, valsts iestāžu pārstāvjiem un investoriem.
Hakatona norisei uzmanīgi sekoja līdzi arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. “Esmu tik priecīga sveikt starptautisko digitālo kopienu, kas cenšas cīnīties ar šo sarežģīto situāciju.
Tagad ir laiks pierādīt konceptu, pie kura strādājam jau 20 gadus, – būt digitāli pārveidotais tautai. Mums vienam otram jāpalīdz šajā krīzē – tas jādara ne tikai valdībai vai krīzes komitejai, bet tiem noteikti jābūt mums pašiem, mūsu digitālajai sabiedrībai.
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka daļu no šeit radītajām idejām izdosies realizēt dzīvē un daļa no šīm idejām glābs dzīvības – pat ja izdosies izglābt tikai vienu dzīvību, mēs būsim pateicīgi,” sacīja Igaunijas prezidente.
Savukārt Ekonomisko lietu un infrastruktūras ministrijas pārstāvis Viljars Lubī sacīja, ka dažu dienu laikā sarīkotais hakatons ir lielisks piemērs tam, kā uzņemties iniciatīvu, kad “viss ir liesmās, kad nepieciešami konkrēti risinājumi. Jā, mēs esam maza valsts, bet mūsu tiešsaistes hakatons jau kalpo kā iedvesma citām valstīm”.
Hakatona noslēgumā no organizācijas “Accelerate Estonia” pa pieciem tūkstošiem eiro ieguva piecu komandu radīti risinājumi. Tie bija: pirmkārt, “Zelos” – rīks, kas savieno cilvēkus bez ģimenes un draugiem ar brīvprātīgajiem, izmantojot zvanu centru.
“Zelos” komanda norādīja, ka daudzi būtu gatavi palīdzēt vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem, taču trūkstot veida, kā efektīvi abas puses savienot.
Otrkārt, “Ventit” – īpašs elpošanas aparāts. Komanda skaidroja, ka 1% koronavīrusa pārnēsātāju rodas akūts respiratorais distresa sindroms, un, lai izdzīvotu, nepieciešams elpošanas aparāts.
Pandēmijas laikā elpošanas aparātu visiem nepietiek, un, piemēram, Itālijā, ārstiem faktiski jāizlemj – kurš dzīvos un kurš mirs tikai tādēļ, ka nepietiek elpošanas iekārtu. Treškārt, “Vanemuine” – medicīnas brīvprātīgo vadības datubāze. “Vanemuine” idejas autori sacīja, ka šobrīd trūkst organizētas un drošas datubāzes, kurā varētu atrast cilvēkus ar atbilstošām prasmēm medicīnā, pamatojoties uz viņu atrašanās vietu.
Krīzes situācijā šādas datubāzes esamība ir īpaši svarīga, lai šādus cilvēkus varētu uzrunāt. Šobrīd esošās datubāzes ir sarežģītas, nedrošas, un paiet ļoti ilgs laiks, līdz tiek pārbaudīta personas pieejamība.
Ceturtkārt, “Share Force One” – darbaspēka koplietošanas platforma, kas savieno “Business to Business” uzņēmumus pagaidu darbaspēka apmaiņai. Rīks domāts tam, lai krīzes visvairāk skarto nozaru darbinieki, kuri ir neziņā par savu nākotni, varētu piedāvāt savus pakalpojumus citās nozarēs, īpaši tajās, kurās krīzes dēļ nepieciešams nodrošināt lielāku darbaspēka daudzumu.
Visbeidzot, piektkārt, balvu ieguva “Velmio” – ar Covid-19 saslimušo uzskaites un saziņas rīks. Idejas autori norādīja, ka arvien palielinās uz mediķiem izdarītais spiediens saistībā ar vīrusa izplatības monitorēšanu. Šobrīd inficētajiem nav izstrādāta vienkārša rīka, ko var lietot no mājām, tādā veidā izvairoties no nemitīgas mediķu bombardēšanas ar zvaniem, lai iegūtu padomu, kā rīkoties un ārstēties saslimšanas gadījumā.
